Pasargiet sevi Dieva mīlestībā!
Pasargiet sevi Dieva mīlestībā!
”Mīļotie, ..pasargait sevi Dieva mīlestībā.., lai iemantotu mūžīgo dzīvību.” (JŪDAS 20, 21.)
1., 2. Kā mēs varam pasargāt sevi Dieva mīlestībā?
JEHOVA tik ļoti mīl cilvēci, ka ir atdevis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai visi, kas viņam tic, varētu iemantot mūžīgo dzīvību. (Jāņa 3:16.) Vai nav brīnišķīgi apzināties, cik liela ir Dieva mīlestība? Nav šaubu, ka visi Dieva Jehovas kalpi vēlas izjust viņa mīlestību mūžīgi.
2 Māceklis Jūda atklāja, kā mēs varam palikt Dieva mīlestībā. Viņš rakstīja: ”Stiprinādamies savā visusvētākajā ticībā, lūdziet Dievu Svētajā Garā. Un pasargait sevi Dieva mīlestībā, gaidīdami mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastību, lai iemantotu mūžīgo dzīvību.” (Jūdas 20, 21.) Kad studējam Dieva Rakstus un sludinām labo vēsti, mēs nostiprināmies ”visusvētākajā ticībā”, kas ir kristīgo mācību kopums. Mēs paliekam Dieva mīlestībā, ja lūdzam Dievu, pakļaudamies svētā gara ietekmei. Lai iemantotu mūžīgo dzīvību, ir svarīgi arī apliecināt ticību Jēzus Kristus izpirkuma upurim. (1. Jāņa 4:10.)
3. Kāpēc daži vairs nav Jehovas liecinieki?
3 Daži kristieši, kas agrāk bija ticīgi, nav sevi pasargājuši Dieva mīlestībā. Viņi vairs nav Jehovas liecinieki, jo ir izvēlējušies grēcīgu dzīvesveidu. Ko mēs varam darīt, lai ar mums tā nenotiktu? Šajā rakstā ir minētas domas, kas var mums palīdzēt nepadoties grēkam un pasargāt sevi Dieva mīlestībā.
Apliecināsim mīlestību pret Dievu
4. Cik svarīgi ir klausīt Dievam?
4 Lai paliktu Dieva mīlestībā, mums jāapliecina sava mīlestība pret Dievu, un to mēs varam darīt, viņam paklausot. (Mateja 22:37.) ”Šī ir Dieva mīlestība, ka turam viņa baušļus,” rakstīja apustulis Jānis, ”un viņa baušļi nav grūti.” (1. Jāņa 5:3.) Ja paklausība Dievam mums kļūst par paradumu, nostiprinās mūsu apņēmība pretoties kārdinājumiem un mēs jūtamies priecīgi. Psalmos ir teikts: ”Svētīgs tas cilvēks, kas neseko bezdievīgo padomam.., bet kam prāts saistās pie tā Kunga baušļiem.” (Psalms 1:1, 2.)
5. Kā mēs rīkojamies, ja mīlam Jehovu?
5 Ja mīlam Jehovu, mēs vairāmies izdarīt nopietnu grēku, kas apkaunotu viņa vārdu. ”Nabadzību un bagātību nepiešķir man!” lūdza Agurs. ”Bet atļauj man tomēr mierīgi baudīt man novēlēto barības daudzumu, — manu dienišķo maizi. Citādi es varētu, kad es būtu pārmērīgi paēdis, sākt Tevi noliegt un sacīt: ”Kur tad ir tas Kungs?” Vai arī, ja es kļūtu pārmērīgi nabags, es varētu sākt zagt un apgrēkoties pret sava Dieva vārdu.” (Salamana Pamācības 30:1, 8, 9.) Būsim apņēmības pilni nekad neapgrēkoties ”pret sava Dieva vārdu” un nesagādāt tam neslavu. Centīsimies vienmēr rīkoties krietni, lai darītu Dievam godu. (Psalms 86:12.)
