Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Dieva kalpiem jāmīl laipnība

Dieva kalpiem jāmīl laipnība

Dieva kalpiem jāmīl laipnība

”Tas Kungs no tevis prasa.. darīt taisnību, īstenot dzīvē mīlestību un pazemīgi staigāt sava Dieva priekšā.” (MIHAS 6:8.)

1., 2. a) Kāpēc Jehova prasa, lai viņa kalpi ”mīlētu laipnību”? b) Kādus jautājumus būtu labi pārdomāt?

JEHOVA ir Dievs, kam piemīt ”neizsmeļama laipnība”. (Romiešiem 2:4; 11:22.) To droši vien labi apzinājās pirmie cilvēki, Ādams un Ieva. Ēdenes dārzā viņi varēja redzēt un baudīt nepārprotamus Radītāja labestības pierādījumus. Jehova joprojām ir laipns pret visiem cilvēkiem, pat tiem, kas ir nepateicīgi un ļauni.

2 Tā kā cilvēki ir radīti pēc Dieva tēla, viņi spēj atspoguļot tās īpašības, kādas ir raksturīgas Dieva personībai. (1. Mozus 1:26.) Šis fakts palīdz saprast, kāpēc Dievs Jehova vēlas, lai mēs būtu laipni. Mihas grāmatas 6. nodaļas 8. pantā ir teikts, ka no Dieva kalpiem tiek prasīts ”īstenot dzīvē mīlestību” vai, kā teikts Bībeles Jaunās pasaules tulkojumā, ”mīlēt laipnību”. Kas ir laipnība? Kā laipnība ir saistīta ar citām Dievam tīkamām īpašībām? Ja reiz cilvēkiem piemīt spēja būt labestīgiem, kāpēc pasaulē ir tik daudz nežēlības un naida? Kāpēc kristiešiem jābūt laipniem pret visiem cilvēkiem?

Kas ir laipnība?

3. Kā varētu raksturot patiesu laipnību?

3 Būt laipnam cilvēku pamudina rūpes par citiem. Laipnība izpaužas labos darbos un laipnos vārdos. Būt laipnam nozīmē darīt labu un nedarīt to, kas citiem var kaitēt. Par patiesu laipnību var runāt tad, ja cilvēks ir draudzīgs, lēnprātīgs, iejūtīgs un žēlsirdīgs. Šāds cilvēks ir devīgs un patiesi interesējas par citiem. Apustulis Pāvils mudināja kristiešus: ”Tad nu kā Dieva izredzētie, svētie un mīļotie, tērpieties sirsnīgā līdzjūtībā, laipnībā, pazemībā, lēnībā, pacietībā.” (Kolosiešiem 3:12.) Tātad laipnība ir viena no tām īpašībām, kurā ”jātērpjas” ikvienam īstam kristietim.

4. Kā ir izpaudusies Jehovas laipnība pret cilvēkiem?

4 Dievs Jehova pats ir rādījis izcilu laipnības paraugu. Apustulis Pāvils par to rakstīja šādus vārdus: ”Kad atspīdēja Dieva mūsu glābēja laipnība un mīlestība uz cilvēkiem, viņš mūs izglāba, nevis taisnības darbu dēļ, ko mēs būtu darījuši, bet pēc savas žēlsirdības, ar mazgāšanu atdzimšanai un atjaunošanos Svētajā Garā.” (Titam 3:4, 5.) Dievs ”mazgā” jeb attīra ar garu svaidītos kristiešus uz Jēzus izlieto asiņu pamata, attiecinādams uz viņiem izpirkuma upura vērtību. Svētā gara iedarbībā šie kristieši pieredz arī ”atjaunošanos” un kļūst par ”jaunu radījumu”, no gara dzimušiem Dieva bērniem. (2. Korintiešiem 5:17.) Dieva laipnību un mīlestību izjūt arī ”liels pulks” viņa kalpu, kuri ”savas drēbes mazgājuši un tās balinājuši Jēra asinīs”. (Atklāsmes 7:9, 14; 1. Jāņa 2:1, 2.)

5. Kāpēc tiem, kurus vada Dieva svētais gars, jābūt laipniem pret citiem cilvēkiem?

5 Laipnība ir viens no Dieva svētā gara augļiem. Pāvils rakstīja: ”Gara augļi ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība. Pret tādām lietām nav bauslības.” (Galatiešiem 5:22, 23.) Ņemot to vērā, kļūst skaidrs, ka tiem, kurus vada Dieva svētais gars, jābūt laipniem pret citiem cilvēkiem.

