Jehova mums māca skaitīt mūsu dienas
Jehova mums māca skaitīt mūsu dienas
”Māci mums mūsu dienas tā skaitīt, ka mēs gudru sirdi dabūjam!” (PSALMS 90:12)
1. Kāpēc ir pareizi lūgt, lai Jehova mums māca ”mūsu dienas.. skaitīt”?
DIEVS JEHOVA ir mūsu Radītājs un Dzīvības Devējs. (Psalms 36:10; Atklāsmes 4:11.) Tāpēc neviens cits nespētu mūs labāk pamācīt, kā gudri izmantot savus dzīves gadus, un pilnīgi saprotams ir psalma sacerētāja lūgums: ”Māci mums mūsu dienas tā skaitīt, ka mēs gudru sirdi dabūjam!” (Psalms 90:12.) 90. psalmu, kurā ietverts šis lūgums, noteikti ir vērts izpētīt sīkāk. Vispirms iepazīsimies ar šīs Dieva iedvesmotās dziesmas saturu īsumā.
2. a) Kas ir sarakstījis 90. psalmu, un kad tas varētu būt sarakstīts? b) Kā 90. psalmam būtu jāietekmē mūsu viedoklis par dzīvi?
2 90. psalma 1. pantā teikts, ka šis psalms ir ”Mozus, Dieva vīra, lūgšana”. Tā kā psalmā uzsvērts cilvēka mūža īsums, tas droši vien ir sacerēts pēc tam, kad izraēlieši bija atbrīvoti no apspiešanas Ēģiptē, — laikā, kad viņi 40 gadus klejoja tuksnesī un kad tūkstošiem cilvēku nomira, tā ka neticīgajai paaudzei pienāca gals. (4. Mozus 32:9—13.) Jebkurā gadījumā 90. psalmā runāts par to, ka nepilnīgu cilvēku mūžs ir īss, tāpēc ir skaidrs, ka dārgās mūža dienas jāizmanto gudri.
3. Par ko galvenajos vilcienos runāts 90. psalmā?
3 90. psalma sākumā, no 2. līdz 6. pantam, par Jehovu runāts kā par mūsu mūžīgo patvērumu. No 7. līdz 12. pantam paskaidrots, kas ir nepieciešams, lai izmantotu gaistošos mūža gadus viņam pieņemamā veidā. No 13. līdz 17. pantam pausta dedzīga vēlēšanās izjust Jehovas žēlastību un saņemt viņa svētības. Protams, šajā psalmā nav aprakstīts, ko katrs cilvēks personīgi jūt, kalpojot Jehovam, tomēr mums jāpievērš nopietna uzmanība tām domām un izjūtām, kuras savā lūgšanā ir paudis psalma sarakstītājs. Tāpēc uzmanīgi izpētīsim 90. psalmu no tādu cilvēku viedokļa, kuri veltījuši savu dzīvi Dievam.
Jehova ir mūsu ”patvērums”
4.—6. Kādā ziņā Jehova ir mūsu ”patvērums”?
4 Sākumā psalma sacerētājs raksta: ”Kungs, Tu mums esi bijis par patvērumu uz radu radiem. Pirms kalni radušies, pirms zeme un pasaule radīta, Tu esi no mūžības uz mūžību, ak Dievs!” (Psalms 90:2.)
5 ”Mūžīgais Dievs” Jehova ir mūsu garīgais ”patvērums”. (Romiešiem 16:26, JD.) Mēs jūtamies drošībā, jo viņš vienmēr ir gatavs mums palīdzēt un ”uzklausīt lūgšanas”. (Psalms 65:3.) Tā kā mēs metam savas raizes uz debesu Tēvu ar viņa mīļotā Dēla starpniecību, tad ”Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargā [mūsu] sirdis un [mūsu] domas”. (Filipiešiem 4:6, 7; Mateja 6:9; Jāņa 14:6, 14.)
6 Mēs esam garīgā drošībā, jo Jehova, tēlaini runājot, ir mūsu ”patvērums”. Viņš mums ir sagādājis arī ”mītnes”, kas acīmredzot ir cieši saistītas ar viņa tautas draudzēm un kas ir kā garīgas oāzes, kur mīloši gani rūpējas par to, lai mūs nekas neapdraudētu. (Jesajas 26:20; 32:1, 2; Apustuļu darbi 20:28, 29.) Turklāt daļa no mums ir uzauguši ģimenēs, kas jau ilgi kalpo Dievam, un ir personīgi pārliecinājušies, ka viņš ir īsts ”patvērums uz radu radiem”.
