Cik gaisma ir brīnišķīga!

JA JUMS kādreiz ir nācies taustoties meklēt ceļu tumsā, jūs saprotat, cik mokoši tas var būt un cik lielu atvieglojumu sniedz gaisma. Iespējams, jums arī ir gadījies būt situācijā, ko varētu salīdzināt ar maldīšanos tumsā. Varbūt jūs bija piemeklējušas grūtības, no kurām neredzējāt izeju. Taču tad pamazām atausa gaisma — jūs saskatījāt risinājumu. Kad, atrazdamies šādā neziņas tumsā, mēs ieraugām gaismu, pārņem brīnišķīga sajūta.

Pirmajā gadsimtā lielākā daļa cilvēku dzīvoja garīgā tumsā. Vērsdamies pie tiem, kas bija atteikušies no saviem agrākajiem uzskatiem un kļuvuši par kristiešiem, apustulis Pēteris rakstīja: ”[Dievs] jūs ir aicinājis no tumsas savā brīnišķīgajā gaismā.” (1. Pētera 2:9.) Bija tā, it kā viņi no dziļas tumsas būtu nokļuvuši spožā gaismā vai arī pēc gadiem, kas pavadīti vientulībā un bezcerībā, būtu ienākuši ģimenē, kuras nākotne ir nodrošināta. (Efeziešiem 2:1, 12.)

”Tu esi atstājis savu pirmo mīlestību”

Agrīnie kristieši bija atraduši ”patiesību” — patieso ticību. (Jāņa 18:37.) Viņi bija ieraudzījuši brīnišķīgo patiesības gaismu un pārgājuši no garīgas tumsas spožā gaismā. Tomēr laika gaitā vairāki kristieši zaudēja savu sākotnējo dedzību. Piemēram, pirmā gadsimta beigās Efesas draudzē bija radusies kāda nopietna problēma. Augšāmceltais Jēzus Kristus norādīja uz šo problēmu, sacīdams: ”Man pret tevi ir tas, ka tu esi atstājis savu pirmo mīlestību. Tad nu pārdomā, no kā tu esi atkritis; atgriezies un dari pirmos darbus.” (Atklāsmes 2:4, 5.) Efesas kristiešiem bija jāatmodina sava mīlestība pret Dievu un pret patiesību.

Arī mēs esam izjutuši to, kāds prieks ir redzēt gaismu un iepazīt brīnišķīgās Dieva Rakstu patiesības. Mēs esam iemīlējuši patiesību. Bet grūtības, kādas pieredz visi cilvēki, var mazināt mūsu mīlestību pret patiesību. To var veicināt arī problēmas, kas ir īpaši raksturīgas pēdējām dienām. Mēs dzīvojam grūtos laikos, kad cilvēki ir ”patmīlīgi, mantas kārīgi, lielīgi, augstprātīgi, zaimotāji, nepaklausīgi vecākiem, nepateicīgi, neganti”. (2. Timotejam 3:1, 2.) Šādu cilvēku ietekmē mūsu dedzība kalpošanā var mazināties un mīlestība pret Dievu Jehovu var atdzist.

Ja mūsu sākotnējā mīlestība ir zudusi, mums jāņem vērā padoms: ”Pārdomā, no kā tu esi atkritis; atgriezies.” Mums jāatgūst garīgums. Bet pirmām kārtām mums jāuzmanās, lai nemazinātos mūsu atzinība par patiesību. Ir ļoti svarīgi, lai mēs visi saglabātu garīgu skatījumu uz dzīvi un stipru mīlestību pret Dievu un viņa atklāto patiesību.