Īsta laipnība nav vājība

6. Kādā gadījumā un kāpēc laipnība var kļūt par vājību?

6 Daudzi uzskata, ka laipnība liecina par rakstura vājumu. Viņuprāt, cilvēkam jābūt stingram, reizēm pat skarbam, lai citi skaidri redzētu, ka viņš spēj pastāvēt pie sava. Taču patiesībā ir nepieciešams liels iekšējs spēks, lai cilvēks spētu būt patiesi laipns un sargātos no pārprastas laipnības. Tā kā laipnība ir viens no Dieva gara augļiem, tā nevarētu būt īpašība, kas padara cilvēku iecietīgu pret ļaunumu. Tas, kas liek cilvēkam būt pielaidīgam attiecībā uz ļaunumu, noteikti nav īsta laipnība.

7. a) Kas nepareizs bija Ēļa rīcībā? b) Kāpēc draudzes vecākajiem jāsargās no nepareizas laipnības?

7 To var labi redzēt no notikumiem izraēliešu augstā priestera Ēļa dzīvē. Viņš bija pārlieku iecietīgs pret saviem dēliem Hofnu un Pinehasu, kas bija priesteri saiešanas teltī. Ēļa dēliem nepietika ar to daļu no upurētā, kas viņiem pienācās saskaņā ar bauslību, tāpēc viņi pieprasīja, lai cilvēki viņiem dod nevārītu gaļu, kamēr vēl uz altāra nav aizdedzināti upura tauki. Turklāt Hofnus un Pinehass dzīvoja netikumībā ar sievietēm, kas kalpoja saiešanas telts durvju priekšā. Ēlim būtu bijis jāatceļ savi dēli no priesteru pienākumu pildīšanas, taču viņš aprobežojās tikai ar aizrādījumu. (1. Samuēla 2:12—29.) Nav nekāds brīnums, ka ”tā Kunga atklāsme bija retums Israēlā”. (1. Samuēla 3:1.) Kristiešu draudzes vecākajiem jāsargās no šādas nepareizas laipnības attiecībā uz draudzes locekļiem, kas ar savu rīcību apdraud draudzes garīgo stāvokli. Patiesa laipnība nav akla un neliek pievērt acis uz ļauniem vārdiem un darbiem, kas ir klajā pretrunā ar Dieva normām.

8. Kā Jēzus rīcībā izpaudās patiesa laipnība?

8 Mūsu paraugs, Jēzus Kristus, nekad nepieļāva, ka viņa rīcību ietekmētu pārprasta laipnība. Visā, ko Jēzus darīja, izpaudās patiesa laipnība. Piemēram, ”kad viņš ļaužu pulkus redzēja, sirds viņam par tiem iežēlojās, jo tie bija novārdzināti un atstāti kā avis, kam nav gana”. Godprātīgi cilvēki jutās brīvi Jēzus sabiedrībā, un daudzi pat nesa pie viņa savus bērnus. Jēzus noteikti bija ļoti laipns, kad ”viņš tos apkampa, rokas tiem uzlika un tos svētīja”. (Mateja 9:36; Marka 10:13—16.) Bet Jēzus bija stingrs, kad bija jāaizstāv tas, ko viņa debesu Tēvs uzskatīja par pareizu. Viņš nebija iecietīgs pret ļaunumu, tāpēc, paļaudamies uz Dieva doto spēku, viņš asi nosodīja reliģisko vadītāju liekulību. Kā var lasīt Mateja evaņģēlija 23. nodaļā, Jēzus vairākas reizes teica: ”Vai jums, rakstu mācītāji un farizēji, jūs liekuļi!” (Mateja 23:13—26.)

