Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

”Meklējiet to Kungu un Viņa spēku”

”Meklējiet to Kungu un Viņa spēku”

”Meklējiet to Kungu un Viņa spēku”

”Tā Kunga acis pārskata visu zemi, lai Viņš stiprinātu tos, kas ar savu skaidro sirdi pie Viņa turas.” (2. LAIKU 16:9)

1. Kā cilvēki ir izmantojuši varu?

VĀRDAM ”spēks” ir ļoti dažādas nozīmes, piemēram: ’fiziska spēja’, ’īpašību kopums, kas nodrošina garīgo darbību’, ’spēja ietekmēt kādu, iedarboties uz kādu’, ’vara’. Ja runā par varas īstenošanu, cilvēki sev sagādājuši diezgan sliktu slavu. Vēsturnieks lords Ektons, runādams par varu, kas ir politiķu rokās, rakstīja: ”Vara sabojā cilvēku, un absolūta vara sabojā cilvēku absolūti.” Jaunāko laiku vēsture apstiprina lorda Ektona vārdu patiesumu. ”Cilvēks valda pār citiem sev par nelaimi” — to var teikt jo sevišķi par 20. gadsimtu. (Salamans Mācītājs 8:9.) Nežēlīgi diktatori ir izmantojuši varu ļaunprātīgi un iznīcinājuši daudzus miljonus cilvēku. Nav šaubu, ka vara bez mīlestības, gudrības un taisnīguma atnes tikai postu.

2. Kā Jehovas spēks izpaužas saistībā ar citām viņa īpašībām?

2 Pretēji cilvēkiem, Dievs varu izmanto labiem mērķiem. ”Tā Kunga acis pārskata visu zemi, lai Viņš stiprinātu tos, kas ar savu skaidro sirdi pie Viņa turas.” (2. Laiku 16:9.) Jehova vienmēr kontrolē savu vareno spēku. Viņš ir pacietīgs, tāpēc nesteidzas ar soda izpildi, tā dodams ļaundariem iespēju atgriezties. Jehova ir mīlestības Dievs, tāpēc viņš liek saulei spīdēt pār taisniem un netaisniem — pār visiem bez izņēmuma. Bet, tā kā Dievs ir arī taisnīgs, viņš nākotnē izmantos savu neierobežoto spēku, lai iznīcinātu to, kam nāves vara, — Sātanu Velnu. (Mateja 5:44, 45; Ebrejiem 2:14; 2. Pētera 3:9.)

3. Uz ko mēs varam paļauties, zinot, cik liels ir Dieva spēks?

3 Tā kā mūsu debesu Tēvam ir neizmērojams spēks un vara, mēs droši paļaujamies uz viņa solījumiem un to, ka viņš mūs vienmēr aizsargās. Bērns, kas cieši turas pie tēva rokas, jūtas ļoti droši arī starp svešiniekiem, jo zina, ka tēvs neļaus darīt viņam pāri. Mūsu debesu Tēvs, kam ”ir vara un līdzekļi palīdzēt”, pasargās mūs no jebkāda nelabojama ļaunuma, ja vien mēs uzticīgi staigāsim viņa priekšā. (Jesajas 63:1; Mihas 6:8.) Jehova ir labs Tēvs un vienmēr izpilda savus solījumus. Jehovas neierobežotais spēks garantē to, ka viņa vārds vienmēr ’izpildīs savu uzdevumu, kādēļ viņš to ir sūtījis’. (Jesajas 55:11; Titam 1:2.)

4., 5. a) Kas notika, kad ķēniņš Asa pilnībā paļāvās uz Jehovu? b) Kas var notikt, ja mēs paļaujamies uz cilvēku piedāvātajiem problēmu risinājumiem?

