Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Komplutas poliglota. Svarīga lappuse Bībeles tulkošanas vēsturē

Komplutas poliglota. Svarīga lappuse Bībeles tulkošanas vēsturē

Komplutas poliglota. Svarīga lappuse Bībeles tulkošanas vēsturē

AP 1455. gadu Bībeles pavairošanas un izplatīšanas vēsturē notika būtisks pavērsiens. Johans Gūtenbergs ar savu iespiedmašīnu izgatavoja pirmo Bībeli, kuras iespiedforma salikta no atsevišķiem burtiem. Kamēr Bībele pastāvēja tikai ar roku rakstītu dokumentu formā, tā cilvēkiem bija grūti pieejama, bet tagad šis šķērslis bija novērsts. Bija radusies iespēja izgatavot Bībeles lielā daudzumā, turklāt daudz lētāk nekā agrāk. Jau pēc neilga laika Bībele bija kļuvusi par izplatītāko grāmatu pasaulē.

Gūtenberga Bībele bija latīņu valodā, bet Eiropas zinātnieki drīz apjauta, ka viņiem vajadzīgs kvalitatīvs Bībeles teksts oriģinālvalodās — senebreju un grieķu valodā. Katoļu baznīca par vienīgo autoritatīvo Bībeles tekstu atzina latīņu Vulgātu, taču tai bija divi nopietni trūkumi. Pirmkārt, 16. gadsimtā lielākā daļa cilvēku latīņu valodu vairs nesaprata, un, otrkārt, pārrakstot Vulgātu, ap tūkstoš gadu laikā tās tekstā bija iezadzies prāvs skaits kļūdu.

Gan tulkotājiem, gan zinātniekiem bija nepieciešams Bībeles teksts oriģinālvalodās un uzlabots latīņu tulkojums. 1502. gadā kardināls Himeness de Sisneross, Spānijas karalienes Izabellas I padomnieks politikas un ticības lietās, nolēma sagādāt izdevumu, kas apmierinātu kā tulkotāju, tā zinātnieku vajadzības. Himeness gribēja izdot poliglotu, proti, daudzvalodu Bībeli, ar visprecīzāko tekstu senebreju, grieķu un latīņu valodā, kā arī dažiem fragmentiem aramiešu valodā. Šis vēsturiskais darbs, kas kļuva par lielisku palīglīdzekli tulkotājiem, vēlāk tika iesaukts par Komplutas poliglotu. Tā kā grāmatu iespiešanas mākslā tolaik tikko bija sperti pirmie soļi, Komplutas poliglota izvērtās par nozīmīgu sasniegumu arī šīs nozares attīstībā.

Himeness ķērās pie milzīgā darba un sāka uzpirkt senus ebreju rokrakstus, kuru Spānijā bija visai daudz. Viņš sakrāja arī lielu skaitu rokrakstu grieķu un latīņu valodā. Šiem Svēto Rakstu rokrakstiem bija jākļūst par pamatu poliglotas tekstam. Tekstu kompilāciju Himeness uzticēja zinātnieku grupai, ko viņš organizēja jaundibinātajā Alkalas de Enaresas * universitātē. Arī Roterdamas Erasms saņēma uzaicinājumu piedalīties šajā darbā, taču slavenais humānists uzaicinājumu nepieņēma.

Pagāja desmit gadi, līdz zinātnieki bija tikuši galā ar grandiozo uzdevumu, un darba iespiešana prasīja vēl četrus gadus. Bija jārisina ļoti daudz tehnisku problēmu, jo Spānijas grāmatiespiedējiem tolaik nebija ebreju, grieķu un aramiešu burtu, tāpēc Himeness nolēma pieaicināt iespiešanas mākslas meistaru Arnaldo Giljermo Brokario, lai tas izgatavotu tipogrāfijas burtus šīm valodām. 1514. gadā tipogrāfi sāka iespiest poliglotas tekstu, un 1517. gada 10. jūlijā, četrus mēnešus pirms kardināla nāves, beidzot bija gatavi visi seši sējumi. Poliglota tika izdota aptuveni sešsimt eksemplāros *, turklāt paradoksālā kārtā tas notika tieši tajā laikā, kad Spānijā kulmināciju bija sasniegusi inkvizīcijas darbība.

Darba uzbūve

Katrā poliglotas lappusē atrodama bagāta informācija. Četros Ebreju rakstu sējumos lappuses vidū iespiests Vulgātas teksts, ārējo sleju veido senebreju teksts, bet iekšējā slejā lasāms teksts grieķu valodā līdz ar parindeni latīniski. Uz lappušu malām norādītas daudzu senebreju vārdu saknes. Tajās lappusēs, kur iespiests Pentateihs (pirmās piecas Mozus grāmatas), lappušu apakšējā daļa atvēlēta Onkela targumam (Pentateiha pārstāstam aramiešu valodā) kopā ar tā tulkojumu latīņu valodā.