Laipnība un citas Dievam tīkamas īpašības

9. Kā laipnība ir saistīta ar pacietību un labestību?

9 Laipnība ir saistīta ar citām īpašībām, kuras rodas Dieva gara iedarbībā. Dieva gara augļu uzskaitījumā tā ir minēta starp pacietību un labprātību. Tas ir saprotams, jo laipnība izpaužas pacietībā. Patiesi laipns cilvēks ir pacietīgs pat pret tiem, kas pret viņu neizturas laipni. Laipnība ir saistīta arī ar labprātību, jo bieži vien tā kļūst redzama labos darbos un gatavībā palīdzēt citiem. Grieķu valodas vārdu, kas daudzos Bībeles pantos tulkots kā ”laipnība”, var tulkot arī ar vārdu ”labestība”. Šī īpašība, kas spilgti izpaudās agrīno kristiešu draudzē, nekristiešiem likās tik pārsteidzoša, ka viņi, kā norādīja Tertulliāns, Jēzus sekotājus sauca par ”labestīgajiem” jeb ”laipnajiem”.

10. Kā labestība ir saistīta ar mīlestību?

10 Laipnība ir saistīta arī ar mīlestību. Jēzus saviem sekotājiem teica: ”No tam visi pazīs, ka jūs esat mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā.” (Jāņa 13:35.) Savukārt Pāvils rakstīja, ka ”mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna”. (1. Korintiešiem 13:4.) Laipnība ir saistīta arī ar žēlastību, kas tik bieži ir minēta Bībelē. Ar senebreju valodas vārdu, kas latviešu valodas Bībelē visbiežāk ir tulkots kā ”žēlastība”, tika apzīmēta labestība un uzticība, kas ar mīlestību kādam tiek parādīta, līdz ir īstenots ar to saistītais mērķis. Jehovas žēlastība pret cilvēkiem izpaužas ļoti daudzveidīgi. Sevišķi spilgti tā ir izpaudusies tajā, kā viņš ir glābis un aizsargājis savus kalpus. (Psalms 6:5; 40:12; 143:12.)

11. Par ko var nešaubīties Dieva kalpi?

11 Jehovas žēlastība palīdz cilvēkiem tuvoties viņam. (Jeremijas 31:3.) Kad Jehovas kalpiem ir vajadzīga palīdzība, viņi zina, ka Jehova neliks vilties un būs uzticīgs savā mīlestībā pret viņiem. Tāpēc Dieva kalpi ar pilnīgu pārliecību var teikt to pašu, ko teica kāda psalma sacerētājs: ”Es ceru uz Tavu žēlastību, mana sirds ir līksma par Tavu palīdzību!” (Psalms 13:6.) Tā kā Dievs ir uzticīgs savā mīlestībā, viņa kalpi var pilnībā paļauties uz viņu. Dieva kalpiem ir apsolīts, ka viņš ”neatstums savu tautu un neatstās savu mantojumu”. (Psalms 94:14.)

Kāpēc pasaulē ir tik daudz nežēlības?

12. Kad un kā pasaulē parādījās nežēlība?

12 Lai atbildētu uz šo jautājumu, jāatceras, kas notika Ēdenes dārzā. Neilgi pēc cilvēku radīšanas kāds eņģelis, kas bija kļuvis savtīgs un augstprātīgs, nolēma īstenot plānu, kas viņam ļautu valdīt pār pasauli. Viņam tas izdevās — viņš tiešām kļuva par ”pasaules valdnieku”, tiesa gan, ļoti nežēlīgu valdnieku. (Jāņa 12:31.) Šis Dieva un cilvēku ienaidnieks tiek saukts par Sātanu Velnu. (Jāņa 8:44; Atklāsmes 12:9.) Viņa savtīgais nodoms iegūt tādu pašu varu, kāda ir Jehovam, kļuva redzams drīz pēc tam, kad bija radīta Ieva. Sātana ļaunā valdīšana sākās pēc tam, kad Ādams izvēlējās neatkarību no Dieva un atraidīja sava Radītāja laipnību. (1. Mozus 3:1—6.) Ādams un Ieva neieguva neatkarību, gluži otrādi: viņi nokļuva Sātana, savtīga un augstprātīga valdnieka, pakļautībā.

13.—15. a) Kas notika tāpēc, ka cilvēki atteicās no Jehovas taisnīgās valdīšanas? b) Kāpēc pasaulē ir tik daudz nežēlības?