6. Kas varētu notikt, ja mēs apzināti grēkotu?
6 Mums regulāri jālūdz debesu Tēvam palīdzība, lai mēs spētu pretoties kārdinājumiem. (Mateja 6:13; Romiešiem 12:12.) Tāpat mums vienmēr jāseko Dieva padomiem, lai mūsu lūgšanas ”netaptu traucētas”. (1. Pētera 3:7.) Ja mēs apzināti grēkotu, sekas varētu būt ļoti bēdīgas, jo Jehova, tēlaini runājot, aizsedzas ar padebesi, lai viņu nesasniegtu lūgšanas, ko saka dumpinieki. (Raudu Dziesmas 3:42—44.) Tāpēc veidosim pazemīgu prāta nostāju un lūgsim Dievu Jehovu, lai mēs nedarītu neko tādu, kas liegtu mūsu lūgšanām nonākt pie viņa. (2. Korintiešiem 13:7.)
Apliecināsim mīlestību pret Dieva Dēlu
7., 8. Kā Jēzus mācības mums palīdz izvairīties no grēcīgas rīcības?
7 Lai nepadotos grēkam, mums arī jāapliecina mīlestība pret Jēzu Kristu, ievērojot viņa norādījumus. ”Ja jūs turēsit manus baušļus, jūs paliksit manā mīlestībā,” teica Jēzus, ”itin kā es esmu turējis sava Tēva baušļus un palieku viņa mīlestībā.” (Jāņa 15:10.) Kā Jēzus mācības mums palīdz palikt Dieva mīlestībā?
8 Jēzus vārdi, ja mēs tos ņemam vērā, palīdz saglabāt morālu tīrību. Izraēliešiem dotajā Dieva bauslībā bija teikts: ”Tev nebūs laulību pārkāpt.” (2. Mozus 20:14.) Bet Jēzus norādīja uz principu, kas ir šī baušļa pamatā: ”Ikviens, kas uzskata sievu, to iekārodams, tas ar viņu laulību jau ir pārkāpis savā sirdī.” (Mateja 5:27, 28.) Apustulis Pēteris rakstīja, ka pirmā gadsimta draudzē bija cilvēki, kuru ”acis [bija] pildītas laulības pārkāpšanām” un kuri vilināja ”svārstīgas dvēseles”. (2. Pētera 2:14, JD.) Mēs varam atšķirties no šādiem cilvēkiem un izvairīties no seksuālas dabas grēkiem, ja mīlam Dievu un Kristu, paklausām viņiem un esam stingri apņēmušies saglabāt ar viņiem labas attiecības.
Pakļausimies Jehovas gara vadībai
9. Kas varētu notikt, ja mēs ieslīgtu grēkos?
9 Mums jālūdz Dievam viņa svētais gars un jāļauj, lai tas mūs vada. (Lūkas 11:13; Galatiešiem 5:19—25.) Ja mēs ieslīgtu grēkos, Dievs varētu mums atņemt savu garu. Kad Dāvids bija sagrēkojis ar Batsebu, viņš lūdza Dievu: ”Neraidi mani prom no sava vaiga un neatņem no manis savu Svēto Garu!” (Psalms 51:13.) Tieši tā notika ar ķēniņu Saulu, kas nenožēloja savu nepareizo rīcību, — viņš zaudēja Dieva garu. Sauls bija rīkojies nepareizi, jo pats bija nesis dedzināmo upuri, atstājis dzīvu amalekiešu ķēniņu, kā arī amalekiešu sīklopus un liellopus. Tāpēc Jehova atņēma Saulam svēto garu. (1. Samuēla 13:1—14; 15:1—35; 16:14—23.)
10. Kāpēc mums jāizskauž no sava prāta jau pati doma par grēkošanu?
10 Mums jāizskauž no sava prāta jau pati doma par grēkošanu. ”Ja mēs pēc patiesības atziņas saņemšanas tīši grēkojam, tad neatliek vairs upuris par grēkiem,” rakstīja apustulis Pāvils. (Ebrejiem 10:26—31.) Cik bēdīgas sekas pieredz tie, kas grēko tīši!
Apliecināsim patiesu mīlestību pret citiem
11., 12. Kā mīlestība un cieņa attur no nepareizas seksuālās uzvedības?