4 Mums vienmēr skaidri jāapzinās, ka debesu Tēvs mūs spēj aizsargāt. Pretējā gadījumā grūtību vai kādu citu iemeslu dēļ mēs varam aizmirst, no kā ir atkarīga mūsu drošība. Par to liecina notikumi ar ķēniņu Asu, kas daudz reižu savā dzīvē bija paļāvies uz Jehovu. Asas valdīšanas laikā Jūdejai uzbruka etiopiešu karaspēks, kurā bija miljons karotāju. Asa skaidri saprata, ka uzbrucējiem ir ievērojams pārspēks, tāpēc viņš lūdza Dievu: ”Ak Kungs! Neviena nav, kā vienīgi Tu cīņā starp to, kam ir daudz spēka, un kuŗam nav nekāda spēka. — Palīdzi mums, ak Kungs, mūsu Dievs, jo mēs paļaujamies uz Tevi un mēs esam Tavā vārdā devušies cīņā pret šo pārlieku lielo pulku! — Ak Kungs! Tu esi mūsu Dievs, lai neviens cilvēks Tev līdzās nepastāv!” (2. Laiku 14:10.) Jehova izpildīja Asas lūgumu un piešķīra viņam pārliecinošu uzvaru.

5 Lai gan Asa daudzus gadus uzticīgi kalpoja Jehovam, viņa dzīvē pienāca brīdis, kad kļuva redzams, ka viņa paļāvība uz Jehovu ir mazinājusies. Vēlēdamies novērst ziemeļu kaimiņa Izraēlas uzbrukumu, Asa griezās pēc palīdzības pie sīriešiem. (2. Laiku 16:1—3.) Kaut arī, samaksājot Sīrijas valdniekam Ben-Hadadam, Asam izdevās novērst uzbrukumu, vienošanās ar sīriešiem liecināja par to, ka viņš nepaļaujas uz Jehovu. Pravietis Hananija viņam jautāja: ”Vai arī kušītiem [etiopiešiem] un lībiešiem nebija varens kaŗa pulks ar skaitliski daudz lielāku ratu un jātnieku pulku? Bet tādēļ, ka tu paļāvies uz to Kungu, Viņš tos nodeva tavā rokā.” (2. Laiku 16:7, 8.) Diemžēl Asa neņēma vērā šo aizrādījumu. (2. Laiku 16:9—12.) Ja mums rodas kādas grūtības, nepaļausimies uz cilvēku piedāvātiem problēmu risinājumiem. Paļausimies uz Dievu, jo paļaušanās uz cilvēkiem mums neizbēgami sagādās vilšanos. (Psalms 146:3—5.)

Spēks, ko dod Jehova

6. Kāpēc mums jāmeklē Jehova un viņa spēks?

6 Jehova dod saviem kalpiem spēku un, kad nepieciešams, aizsargā tos. Bībelē izskan aicinājums: ”Meklējiet to Kungu un Viņa spēku.” (Psalms 105:4.) Meklējot Dieva spēku, mēs varam panākt, ka mūsu enerģija tiek izmantota citu cilvēku labā, nevis nāk citiem par ļaunu. Vislabākais piemērs šajā ziņā ir Jēzus Kristus, kas Jehovas spēkā darīja daudz brīnumu. (Lūkas 5:17.) Jēzus varēja kļūt bagāts un slavens, viņš varēja kļūt par visvarenu valdnieku. (Lūkas 4:5—7.) Tomēr viņš Dieva doto spēku izmantoja, lai palīdzētu citiem, lai mācītu un dziedinātu cilvēkus. (Marka 7:37; Jāņa 7:46.) Mēs noteikti varam daudz ko mācīties no Jēzus.