13 Pirmo cilvēku rīcības sekas bija ļoti bēdīgas. Ādams un Ieva tika izraidīti no paradīzes — viņiem bija jāatstāj labi iekopts un auglīgs dārzs un jāsāk dzīvot skarbajos apstākļos ārpus tā. Dievs Ādamam sacīja: ”Tāpēc, ka tu esi klausījis savas sievas balsij un esi ēdis no šī koka, no kuŗa Es biju tev aizliedzis ēst, lai zeme ir nolādēta tevis dēļ; tev, grūti strādājot, būs maizi ēst visu tavu mūžu. Ērkšķi un dadži lai tev izaug no tās.” Zemei bija uzlikts lāsts, kas nozīmēja, ka tās apstrādāšana turpmāk prasīja daudz pūļu. ”Ērkšķi un dadži”, kas saskaņā ar Dieva uzlikto lāstu, izauga no zemes, padarīja cilvēku darbu tik grūtu, ka Noas tēvs Lamehs runāja par ”atpūtu no mūsu pūliņa un mūsu roku darba, kas cēlies no zemes, ko Dievs ir nolādējis”. (1. Mozus 3:17—19; 5:29.)

14 Pēc atteikšanās no Dieva vadības Ādama un Ievas dzīvē ienāca arī citas grūtības. Ievai Dievs teica: ”Vairodams Es vairošu tavus grūtumus un tavas nopūtas, kad tu kļūsi māte. Sāpēs tev būs bērnus dzemdēt, un tava iegriba būs pēc tava vīra, bet viņam būs valdīt pār tevi.” Vēlāk Ādama un Ievas ģimeni piemeklēja liela nelaime — viņu pirmdzimtais dēls Kains nogalināja savu brāli Ābelu. (1. Mozus 3:16; 4:8.)

15 Apustulis Jānis rakstīja, ka visa pasaule ”atrodas ļaunā varā”. (1. Jāņa 5:19NW.) Mūsdienu pasaulē ir skaidri redzams egoisms un augstprātība, kā arī citas īpašības, kas ir raksturīgas pasaules ļaunajam valdniekam. Tāpēc pasaulē ir tik daudz neiecietības un nežēlības. Taču tas tā neturpināsies mūžīgi. Jehova noteikti gādās par to, lai tad, kad pār zemi valdīs debesu Valstība, neiecietības un nežēlības vietā nāktu labestība un līdzjūtība.

Dieva Valstība valdīs ar mīlestību

16. Kāpēc Jēzum Kristum uzticēto valdīšanu raksturo labestība, un kas mums jādara, to zinot?

16 Jehova un viņa ieceltais Valstības ķēniņš Jēzus Kristus vēlas, lai Valstības pavalstnieki ”īstenotu dzīvē mīlestību”. (Mihas 6:8.) Domājot par notikumiem Jēzus dzīvē, mēs saprotam, ka viņš būs mīlošs un labestīgs valdnieks. (Ebrejiem 1:3.) Piemēram, viņš nosodīja reliģiskos vadītājus, kas apgrūtināja vienkāršo cilvēku dzīvi ar smagām nastām. Jēzus aicināja cilvēkus: ”Nāciet šurp pie manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, es jūs gribu atvieglināt. Ņemiet uz sevi manu jūgu, mācaities no manis, jo es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm. Jo mans jūgs ir patīkams un mana nasta viegla.” (Mateja 11:28—30.) Neskaitāmi reliģiskie vadītāji, valdnieki un politiķi ir apgrūtinājuši cilvēkus ar sarežģītu likumu un bezjēdzīgu darbu nastām. Turpretī Jēzus no saviem sekotājiem prasa to, kas atbilst viņu vajadzībām un iespējām. Viņa jūgs patiešām ir patīkams, un viņa nasta — viegla. Jēzus priekšzīme mudina arī mūs būt laipniem pret visiem cilvēkiem. (Jāņa 13:15.)

17., 18. Kāpēc mēs varam nešaubīties, ka gan Kristus līdzvaldnieki, gan viņa pavalstnieki uz zemes visu darīs ar mīlestību un laipnību?

17 Arī Jēzus sarunas ar apustuļiem palīdz saprast, ka Dieva Valstība ievērojami atšķirsies no cilvēku valdībām. Piemēram, Bībelē ir teikts: ”Tur arī ķilda cēlās viņu [mācekļu] starpā, kuŗš no viņiem esot lielākais. Un viņš [Jēzus] tiem sacīja: ”Ķēniņi valda pār tautām, un varenos sauc par labdaŗiem. Bet jūs tā ne. Bet lielākajam jūsu vidū būs būt kā jaunākajam, un vadonim kā tādam, kas kalpo. Jo kas ir lielāks: vai tas, kas sēž pie galda, vai tas, kas kalpo? Vai ne tas, kas sēž pie galda? Bet es esmu jūsu vidū kā tāds, kas kalpo.”” (Lūkas 22:24—27.)