11 Mīlestība pret līdzcilvēkiem attur mūs no nepareizas seksuālās uzvedības. (Mateja 22:39.) Šīs mīlestības mudināti, mēs sargājam savu sirdi, lai tā neiekārotu precēta cilvēka simpātijas, kas pienākas tikai viņa vai viņas dzīvesbiedram. Ja mēs to pieļautu, mēs būtībā zagtu, turklāt šāda rīcība var beigties ar laulības pārkāpšanu. (Salamana Pamācības 4:23; Jeremijas 4:14; 17:9, 10.) Līdzināsimies taisnīgajam Ījabam, kas bija apņēmies nepievērst īpašu uzmanību nevienai citai sievietei kā vien savai sievai. (Ījaba 31:1.)
12 Lai nepieļautu nopietnu grēku, svarīgi ir cienīt laulības svētumu. Dievs noteica, ka dzimumattiecības godājamas laulības ietvaros būs veids, kā tālāk tiks nodota dzīvība. (1. Mozus 1:26—28.) Tātad dzimumorgāni ir saistīti ar dzīvību, un tā ir svēta. Rīkojoties netikli vai pārkāpjot laulību, cilvēki neievēro Dieva normas, degradē dzimumattiecības, apliecina necieņu pret laulības iekārtojumu un grēko paši pie savas miesas. (1. Korintiešiem 6:18.) Mīlestība pret Dievu un tuvāko, kā arī paklausība Dievam sargā cilvēku no rīcības, kuras dēļ viņš varētu tikt izslēgts no kristiešu draudzes.
13. Kādā ziņā netikumīgs cilvēks ”nodzīvo savu mantu”?
13 Mums jāapspiež grēcīgas domas, lai mēs nenodarītu sāpes saviem ģimenes locekļiem. ”Kas ar netiklēm pinas, nodzīvo savu mantu,” rakstīts Salamana Pamācībās 29:3. Laulības pārkāpējs, kas nenožēlo savu rīcību, izposta kaut ko ārkārtīgi vērtīgu — attiecības ar Dievu un ģimenes saites. Turklāt viņa sievai ir pamats šķirties. (Mateja 19:9.) Vienalga, kurš no laulātajiem ir pārkāpis laulību, laulības iziršana nodara milzīgas sāpes nevainīgajam dzīvesbiedram, bērniem un citiem. Vai nav tā, ka, pārdomājot, cik lielu postu nodara netikumīga rīcība, ir vieglāk pretoties kārdinājumam?
14. Ko var mācīties no Salamana Pamācībām 6:30—35?
14 Apziņai, ka laulības pārkāpšanu nekādi nav iespējams nolīdzināt, būtu jāmudina izvairīties no šīs ārkārtīgi egoistiskās rīcības. Kā redzams no Salamana Pamācībām 6:30—35, cilvēki varbūt ir līdzjūtīgi pret zagli, kas ir zadzis, lai apmierinātu savu izsalkumu, bet laulības pārkāpēju viņi nicina, jo šāda cilvēka motīvi ir ļauni. Laulības pārkāpējs ”savu dzīvību ved pazudināšanā”. Mozus bauslības laikā viņš tiktu sodīts ar nāvi. (3. Mozus 20:10.) Cilvēks, kas pārkāpj laulību, sagādā citiem ciešanas tikai tāpēc, lai varētu apmierināt savu iekāri. Ja viņš nenožēlo savu rīcību, viņš nepaliek Dieva mīlestībā un tiek izslēgts no kristiešu draudzes.
Saglabāsim tīru sirdsapziņu
15. Kādā stāvoklī ir sirdsapziņa, kas ir ”ar kauna zīmi iededzināta”?
15 Ja vēlamies palikt Dieva mīlestībā, mēs nedrīkstam pieļaut, ka mūsu sirdsapziņa notrulinās. Lai tas nenotiktu, mēs nedrīkstam pārņemt pasaules zemās morāles normas un mums jābūt apdomīgiem, kad izvēlamies draugus, lasāmvielu un izklaidi. Pāvils brīdināja: ”Vēlākos laikos daži atkritīs no ticības, pieķerdamies maldu gariem un dēmonu mācībām, padodamies melkuļu liekulīgajiem vārdiem, kam pašu sirdsapziņa ar kauna zīmi iededzināta.” (1. Timotejam 4:1, 2, LB-65r.) Sirdsapziņa, kas ir ”ar kauna zīmi iededzināta”, līdzinās apdedzinātai miesai, kas ir sarētojusi un kļuvusi nejutīga. Šāda sirdsapziņa vairs neliek vairīties no atkritējiem un sargāties no situācijām, kurās mēs varētu atkrist no ticības.