7. Kādā ziņā var teikt, ka kalni ”piedzima” un zeme tika radīta it kā ”dzemdību sāpēs”?
7 Jehova pastāvēja, pirms bija radušies kalni un bija radīta zeme. Raugoties no cilvēku viedokļa, būtu vajadzīga milzu piepūle, lai radītu zemi ar visām tās īpatnībām, daudzveidīgo ķīmisko sastāvu un sarežģītajiem dabas procesiem. Oriģinālvalodā psalma sacerētājs ir lietojis izteicienus, ko var tulkot tā, ka kalni ”piedzima” un zeme tika radīta it kā ”dzemdību sāpēs”, un šādā veidā viņš pauž dziļu cieņu pret to lielo darbu, ko Jehova ir ieguldījis radīšanā. Vai arī mums nebūtu jāizjūt tāda pati cieņa un pateicība par Radītāja roku darbu?
Jehova vienmēr ir tuvu
8. Ko nozīmē vārdi, ka Jehova ir Dievs ”no mūžības uz mūžību”?
8 ”Tu esi no mūžības uz mūžību, ak Dievs!” dziedāja psalma sacerētājs. Oriģinālvalodas vārds, kas tulkots ”mūžība”, var attiekties uz kaut ko tādu, kam pienāk gals, bet kā ilgums nav noteikts. (2. Mozus 31:16, 17; Ebrejiem 9:15.) Taču 90. psalma 2. pantā un arī citās Ebreju rakstu vietās ir runāts par mūžību parastajā nozīmē. (Salamans Mācītājs 1:4.) Mēs ar savu prātu nespējam aptvert, kā tas var būt, ka Dievs ir pastāvējis vienmēr. Tomēr Jehovam nav bijis sākuma un nebūs beigu. (Habakuka 1:12.) Viņš dzīvos vienmēr un vienmēr būs gatavs mums palīdzēt.
9. Ar ko psalma sacerētājs salīdzina tūkstoš gadus cilvēku pastāvēšanas vēsturē?
9 Tūkstoš gadus cilvēku pastāvēšanas vēsturē psalma sacerētājs salīdzināja ar ļoti īsu laika sprīdi no mūžīgā Radītāja viedokļa. Vēršoties pie Dieva, viņš rakstīja: ”Tu cilvēkus atkal dari par pīšļiem un saki: ”Griezieties atkal atpakaļ, jūs cilvēku bērni!” Jo tūkstoš gadi Tavā priekšā ir kā vakardiena, kad tā pagājusi, kā vienas nakts sardze.” (Psalms 90:3, 4.)
10. Kā Dievs cilvēkus ”atkal dara par pīšļiem”?
10 Cilvēki ir mirstīgi, un Dievs viņus ”atkal dara par pīšļiem”. Jehova it kā saka: ”Atgriezieties atpakaļ pie zemes pīšļiem, no kuriem jūs esat veidoti.” (1. Mozus 2:7; 3:19.) Tas attiecas uz visiem — stiprajiem un vājajiem, bagātajiem un trūcīgajiem —, jo neviens nepilnīgs cilvēks ”nevar savu brāli izpirkt nedz Dievam dot par viņu atpirkšanas maksu no nāves.., lai tas dzīvotu mūžīgi”. (Psalms 49:7—10.) Cik gan mēs esam pateicīgi, ka Dievs ir devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai visi, kas tam tic, dabūtu mūžīgo dzīvību! (Jāņa 3:16; Romiešiem 6:23.)
11. Kāpēc var teikt, ka laikposms, kas cilvēkiem šķiet ilgs, Dievam ir pavisam īss?
11 No Jehovas viedokļa pat Metuzāls, kas nomira 969 gadu vecumā, bija nodzīvojis nepilnu dienu. (1. Mozus 5:27.) Dievam tūkstoš gadi ir kā vakardiena — nieka 24 stundas —, kad tā ir pagājusi. Psalma sacerētājs arī norāda, ka Dievam tūkstoš gadi ir kā sargkareivja četras stundas ilgā nakts sardze. (Soģu 7:19.) Laikposms, kas cilvēkiem šķiet ļoti ilgs, mūžīgajam Dievam Jehovam ir pavisam īss.