”Patiesība darīs jūs brīvus”

Gaisma, ko dod Bībeles patiesība, ir brīnišķīga, jo Bībelē ir atrodamas atbildes uz svarīgiem jautājumiem, uz kuriem cilvēki ir  meklējuši atbildes gadsimtiem ilgi. Starp tiem ir tādi jautājumi kā, piemēram: kāpēc mēs esam šeit? Kāda ir dzīves jēga? Kāpēc pastāv ļaunums? Vai pastāv dzīve pēc nāves? Jehova ir devis mums gaismu, atklādams brīnišķīgas patiesības šajos jautājumos. Vai gan mums nebūtu jābūt no sirds pateicīgiem par to? Mēs nekad nedrīkstam uzskatīt Dieva sniegtās zināšanas par pašsaprotamām!

Jēzus saviem mācekļiem sacīja: ”Jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.” (Jāņa 8:32.) Jēzus izpirkuma upuris ir padarījis iespējamu atbrīvošanu no grēka un nāves. Turklāt brīnišķīgās patiesības, ko esam uzzinājuši, mūs atbrīvo no neziņas un nedrošības, kas valda tumsas apņemtajā pasaulē. Kad mēs ar pateicību pārdomājam uzzināto, mūsu mīlestība pret Jehovu un viņa Rakstiem kļūst stiprāka.

Kristiešiem Tesalonikā apustulis Pāvils rakstīja: ”Jūs, uzklausījuši mūsu sludinātos Dieva vārdus, tos esat uzņēmuši nevis kā cilvēku, bet kā Dieva vārdus, kas tie patiesībā ir; jo pats Dievs darbojas ar savu spēku jūsos, kas ticat.” (1. Tesaloniķiešiem 2:13.) Tesaloniķieši uzklausīja sludinātos Dieva vārdus un uzņēma tos ar prieku. Viņi vairs ”nedzīvoja tumsībā”, jo bija kļuvuši par ”gaismas bērniem”. (1. Tesaloniķiešiem 1:4—7; 5:4, 5.) Šie kristieši bija uzzinājuši, ka Jehova ir Radītājs un ka viņš ir visvarens, gudrs, mīlošs un žēlsirdīgs. Tāpat kā citi Kristus sekotāji, viņi bija uzzinājuši arī to, ka Jehova ar sava Dēla, Jēzus Kristus, upura starpniecību bija parūpējies, lai viņu grēki varētu tikt ”izdeldēti”. (Apustuļu darbi 3:19—21.)

Kaut arī kristiešiem Tesalonikā nebija pilnīgu zināšanu par visām Bībeles patiesībām, viņi saprata, kur šīs zināšanas meklēt. Dieva iedvesmotie Raksti ļāva dievbijīgiem cilvēkiem būt ”pilnīgiem, sagatavotiem katram labam darbam”. (2. Timotejam 3:16, 17.) Tesalonikas kristieši arī turpmāk varēja pētīt Dieva Rakstus un nemitīgi pārliecināties, ka Dieva sniegtā gaisma patiešām ir brīnišķīga. Viņiem aizvien bija iemesls priecāties, un to pašu var teikt arī par mums. (1. Tesaloniķiešiem 5:16.)

”Gaišums uz maniem ceļiem”

Minēdams vienu no iemesliem, kāpēc gaisma ir brīnišķīga, psalmu sacerētājs dziedāja: ”Tavs vārds ir manu kāju spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem.” (Psalms 119:105.) Dieva Rakstu norādījumi mums palīdz izraudzīties dzīvē drošu virzienu un dzīvot jēgpilnu dzīvi. Mums nav iemesla būt kā dreifējošam kuģim. Ja zinām patiesību un dzīvojam saskaņā ar to, mēs netiekam ”šurpu turpu svaidīti, padodamies katram mācības vējam”. (Efeziešiem 4:14.)

”Nepaļaujieties uz lieliem kungiem, uz cilvēku bērniem, kas taču nevar palīdzēt!” teikts Bībelē. Tāpat tajā ir sacīts: ”Svētīgs tas, kura palīgs ir Jēkaba Dievs, un kura cerība balstās uz to Kungu, viņa Dievu.” (Psalms 146:3, 5.) Paļāvība uz Jehovu mums palīdz pārvarēt bailes un raizes. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Nezūdaities nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā. Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū  Jēzū.” (Filipiešiem 4:6, 7.) Dieva Rakstu gaisma mums sniedz patiesi vērtīgu vadību.