Poliglotas piektajā sējumā divās slejās lasāmi Grieķu raksti. Vienā slejā iespiests teksts grieķu valodā, bet otrā — tam atbilstošais latīņu Vulgātas teksts. Mazi burtiņi pie vārdiem palīdz lasītājam atrast atbilstošo vietu blakus slejā. Poliglota bija pirmais iespieddarbs, kurā apkopots viss Grieķu rakstu jeb tā dēvētās ”Jaunās Derības” teksts grieķu valodā, un tam drīz vien sekoja nākamais Grieķu rakstu izdevums, ko bija sagatavojis Roterdamas Erasms.

Zinātnieki, kas strādāja pie piektā sējuma, tekstu bija pārbaudījuši tik rūpīgi, ka tajā bija pieļautas tikai 50 iespiedkļūdas. Lielās precizitātes dēļ daudzi mūsdienu pētnieki atzīst, ka tas ir pārāks par slaveno Erasma Grieķu rakstu izdevumu. Elegantie grieķu burti glītumā neatpalika no senākajos rokrakstos lietoto unciāļu vienkāršā, tīrā skaistuma. Roberts Proktors grāmatā The Printing of Greek in the Fifteenth Century raksta: ”Spānija var lepoties, ka pirmā grieķu burtu garnitūra, ko izveidojuši tās tipogrāfi, neapšaubāmi ir skaistākā grieķu garnitūra, kāda jebkad radīta.”

Sestajā poliglotas sējumā bija iekļauti dažādi Bībeles pētniekiem domāti palīglīdzekļi: senebreju un aramiešu valodas vārdnīca, grieķu, ebreju un aramiešu īpašvārdu skaidrojumi, senebreju gramatika un vārdnīcā iekļauto vārdu rādītājs latīņu valodā. Nav brīnums, ka Komplutas poliglota tiek atzīta par ”monumentālu sasniegumu grāmatu iespiešanas mākslā un Bībeles izpētē”.

Ar jaunā izdevuma palīdzību Himeness gribēja ”atdzīvināt snaudienā iegrimušo Rakstu pētniecību”, taču viņš nevēlējās darīt Bībeli pieejamu plašai publikai. Kardināls uzskatīja, ka ”Dieva vārdiem jātinas noslēpumu plīvurā, jābūt vienkāršajiem cilvēkiem nesasniedzamiem”. Viņš arī bija pārliecināts, ka ”Svētie Raksti drīkst būt lasāmi tikai tajās trīs senajās valodās *, kuras Dievs ļāva lietot uzrakstā virs sava krustā sistā Dēla galvas”. Šī iemesla dēļ Komplutas poliglotā neviens teksts nebija tulkots spāņu valodā.

Vulgāta salīdzinājumā ar oriģināltekstu

Poliglotas specifiskās uzbūves dēļ starp zinātniekiem, kas pie tās strādāja, darba gaitā radās zināmas domstarpības. Slavenais spāņu zinātnieks Antonio de Nebriha * bija atbildīgs par poliglotā iekļaujamā Vulgātas teksta koriģēšanu. Hieronima tulkotā Vulgāta bija vienīgais katoļu baznīcas oficiāli atzītais tulkojums, taču Nebriha uzskatīja, ka Vulgātas teksts jāsalīdzina ar oriģinālajiem Bībeles tekstiem senebreju, aramiešu un grieķu valodā. Viņš gribēja labot tās vietas, kur Vulgātas rokrakstos bija ieviesušās acīmredzamas kļūdas.

Lai novērstu neatbilstību starp Vulgātu un oriģināltekstiem, Nebriha aicināja Himenesu: ”Iededziet no jauna divas nodzisušās mūsu reliģijas lāpas — ebreju un grieķu valodu. Atalgojiet tos, kas nodosies šim darbam.” Viņš arī ieteica: ”Ikreiz, kad Jaunās Derības latīņu rokrakstos parādās atšķirīgi varianti, mums jāatgriežas pie grieķu rokrakstiem. Ikreiz, kad redzama neatbilstība starp dažādiem Vecās Derības latīņu rokrakstiem vai starp latīņu un grieķu rokrakstiem, mums jāmeklē pareizais variants autentiskā ebreju avotā.”

Kāda bija Himenesa atbilde? Poliglotas priekšvārdā kardināls nepārprotami pauda savu viedokli: ”Mēs esam ievietojuši svētā Hieronima latīņu tulkojumu starp sinagogas [ebreju] un austrumu baznīcas [grieķu] tekstu, tāpat kā Jēzus, kas attēlo Romas [katoļu] baznīcu, atradās pa vidu starp laupītājiem, kas bija pakārti viņam abās pusēs.” Himeness neļāva Nebriham labot latīņu Vulgātu saskaņā ar oriģinālvalodu tekstiem. Galu galā Nebriha nolēma labāk atteikties no līdzdalības šajā darbā, nevis pieļaut, ka viņa vārds tiktu saistīts ar nepilnīgi izlabotu tekstu.