12. Kā Dievs ”aizrauj” cilvēkus?
12 Atšķirībā no Dieva mūžīgās eksistences cilvēku mūžs pašreiz ir ļoti īss. Psalma sacerētājs raksta: ”Tu tos aizrauj kā plūdos, tie ir kā rīta miegs, tie ir kā zāle, kas agrumā ir augšanas spēka pilna, kas rītā atzeļ un zied, vakarā vīst un kalst.” (Psalms 90:5, 6.) Mozus redzēja, kā tuksnesī nomira tūkstošiem izraēliešu, ko Dievs ”aizrāva kā plūdos”. Šī psalma daļa ir tulkota arī šādi: ”Tu aizrauj cilvēkus nāves miegā.” (New International Version.) Savukārt nepilnīgu cilvēku mūžs ir tik īss ”kā rīta miegs”.
13. Kādā ziņā mēs esam ”kā zāle”, un kā šim faktam būtu jāietekmē mūsu domāšana?
13 Mēs esam ”kā zāle, kas agrumā ir augšanas spēka pilna”, bet līdz vakaram saules svelmē jau ir novītusi. Mūsu dzīve ir tikpat īslaicīga kā zāle, kas novīst pa vienu dienu. Tāpēc centīsimies nebūt izšķērdīgi — meklēsim Dieva vadību, lai saprastu, kā vislabāk izmantot šajā sistēmā atlikušos dzīves gadus.
Jehova mums māca ”mūsu dienas.. skaitīt”
14., 15. Kā izraēliešu dzīvē piepildījās vārdi, kas lasāmi 90. psalmā, no 7. līdz 9. pantam?
14 Psalma sacerētājs, joprojām vēršoties pie Dieva, saka: ”Mēs iznīkstam Tavu dusmu priekšā, tiekam iznīcināti Tavas bardzības dēļ. Tu liec mūsu noziegumus savā priekšā, mūsu apslēptos grēkus sava vaiga gaismā. Jo visas mūsu dienas zūd Tavu dusmu kvēlē, mēs pavadām savus gadus kā pasaku.” (Psalms 90:7—9.)
15 Neticīgie izraēlieši ”iznīka [Dieva] dusmu priekšā”. Viņi tika ”iznīcināti [Dieva] bardzības dēļ” vai ”izbiedēti [Dieva] bardzībā” (JDP). Bija tādi, kas saņēma Dieva spriedumu un tika ”izdeldēti tuksnesī”. (1. Korintiešiem 10:5.) Jehova ”lika [viņu] noziegumus savā priekšā”. Viņš sauca izraēliešus pie atbildības par pārkāpumiem, ko visi varēja redzēt, bet arī izraēliešu ”apslēptie grēki” bija viņa ”vaiga gaismā”. (Salamana Pamācības 15:3.) Izraēlieši, kas nenožēloja savus grēkus, izjuta Dieva dusmas un tāpēc ”pavadīja savus gadus kā pasaku [”nopūtu”, JDP-90]”. Arī mūsu īsais mūžs ir kā elpas vilciens, kā nopūta, kas nāk pār mūsu lūpām.
16. Kā būtu jārīkojas cilvēkam, kas ir sācis slepeni grēkot?
16 Ja kāds no mums sāktu slepeni grēkot, kādu laiku to varbūt izdotos noslēpt no citiem cilvēkiem. Taču mūsu slepenie pārkāpumi būtu Jehovas ”vaiga gaismā” un ar savu rīcību mēs sabojātu attiecības ar viņu. Lai atgūtu tuvas attiecības ar Jehovu, mums būtu jālūdz viņam piedošana, jāpārtrauc nepareizā rīcība un ar pateicību jāpieņem garīgā palīdzība, ko var sniegt kristiešu draudzes vecākie. (Salamana Pamācības 28:13; Jēkaba 5:14, 15.) Tā rīkoties būtu daudz labāk nekā ”pavadīt savus gadus kā nopūtu”, riskējot zaudēt iespēju dzīvot mūžīgi.