18 Daudziem cilvēkiem patīk valdīt pār citiem, un viņi vēlas, lai viņus uzrunātu pagodinošos titulos, ar kuriem viņi tiek paaugstināti pār tiem, kas atrodas viņu pakļautībā. Bet Jēzus teica, ka patiess gods pienākas tiem, kas ir gatavi pašaizliedzīgi kalpot citiem. Gan topošajiem Kristus līdzvaldniekiem, gan tiem, kas būs viņa pavalstnieki uz zemes, jāseko viņa pazemības un laipnības paraugam.

19., 20. a) Kā Jēzus uzsvēra, cik liela ir Jehovas laipnība pret cilvēkiem? b) Kā mēs varam sekot Jehovas laipnības paraugam?

19 Mums jāņem vērā vēl kāds padoms, ko ar mīlestību deva Jēzus. Norādīdams uz to, cik liela ir Jehovas labestība, viņš sacīja: ”Ja jūs mīlat tos, kas jūs mīl, kāda pateicība jums nākas? Ir grēcinieki mīl tos, kas viņus mīl. Un ja jūs saviem labdaŗiem darāt labu, kāda pateicība jums nākas? Arī grēcinieki dara to pašu. Un ja jūs aizdodat tiem, no kuŗiem cerat atdabūt, kāda pateicība jums nākas? Arī grēcinieki grēciniekiem aizdod, lai to atdabūtu. Bet mīliet savus ienaidniekus un darait labu un aizdodiet, atmaksu negaidīdami, un tad jūsu alga būs liela, un jūs būsit Visaugstākā bērni; jo viņš ir laipnīgs pret nepateicīgajiem un ļaunajiem. Tāpēc esiet žēlīgi, kā jūsu Tēvs ir žēlīgs.” (Lūkas 6:32—36.)

20 Jehovas laipnība pret cilvēkiem ir nesavtīga, tā negaida atmaksu. Jehova ”liek savai saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un liek lietum līt pār taisniem un netaisniem”. (Mateja 5:43—45; Apustuļu darbi 14:16, 17.) Sekojot debesu Tēva priekšzīmei, mēs ne tikai neatmaksājam tiem, kas neizturas pret mums laipni, bet arī darām labu pat tiem cilvēkiem, kas pret mums izturas kā ienaidnieki. Būdami laipni pret visiem, mēs apliecinām Jehovam un Jēzum, ka vēlamies dzīvot tad, kad Dieva Valstība valdīs pār visu zemi un cilvēku attiecības noteiks laipnība un citas Jehovam tīkamas īpašības.

Kāpēc mums jābūt laipniem?

21., 22. Kāpēc mums jāattīsta laipnība?

21 Patiesajiem kristiešiem ir ārkārtīgi svarīgi attīstīt laipnību. Šī īpašība liecina par to, ka uz mums iedarbojas Dieva gars un ka mēs sekojam Dieva Jehovas un Jēzus Kristus priekšzīmei. Laipnība ir viena no tām īpašībām, kura jāveido visiem, kas vēlas būt Dieva Valstības pavalstnieki. Nav šaubu, ka mums ir jāmīl laipnība un jāmācās būt laipniem pret visiem.

22 Bet kā mēs varam ļaut laipnībai un labestībai izpausties ikdienas dzīvē? Par to vairāk tiks runāts nākamajā rakstā.

Kā jūs atbildētu?

• Kas ir patiesa laipnība?

• Kāpēc pasaulē ir tik daudz nežēlības un neiecietības?

• Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka Dieva Valstības valdīšanas laikā viss notiks ar laipnību un mīlestību?

• Kāpēc visiem, kas vēlas dzīvot Dieva Valstības pakļautībā, jāattīsta laipnība?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 13. lpp.]

Vecākie ir laipni pret draudzes locekļiem

[Attēls 15. lpp.]

Jehova ir uzticams savā mīlestībā un nepamet savus kalpus arī grūtos brīžos

[Attēli 16. lpp.]

Jehova savā labestībā dod saules gaismu un lietu visiem cilvēkiem