Comma Johanneum

Alkalā de Enaresā izdotā daudzvalodu Bībele bija liels sasniegums, jo tajā bija iekļauts precizēts Bībeles teksts oriģinālvalodās, taču reizēm tās sastādītāji bija atkāpušies no zinātniskas precizitātes tradīciju labā. Vulgāta tika turēta tik lielā cieņā, ka, rediģējot poliglotā iespiesto ”Jaunās Derības” grieķu tekstu, viņi vairākās vietās nevis laboja latīņu tekstu atbilstoši oriģinālvalodai, bet pārveidoja grieķu tekstu, lai tas saskanētu ar Vulgātu. Viens piemērs ir slavenais iestarpinājums, kas pazīstams ar nosaukumu comma Johanneum. * Nevienā no agrīnajiem grieķu rokrakstiem nav atrodama šī frāze, kas acīmredzot iesprausta Bībeles tekstā, apustuļa Jāņa vēstulē, vairākus gadsimtus pēc tam, kad Jānis uzrakstīja šo vēstuli. Arī senākajos Vulgātas rokrakstos minētā frāze neparādās. Ņemot to vērā, Roterdamas Erasms savā ”Jaunās Derības” grieķu tekstā šo viltoto frāzi neiekļāva.

Poliglotas sastādītāji nekādi negribēja atteikties no vārdiem, kas gadsimtiem ilgi bija bijuši tradicionālā Vulgātas teksta daļa. Tāpēc viņi paturēja šo frāzi ”Jaunās Derības” latīņu variantā, kā arī iztulkoja to grieķiski un iekļāva grieķu tekstā, lai teksts abās slejās saskanētu.

Pamats jauniem Bībeles tulkojumiem

Komplutas poliglotas vērtību nosaka ne tikai fakts, ka tas bija pilnu Grieķu rakstu pirmiespiedums kopā ar Septuagintas teksta pirmiespiedumu. Tāpat kā Roterdamas Erasma ”Jaunās Derības” grieķu teksts tika atzīts par Grieķu rakstu kanonisko variantu (un līdz ar to tas kļuva par pamatu daudziem tulkojumiem), poliglotas senebreju tekstu atzina par Ebreju rakstu paraugtekstu. * Tulkodams Bībeli angļu valodā, Viljams Tindals izmantoja poliglotas tekstu par pamatu Ebreju rakstu tulkojumam.

Zinātnieki, kas strādāja pie poliglotas sastādīšanas, ievērojami sekmēja Bībeles tekstu zinātniskās izpētes attīstību. Šis darbs tika izdots laikā, kad Eiropā atdzima interese par Bībeli un līdz ar to radās ierosme tulkot Bībeli vienkāršo ļaužu valodā. Poliglotas izdošana bija viens posms tajā notikumu virknē, kas palīdzēja saglabāt Grieķu un Ebreju rakstus skaidrus un nesagrozītus, un tas ir saskaņā ar Dieva gribu, kurš vēlas, lai viņa skaidrie vārdi ”paliek mūžīgi”. (Psalms 18:31; Jesajas 40:8; 1. Pētera 1:25.)

[Zemsvītras piezīmes]

^ 5. rk. Šīs Spānijas pilsētas latīniskais nosaukums bija Kompluta.

^ 6. rk. Sešsimt eksemplāru tika iespiesti uz papīra, un seši uz pergamenta. 1984. gadā nelielā metienā tika laists klajā Komplutas poliglotas faksimilizdevums.

^ 12. rk. Proti, ebreju, grieķu un latīņu valodā. (Jāņa 19:20.)

^ 14. rk. Antonio de Nebrihu uzskata par vienu no spāņu humānisma pionieriem. 1492. gadā viņš laida klajā Gramática castellana — pirmo kastīliešu valodas gramatiku. Trīs gadus vēlāk viņš izlēma veltīt savu atlikušo mūžu Svēto Rakstu studijām.

^ 18. rk. Šis iestarpinājums, kas daļā Bībeles tulkojumu lasāms 1. Jāņa vēstules 5. nodaļas 7. pantā, skan: ”Debesīs: Tēvs, Vārds un Svētais Gars, un šie trīs ir viens.”

^ 21. rk. Par Roterdamas Erasma veikumu sīkāk stāstīts 1982. gada 15. septembra Sargtornī, 8.—11. lappusē (angļu val.).

[Attēls 29. lpp.]

Kardināls Himeness de Sisneross

[Norāde par autortiesībām]

Biblioteca Histórica. Universidad Complutense de Madrid

[Attēls 30. lpp.]

Antonio de Nebriha

[Norāde par autortiesībām]

Biblioteca Histórica. Universidad Complutense de Madrid

[Norāde par attēla autortiesībām 28. lpp.]

Biblioteca Histórica. Universidad Complutense de Madrid