7. Kādu būtisku īpašību mēs sevī veidojam, darot visu Dieva spēkā, nevis paļaujoties uz saviem spēkiem?

7 Darot visu ”ar to spēku, kuŗu Dievs piešķiŗ”, mēs saglabājam pazemību. (1. Pētera 4:11.) Cilvēki, kas paļaujas uz savu spēku, mēdz kļūt iedomīgi. Tāds bija Asīrijas valdnieks Asarhadons, kas lielīgi paziņoja: ”Es esmu spēcīgs, es esmu nepārspējams, es esmu varonis, es esmu varens, es esmu dižens.” Bet Jehova ir izredzējis to, ”kas nespēcīgs pasaulē, ..lai liktu kaunā stipros”. Tāpēc, ja kristietis lepojas, viņš lepojas ar Jehovu, jo apzinās, ka viņa sasniegumi nav atkarīgi no viņa paša spēkiem. Ja mēs ’pazemosimies apakš Dieva varenās rokas’, tad viņš mūs paaugstinās. (1. Korintiešiem 1:26—31; 1. Pētera 5:6.)

8. Kas mums jādara, lai mēs saņemtu spēku no Jehovas?

8 Kas mums jādara, lai mēs saņemtu spēku no Dieva? Pirmkārt, mums tas viņam jālūdz. Jēzus saviem mācekļiem teica, ka viņa Tēvs dos svēto garu visiem, kas to lūdz. (Lūkas 11:10—13.) Kad Kristus mācekļi paklausīja Dievam, nevis reliģiskajiem vadītājiem, kas viņiem aizliedza liecināt par Jēzu, viņi saņēma papildu spēku. Jehova uzklausīja mācekļu lūgšanu pēc palīdzības, un svētais gars deva viņiem spēku turpināt labās vēsts sludināšanu. (Apustuļu darbi 4:19, 20, 29—31, 33.)

9. No kā vēl mēs gūstam spēku, un kādi Bībelē aprakstīti notikumi to apstiprina?

9 Otrkārt, mēs gūstam garīgo spēku no Bībeles. (Ebrejiem 4:12.) Par Dieva vārdu spēku liecina notikumi Jūdejas ķēniņa Josijas valdīšanas laikā. Josija jau bija licis iznīcināt elku tēlus visā zemē, taču viņš uzsāka vēl aktīvāku cīņu par pielūgsmes tīrību pēc tam, kad templī tika atrasts Jehovas bauslības eksemplārs. * Kad Josija bija nolasījis bauslību tautas priekšā, tauta slēdza ar Jehovu vienošanos, un cīņa pret elkdievību atsākās ar jaunu sparu. Josijas īstenotās reformas bija tik sekmīgas, ka ”visu viņa mūža dienu, kamēr Josija dzīvoja, tie nemitējās sekot tam Kungam”. (2. Laiku 34:33.)

10. Kāda ir trešā iespēja, kā mēs varam iegūt spēku no Jehovas, un kāpēc ir svarīgi to izmantot?

10 Treškārt, mēs saņemam spēku no Jehovas, kad esam kopā ar citiem kristiešiem. Pāvils mudināja kristiešus regulāri apmeklēt sapulces, lai viņi uzmundrinātu cits citu un ”paskubinātu uz mīlestību un labiem darbiem”. (Ebrejiem 10:24, 25.) Kad Pēteris brīnumainā veidā bija atbrīvots no cietuma, viņš gribēja būt kopā ar brāļiem, tāpēc tūlīt pat devās uz Jāņa, saukta arī par Marku, mātes mājām, kur ”bija daudz sapulcējušies un lūdza Dievu”. (Apustuļu darbi 12:12.) Bez šaubām, visi šie cilvēki varēja lūgt Dievu savās mājās. Bet viņi apzinājās, ka laiki ir grūti un viņiem jābūt kopā, lai varētu kopīgi lūgt Dievu un uzmundrināt cits citu. Kad Pāvils pēc tāla un bīstama ceļojuma tuvojās savam galamērķim, Romai, Puteolos viņš satika vairākus brāļus, un arī Romā viņš satikās ar brāļiem, kas bija ieradušies viņu sagaidīt. ”Tos redzēdams, Pāvils pateicās Dievam, un viņam radās drosme.” (Apustuļu darbi 28:13—15.) Iespēja satikt ticības biedrus viņam deva jaunus spēkus. Arī mēs tiekam stiprināti, atrodoties citu kristiešu sabiedrībā. Kamēr vien mums ir iespēja brīvi un netraucēti tikties ar ticības biedriem, nebūtu saprātīgi mēģināt vienam iet pa šauro ceļu, kas ved uz dzīvību. (Salamana Pamācības 18:1; Mateja 7:14.)