”Kā spīdekļi pasaulē”

Vēl viens iemesls, kāpēc Dieva Rakstu gaisma ir brīnišķīga, ir tas, ka tā mums paver ceļu uz viscēlāko uzdevumu, kāds vien cilvēkiem ir iespējams. Jēzus saviem sekotājiem deva norādījumu: ”Eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko es jums esmu pavēlējis. Un redzi, es esmu pie jums ikdienas līdz pasaules galam.” Šo norādījumu Jēzus iesāka ar vārdiem: ”Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes.” (Mateja 28:18—20.)

Kas palīdz patiesajiem kristiešiem, kad viņi sludina labo vēsti un māca Bībeles patiesību cilvēkiem no visām tautām? Jēzus apsolīja saviem sekotājiem, ka viņš būs kopā ar tiem. Un viņš patiešām arī palīdz saviem sekotājiem un atbalsta tos, kad tie ar savu kalpošanu un citiem labiem darbiem ļauj savai ”gaismai spīdēt”. (Mateja 5:14—16.) Sludināšanas darbā piedalās arī eņģeļi. (Atklāsmes 14:6.) Un kā ir ar Dievu Jehovu? Apustulis Pāvils rakstīja: ”Es dēstīju, Apolls aplaistīja, bet Dievs deva spēku augšanai.” Vai var būt vēl lielāks gods kā būt ”Dieva darba biedriem”? (1. Korintiešiem 3:6, 9.)

Ir labi domāt par to, cik vērtīgs ir Dieva uzticētais darbs. Nekas nav salīdzināms ar Dieva piešķirto godpilno iespēju ”mirdzēt kā spīdekļiem pasaulē”. Atspoguļodami Dieva Rakstu gaismu savā runā un rīcībā, mēs varam palīdzēt godprātīgiem cilvēkiem. (Filipiešiem 2:15.) Turklāt, kad mēs dedzīgi sludinām labo vēsti un mācām cilvēkus, mūs priecē doma, ka ”Dievs nav netaisns, ka aizmirstu [mūsu] darbu un mīlestību, ko [esam] parādījuši viņa vārdā”. (Ebrejiem 6:10.)

”Pērc.. acu zāles”

Vēstījumā pirmā gadsimta Lāodikejas draudzei Jēzus sacīja: ”Pērc no manis.. acu zāles, tavas acis svaidīt, lai tu kļūtu redzīgs. Jo, ko es mīlu, tos es pārmācu un pamācu.” (Atklāsmes 3:18, 19.) Drošs līdzeklis pret garīgu aklumu ir ”acu zāles” — Jēzus mācības un viņa sniegtā pārmācība. Ja mēs vēlamies saglabāt garīgu skatījumu uz dzīvi, mums jāuzklausa un jāņem vērā viņa padomi, kā arī pārējie norādījumi, kas atrodami Bībelē. Mums arī jāveido tāda pati prāta nostāja, kāda bija Kristum, un jāseko viņa paraugam. (Filipiešiem 2:5; 1. Pētera 2:21.) Jēzus piedāvātās ”acu zāles” mēs nevaram iegūt par velti. Viņš sacīja: ”Pērc [tās] no manis.” Maksa par šīm zālēm ir mūsu laiks un pūles.

Kad mēs no tumsas ienākam gaišā telpā, parasti ir vajadzīgs laiks, lai acis aprastu ar gaismu. Tāpat ir vajadzīgs laiks, lai pētītu Dieva Rakstus un ieraudzītu patiesības gaismu. Ir nepieciešams laiks, lai pārdomātu uzzināto un padomātu par to, cik vērtīga ir patiesība. Tomēr šī maksa nav pārāk liela, jo gaisma ir brīnišķīga!

[Attēls 14. lpp.]

”Pērc no manis.. acu zāles, tavas acis svaidīt, lai tu kļūtu redzīgs”