16. Kāpēc ir svarīgi, lai mums būtu tīra sirdsapziņa?
16 No tā, vai mums ir tīra sirdsapziņa, ir atkarīga mūsu glābšana. (1. Pētera 3:21.) Kad apliecinājām ticību Jēzus izlietajām asinīm, mūsu sirdsapziņa tika attīrīta no nedzīviem darbiem ”kalpošanai dzīvajam Dievam”. (Ebrejiem 9:13, 14.) Ja mēs apzināti grēkotu, mūsu sirdsapziņa kļūtu aptraipīta un mēs vairs nebūtu tīri, piemēroti tam, lai kalpotu Dievam. (Titam 1:15.) Tomēr ar Jehovas palīdzību mēs varam saglabāt tīru sirdsapziņu.
Kas vēl palīdz izvairīties no nepareizas rīcības
17. Ko dod tas, ja ”uzticīgi sekojam tam Kungam”?
17 ”Uzticīgi sekosim tam Kungam”, tāpat kā Kālebs, kas piederēja pie senās Izraēla tautas. (5. Mozus 1:34—36.) Darīsim to, ko Dievs no mums prasa, un pat nedomāsim kaut ko ņemt no ”ļauno garu galda”. (1. Korintiešiem 10:21.) Noraidīsim visu, kas saistīts ar atkritējiem. Ar pateicību pieņemsim garīgo uzturu, kas pieejams tikai pie Jehovas galda, tad mūs nepievils viltus mācītāji un ļaunie gari. (Efeziešiem 6:12; Jūdas 3, 4.) Koncentrēsimies uz garīgām lietām — uz Bībeles pētīšanu, kristiešu sapulcēm un sludināšanu. Ja uzticīgi sekosim Jehovam un būsim aizņemti Kunga darbā, mēs noteikti jutīsimies priecīgi. (1. Korintiešiem 15:58.)
18. Kā bijība pret Jehovu ietekmē mūsu rīcību?
18 Apņemsimies kalpot Dievam ”ar bijību un bailēm”. (Ebrejiem 12:28.) Bijība pret Jehovu mūs mudina noraidīt jebkādu nepareizu rīcību. Būdami dievbijīgi, mēs sekojam Pētera padomam, ko viņš deva svaidītajiem kristiešiem: ”Kad jūs to piesaucat kā Tēvu, kas cilvēka stāvokli neievērodams spriež tiesu pēc ikkatra darba, tad pavadāt bijībā savas svešniecības laiku.” (1. Pētera 1:17.)
19. Kāpēc mums pastāvīgi jāizmanto praksē tas, ko uzzinām no Dieva Rakstiem?
19 Pastāvīgi izmantosim praksē to, ko uzzinām no Dieva Rakstiem. Tad mums būs vieglāk izvairīties no nopietna grēka, jo mūsu prāts būs ”vingrināts izšķirt labu un ļaunu”. (Ebrejiem 5:14.) Nopietni domāsim par savu runu un rīcību, lai dzīvotu gudri, un ”izmantosim laiku” šajās pēdējās dienās. Centīsimies ”saprast, kāds ir.. Kunga prāts,” un to pildīsim. (Efeziešiem 5:15—17; 2. Pētera 3:17.)
20. Kāpēc mēs nedrīkstam iekārot to, kas pieder citiem?
20 Neļausim sev alkatīgi iekārot to, kas pieder citiem. Viens no desmit baušļiem skan: ”Tev nebūs iekārot sava tuvāka namu. Tev nebūs iekārot sava tuvāka sievu, nedz viņa kalpu, nedz viņa kalponi, nedz viņa vērsi, nedz viņa ēzeli, nedz ko citu, kas tavam tuvākam pieder.” (2. Mozus 20:17.) Šis bauslis sargāja izraēliešu namus, sievas, kalpus, mājdzīvniekus un visu pārējo. Bet pats svarīgākais ir tas, ka mantkārība, kā teica Jēzus, apgāna cilvēku. (Marka 7:20—23.)