11. Kādu iemeslu dēļ mums nepieciešama ”spēka pārpilnība”?

11 Regulāri lūdzot Dievu, studējot Bībeli un esot kopā ar ticības biedriem, mēs kļūstam ”stipri savā Kungā un viņa varenajā spēkā”. (Efeziešiem 6:10.) Bez šaubām, tas ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs būtu ”stipri savā Kungā”. Mūsu vidū ir cilvēki, kurus nomāc smagas slimības, vecuma nespēks vai dzīvesbiedra zaudējums. (Psalms 41:4.) Daudzi Jehovas liecinieki izjūt dzīvesbiedra pretestību. Ļoti grūti ir daudziem vecākiem — it īpaši vientuļajām mātēm —, kam ne tikai jāpelna iztika, bet arī jāatrod laiks bērnu audzināšanai. Gados jauniem kristiešiem nepieciešams spēks, lai pretotos vienaudžu spiedienam un nepadotos piedāvājumiem lietot narkotikas un dzīvot netikli. Mums noteikti jālūdz Jehovam ”spēka pārpilnība”, lai mēs varētu tikt galā ar visām grūtībām. (2. Korintiešiem 4:7.)

”Viņš nogurušajiem dod spēku”

12. Kā Jehova mums palīdz sludināšanā?

12 Jehova dod saviem kalpiem spēku sludināt. Jesajas pravietojumā ir teikts: ”Viņš nogurušajiem dod spēku un vairo stiprumu nespēcīgajiem. ..kas paļaujas uz To Kungu, tie dabū jaunu spēku, tā ka viņiem aug jaunas spārnu vēdas kā ērgļiem, ka viņi skrien un nepiekūst, ka viņi iet un nenogurst.” (Jesajas 40:29—31LB-65r.) Apustulis Pāvils bija saņēmis no Dieva kalpošanai nepieciešamo spēku, tāpēc viņa sludināšana bija ļoti sekmīga. Kristiešiem, kas dzīvoja Tesalonikā, viņš rakstīja: ”Mūsu evanģelija vēstījums neparādījās vienīgi vārdos, bet spēkā, Svētā Garā un stiprā pārliecībā.” (1. Tesaloniķiešiem 1:5.) Tas, ko Pāvils sludināja un mācīja, varēja nozīmīgi izmainīt cilvēkus, kuri viņu uzklausīja.

13. Kas Jeremijam deva spēku grūtā brīdī?

13 Ja vietā, kur mēs sludinām daudzus gadus, cilvēki neatsaucas uz vēsti, mums var zust vēlēšanās sludināt. Arī Jeremija reiz jutās nomākts pretestības, izsmiekla un cilvēku vienaldzības dēļ. ”Es nedomāšu vairs par [Dievu] un nerunāšu Viņa vārdā,” nolēma pravietis. Tomēr viņš nespēja klusēt, jo vēsts bija kā uguns, kas dega viņa sirdī. (Jeremijas 20:9.) Kas viņam deva jaunus spēkus grūtā brīdī? ”Tas Kungs ir pie manis, stiprs un varens,” teica Jeremija. (Jeremijas 20:11.) Jehova uzmundrināja Jeremiju tāpēc, ka pravietis ļoti nopietni izturējās pret viņam uzticēto vēsti un uzdevumu.

Mēs spējam nodarīt pāri un spējam dziedināt

14. a) Cik liela vara ir mēlei? b) Kādu postu var nodarīt ar vārdiem?