17. Kāds mūža garums ir raksturīgs cilvēkiem, un ar ko ir piepildīti mūsu mūža gadi?
17 Par nepilnīgo cilvēku mūža garumu psalma sacerētājs raksta: ”Mūsu dzīvības laiks ir septiņdesmit gadi un, ja kāds ļoti stiprs, astoņdesmit gadi, un mūža ieguvums ir grūtums un bēdas. Tas paiet ātri, un mēs aizlidojam kā ar spārniem.” (Psalms 90:10.) Cilvēkiem kopumā 70 gadi ir vidējs mūža ilgums, un var saprast, kāpēc 85 gadu vecumā Kālebs īpaši pieminēja savu neparasto spēku. Ir bijuši izņēmumi, piemēram, Ārons (nodzīvoja 123 gadus), Mozus (120) un Jozua (110). (4. Mozus 33:39; 5. Mozus 34:7; Jozuas 14:6, 10, 11; 24:29.) Bet no neticīgās cilvēku paaudzes, kas iznāca no Ēģiptes, visi saskaitītie, kas bija 20 gadu veci un vecāki, nomira 40 gadu laikā. (4. Mozus 14:29—34.) Mūsdienās daudzās zemēs vidējais cilvēku mūža ilgums joprojām ir psalma sacerētāja minētajās robežās. Mūža gadi ir piepildīti ar ”grūtumu un bēdām”, tie paiet ļoti ātri, ”un mēs aizlidojam kā ar spārniem”. (Ījaba 14:1, 2.)
18., 19. a) Ko nozīmē ”mūsu dienas tā skaitīt, ka mēs gudru sirdi dabūjam”? b) Uz ko mūs mudina gudrība?
18 Tālāk psalma sacerētājs raksta: ”Kas gan izprot Tavu dusmu spēku, un kas saredz Tavas bardzības niknumu, Tevi bīdamies? Māci mums mūsu dienas tā skaitīt, ka mēs gudru sirdi dabūjam!” (Psalms 90:11, 12.) Neviens no mums pilnībā neizprot Dieva dusmu un bardzības spēku, un šim faktam būtu jāvairo mūsu bijība pret Jehovu. Mums būtu jājūt pamudinājums lūgt viņu, lai viņš ”māca mums mūsu dienas tā skaitīt, ka mēs gudru sirdi dabūjam”.
19 Psalma sacerētājs lūdz, lai Jehova māca savai tautai rīkoties gudri — augstu vērtēt atlikušās mūža dienas un izmantot tās Dievam tīkamā veidā. Ja cilvēks dzīvo 70 gadus, viņa mūžā ir apmēram 25 500 dienas. Bet neatkarīgi no mūsu vecuma mēs nezinām, kāda mūsu dzīve būs rīt, jo tā ir kā tvaiks, kas īsu brīdi ir redzams un tad izgaist. (Jēkaba 4:13—15.) Mēs visi esam atkarīgi no ”laika un apstākļiem” un nevaram zināt, cik ilgi vēl dzīvosim. Tāpēc lūgsim gudrību, lai mēs spētu izturēt pārbaudījumus, labi izturēties pret citiem un darīt visu iespējamo kalpošanā Jehovam jau tagad, neatliekot to uz vēlāku laiku. (Salamans Mācītājs 9:11; Jēkaba 1:5—8.) Jehova mūs vada ar savu Rakstu, sava gara un savas organizācijas palīdzību. (Mateja 24:45—47; 1. Korintiešiem 2:10; 2. Timotejam 3:16, 17.) Gudrība mūs mudina ”dzīties papriekšu pēc Dieva valstības” un izmantot sava mūža dienas tā, lai pagodinātu Jehovu un priecētu viņa sirdi. (Mateja 6:25—33; Salamana Pamācības 27:11.) Tas, ka no sirds kalpojam Jehovam, protams, nepasargās mūs no visām problēmām, bet tas mums ļaus izjust lielu prieku.
Jehovas svētības sagādā prieku
20. a) Kādā ziņā Dievs ”izjūt nožēlu”? b) Kāda ir Dieva attieksme pret cilvēku, kas ir nopietni kļūdījies, bet no sirds to nožēlo?
20 Cik lieliski būtu priecāties visu atlikušo mūžu! Mozus tālāk lūdz: ”Atgriezies, Kungs, atkal pie mums! Cik ilgi vēl? Apžēlojies par saviem kalpiem! [”Izjūti nožēlu savu kalpu dēļ!”, NW.] Piešķir mums rītos agri pilnā mērā savu žēlastību, lai mēs gavilējam un priecājamies visu mūžu!” (Psalms 90:13, 14.) Dievs nekad nekļūdās, taču viņš var ”izjust nožēlu” un ”atgriezties” no dusmām un soda izpildes, ja pēc tam, kad viņš ir brīdinājis, ko grasās darīt, pārkāpēji nožēlo grēkus un maina savu prāta nostāju un rīcību. (5. Mozus 13:18.) Tātad pat tad, ja esam nopietni kļūdījušies, bet no sirds to nožēlojam, Jehova mums ”piešķirs.. pilnā mērā savu žēlastību” un mums būs iemesls ”gavilēt”. (Psalms 32:1—5.) Ja rīkosimies taisnīgi, mēs izjutīsim Dieva uzticamo mīlestību un varēsim ”priecāties visu mūžu”.