21., 22. Kādus piesardzības pasākumus kristietis varētu veikt, lai izvairītos no grēka?
21 Mums jāveic piesardzības pasākumi, lai nepareizas tieksmes mūs nepamudinātu uz grēku. Māceklis Jēkabs rakstīja: ”Katru kārdina viņa paša kārība, to vilinādama un valdzinādama. Pēc tam kārība, kad tā ieņēmusies, dzemdē grēku, bet grēks, padarīts, dzemdē nāvi.” (Jēkaba 1:14, 15.) Piemēram, kristietim, kam pagātnē ir bijušas problēmas ar alkoholu, varbūt jānolemj neturēt mājās alkoholiskos dzērienus. Lai izvairītos no kārdinājuma, kas saistīts ar kādu pretējā dzimuma pārstāvi, kristietim varbūt ir jāmaina vieta, kur viņš strādā, vai pat jāatrod cits darbs. (Salamana Pamācības 6:23—28.)
22 Nespersim pat pirmo soli pretī grēkam. Flirts un netikumīgu domu lološana var beigties ar netiklību vai laulības pārkāpšanu. Nelieli meli var iedrošināt cilvēku uz lielākiem meliem, un galu galā viņam var izveidoties grēcīgs paradums runāt nepatiesību. Šķietami nelielas zādzības var notrulināt cilvēka sirdsapziņu tiktāl, ka tā pieļauj jau nopietnas zādzības. Pat neliela iecietība pret atkritēju domām var novest līdz atkrišanai. (2. Tesaloniķiešiem 2:3; Atklāsmes 21:8.)
Ja ir izdarīts grēks
23., 24. Kādu mierinājumu var smelties no 2. Laiku 6:29, 30 un Salamana Pamācībām 28:13?
23 Visi cilvēki ir nepilnīgi. (Salamans Mācītājs 7:20.) Bet, ja esam izdarījuši nopietnu grēku, mēs varam smelties mierinājumu no ķēniņa Salamana lūgšanas, ko viņš teica Jehovas tempļa iesvētīšanas dienā. Salamans lūdza: ”Kas tad lūgs, kas no visas sirds piesauks, vai nu tas notiktu no viena vienīga cilvēka, vai no visas tavas tautas, Israēla, puses, kad viņi ikviens atzīsies savā sirdsapziņā, būs nožēlas pārņemti savās mokās un bēdās un izstieps savas rokas šinī namā, tad uzklausi viņus no debesīm, no savas drošās mājvietas, un piedod un piešķir ikvienam to, ko tas ir pelnījis, tāpēc ka Tu pazīsti viņu sirdi, jo Tu esi vienīgais, kas pazīst cilvēku bērnu sirdis.” (2. Laiku 6:29, 30.)
24 Dievs redz cilvēku sirdi un ir piedodošs. Salamana Pamācībās 28:13 ir lasāms: ”Kas noliedz savu ļauno darbu, tam tas neizdodas, bet kas tajā atzīstas un turpmāk tā vairs nedara, tas izpelnīsies žēlastību.” Ar nožēlas pilnu sirdi atzīdamies grēkā un vairs tā nedarīdams, cilvēks var izpelnīties Dieva žēlastību. Bet kas vēl kristietim var palīdzēt palikt Dieva mīlestībā, ja viņa garīgums ir kļuvis pavisam vājš?
Kā jūs atbildētu?
• Kā mēs varam sevi pasargāt Dieva mīlestībā?
• Kā mīlestība pret Dievu un Kristu palīdz sargāties no grēcīgas rīcības?
• Kāpēc patiesa mīlestība pret citiem cilvēkiem mūs attur no nepareizas seksuālās uzvedības?
• Kas vēl palīdz izvairīties no nepareizas rīcības?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 21. lpp.]
Jūda paskaidroja, kā mēs varam pasargāt sevi Dieva mīlestībā
[Attēls 23. lpp.]
Laulības iziršana nodara lielas sāpes nevainīgajam dzīvesbiedram un bērniem
[Attēls 24. lpp.]
Vai jūs esat apņēmušies, līdzīgi Kālebam, ”uzticīgi sekot tam Kungam”?
[Attēls 25. lpp.]
Regulāri lūdziet Dievam palīdzību, lai spētu pretoties kārdinājumiem