14 Ne visas spējas, kas mums piemīt, nāk no Dieva. Piemēram, ar savu mēli mēs spējam gan dziedināt cilvēku, gan arī nodarīt viņam pāri. ”Nāve un dzīvība stāv mēles varā,” brīdināja Salamans. (Salamana Pamācības 18:21.) Sātana un Ievas īsā saruna skaidri apliecina, kādu postu var nodarīt vārdi. (1. Mozus 3:1—5; Jēkaba 3:5.) Arī mūsu vārdiem var būt bēdīgas sekas. Nievīga piezīme par meitenes izskatu var izraisīt problēmas, kuru gala iznākums ir anoreksija. Neapdomīga baumu izplatīšana var sagraut draudzību, kas veidojusies visa mūža garumā. Nav šaubu, ka mums jāmācās kontrolēt savu mēli.

15. Kā mūsu vārdi var uzmundrināt un dziedināt citus?

15 Mūsu vārdi var gan stiprināt citus, gan arī nodarīt citiem pāri. Bībeles sakāmvārds skan: ”Kas paradis neapdomīgi runāt, nereti iedur kā ar zobenu, bet zinīga cilvēka valoda ir kā dziedinātājas zāles.” (Salamana Pamācības 12:18LB-65r.) Kristieši, kas gudri izmanto vārdu spēku, cenšas uzmundrināt tos, kas ir nomākti un apbēdināti. Iejūtīgi vārdi var stiprināt pusaudžus, kam pastāvīgi jāpretojas nelabvēlīgai ietekmei. Tāpat mēs varam vārdos apliecināt gados veciem brāļiem un māsām, ka viņi mums ir vajadzīgi un ka mēs viņus mīlam. Laipni vārdi iepriecina tos, kas ir saslimuši. Turklāt mēs varam lietot savu mēli, lai stāstītu par Valstību visiem, kas vēlas klausīties. Mēs visi varam sludināt Dieva vārdus, ja vien mūsu sirdī ir vēlēšanās to darīt. Bībelē ir teikts: ”Neliedzies labu darīt ikvienam, kam tas nepieciešams, jo tavai rokai Dievs piešķīris visu, lai tā to darītu.” (Salamana Pamācības 3:27.)

Pareiza attieksme pret piešķirto varu

16., 17. Kā draudžu vecākie, vīri, sievas un bērnu vecāki var sekot Jehovas priekšzīmei?

16 Jehova ir visvarens, tomēr viņš valda pār savu draudzi ar mīlestību. (1. Jāņa 4:8.) Sekojot Dieva priekšzīmei, draudžu pārraugi vada Dieva ganāmpulku ar mīlestību un pareizi izmanto viņiem uzticētās pilnvaras. Tiesa, ir reizes, kad draudžu vecāko pienākums ir ’norāt, brīdināt un paskubināt’, taču tas jādara ”visā pacietībā un visos mācības veidos”. (2. Timotejam 4:2.) Tāpēc draudžu vecākie pastāvīgi pārdomā vārdus, ko apustulis Pēteris rakstīja visiem, kuru pienākums ir vadīt draudzi: ”Ganiet Dieva ganāmo pulku, kas ir jūsu vadībā, ne piespiesti, bet labprātīgi, kā Dievs to grib, nedz arī negodīgas peļņas dēļ, bet no sirds, ne kā tādi, kas grib valdīt pār viņiem piešķirto daļu, bet būdami par priekšzīmi ganāmam pulkam.” (1. Pētera 5:2, 3; 1. Tesaloniķiešiem 2:7, 8.)