21. Ko Mozus, iespējams, lūdza vārdos, kas rakstīti 90. psalma 15. un 16. pantā?
21 Psalma sacerētājs sirsnīgi lūdz Dievu: ”Iepriecini mūs tik dienu, cik Tu mūs apbēdināji; tik gadu, cik ilgi mēs esam pieredzējuši ļaunu! Dari redzamus saviem kalpiem savus darbus un liec saskatīt savu godību viņu bērniem!” (Psalms 90:15, 16.) Iespējams, Mozus lūdza, lai Dievs svētī izraēliešus ar prieku, kas turpinātos tikpat ilgi kā viņu bēdu dienas un gadi, kad viņiem klājās ļauni. Mozus arī lūdza, lai Dieva kalpiem kļūtu redzami Dieva ”darbi” — tas, kā viņš svētī izraēliešus, — un lai izraēliešu bērni jeb pēcnācēji saskatītu Dieva godību. Savukārt mēs varam lūgt, lai uzticīgie cilvēki saņemtu bagātīgas svētības Dieva apsolītajā jaunajā pasaulē. (2. Pētera 3:13.)
22. Par ko ir pareizi lūgt, kā redzams no 90. psalma 17. panta?
22 90. psalms beidzas ar šādu lūgumu: ”Lai nāk pār mums tā Kunga, mūsu Dieva, laipnība, un pašķir mums mūsu roku darbu, mūsu roku darbu — to pašķir un svētī!” (Psalms 90:17.) Šie vārdi liecina, ka ir pareizi lūgt, lai Dievs svētī mūsu centienus kalpošanā. Gan svaidītie kristieši, gan viņu līdzgaitnieki no ”citu avju” pulka priecājas par Jehovas ”laipnību”. (Jāņa 10:16.) Mēs esam ļoti priecīgi, ka Jehova ir ”pašķīris.. mūsu roku darbu” — to, ko darām Valstības sludināšanā un citās jomās.
Arī turpmāk skaitīsim savas dienas
23., 24. Ko mums var dot pārdomas par 90. psalmu?
23 Pārdomas par 90. psalmu mums palīdz labāk apzināties, ka mēs esam atkarīgi no Jehovas, mūsu ”patvēruma”. Domājot par to, kā šajā psalmā aprakstīts dzīves īsums, mēs vēl skaidrāk saprotam, ka mums vajadzīga Dieva vadība, lai skaitītu savas dienas. Ja neatlaidīgi meklēsim Dievam tīkamu gudrību un rīkosimies saskaņā ar to, mēs noteikti izjutīsim Jehovas žēlastību un saņemsim viņa svētības.
24 Jehova arī turpmāk mūs mācīs skaitīt mūsu dienas. Ja ņemsim vērā viņa pamācības, mēs varēsim skaitīt savas dienas visu mūžību. (Jāņa 17:3.) Bet, lai iemantotu mūžīgo dzīvību, mums jāpadara Jehova par savu patvērumu. (Jūdas 20, 21.) Kā redzēsim nākamajā rakstā, šī doma ir ļoti skaidri uzsvērta uzmundrinošajos 91. psalma vārdos.
Kā jūs atbildētu?
• Kādā ziņā Jehova ir mūsu ”patvērums”?
• Kāpēc var teikt, ka Jehova vienmēr ir gatavs mums palīdzēt?
• Kā Jehova mūs māca ”mūsu dienas.. skaitīt”?
• Kāpēc mēs varam ”priecāties visu mūžu”?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 10. lpp.]
Jehova bija Dievs, ”pirms kalni radušies”
[Attēls 12. lpp.]
No Jehovas viedokļa Metuzāls, kas nomira 969 gadu vecumā, bija dzīvojis nepilnu dienu
[Attēli 14. lpp.]
Jehova ir ”pašķīris.. mūsu roku darbu”