17 Arī vecākiem, it sevišķi vīriem, Jehova ir piešķīris zināmu varu ģimenē, kas jāizmanto tā, lai ģimenes locekļi saņemtu nepieciešamo palīdzību un justu, ka viņus mīl un par viņiem gādā. (Efeziešiem 5:22, 28—30; 6:4.) Jēzus ir nepārprotami apliecinājis, ka varu ir iespējams īstenot ar mīlestību. Ja audzināšana ir līdzsvarota un konsekventa, bērni nekļūst nomākti. (Kolosiešiem 3:21.) Savukārt laulība ir stipra tad, ja vīrs ar mīlestību pilda ģimenes galvas pienākumus un sieva ciena vīru, nevis pārkāpj Dieva uzticētās pilnvaras, uzņemoties ģimenes vadīšanu vai cenšoties vienmēr panākt savu. (Efeziešiem 5:28, 33; 1. Pētera 3:7.)

18. a) Kas mums jādara, lai sekotu Jehovas pacietības piemēram? b) Pēc kā jātiecas tiem, kas rūpējas par ģimenes un draudzes locekļiem?

18 Tie, kam ir piešķirta vara ģimenē vai draudzē, nedrīkst ļaut vaļu dusmām, jo dusmas rada bailes, nevis mīlestību. Pravietis Nahums teica, ka Jehova ”ir lēnprātīgs dusmās, taču varens spēkā”. (Nahuma 1:3; Kolosiešiem 3:19.) Spēja savaldīt dusmas liecina par iekšēju spēku, turpretī dusmu uzliesmojumi ir vājuma pazīme. (Salamana Pamācības 16:32.) Gan ģimenē, gan draudzē galvenais ir mīlestība — mīlestība pret Jehovu, savstarpēja mīlestība un cieņa pret taisnīgiem principiem. Mīlestība ir visstiprākā vienotības saite un visspēcīgākais pamudinājums darīt to, kas pareizs. (1. Korintiešiem 13:8, 13; Kolosiešiem 3:14.)

19. Ko Jehova ir apliecinājis, un kas mums tāpēc jādara?

19 Pazīt Jehovu nozīmē arī atzīt viņa vareno spēku. Jehova ar pravieša Jesajas starpniecību jautāja: ”Vai tu to nezini, vai tu to neesi dzirdējis? Mūžīgais Dievs ir tas Kungs, kas radījis zemes galus. Viņš nepiekūst un nenogurst.” (Jesajas 40:28.) Jehovas spēks ir neizsmeļams. Ja mēs paļausimies uz Jehovu, nevis uz sevi, viņš mūs nepametīs. Viņš pats ir apliecinājis: ”Nebīsties, jo Es esmu ar tevi! Neatkāpies, jo Es esmu tavs Dievs! Es tevi stiprinu, Es tev arī palīdzu, Es tevi uzturu ar savas taisnības labo roku!” (Jesajas 41:10.) Atsaucoties uz Jehovas mīlestību un gādību, centīsimies izmantot spēku, ko viņš mums dod, lai palīdzētu citiem, tāpat kā to darīja Jēzus. Mācīsimies pareizi izmantot savu mēli, lai mūsu vārdi dziedinātu, nevis darītu pāri. Saglabāsim garīgo modrību, būsim nešaubīgi ticībā un kļūsim stipri tajā spēkā, ko mums dod Dievs Jehova — mūsu Diženais Radītājs. (1. Korintiešiem 16:13.)

[Zemsvītras piezīme]

^ 9. rk. Acīmredzot tika atrasts Mozus bauslības oriģināls, kas bija noglabāts templī pirms vairākiem gadsimtiem.

Vai jūs varat paskaidrot?

• Kā Jehova izmanto savu spēku?

• Kā mēs saņemam spēku no Jehovas?

• Kā mums jāizmanto sava mēle?

• Kādā gadījumā Dieva piešķirtā vara kļūst par svētību?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 15. lpp.]

Jēzus izmantoja Jehovas doto spēku, lai palīdzētu citiem

[Attēli 17. lpp.]

Mēs varam sludināt Dieva vārdus, ja vien mūsu sirdī ir vēlēšanās to darīt