Ko nozīmē būt labam tēvam

KĀDS žurnāla Economist raksts par ģimeņu iziršanu sākās šādi: ”Kļūt par tēvu ir viegli, bet būt labam tēvam — nepavisam ne.”

Dzīvē ir daudz pienākumu, bet viens no grūtākajiem, kā arī svarīgākajiem uzdevumiem ir būt labam tēvam. Ikvienam tēvam būtu jācenšas labi pildīt savus pienākumus, jo no tā ir atkarīga viņa ģimenes laime un labklājība.

Kāpēc nav viegli būt labam tēvam

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc nav viegli būt labam tēvam, ir tas, ka visiem cilvēkiem iedzimst nepilnība — ne bērni, ne vecāki nav bez trūkumiem. ”Cilvēka sirdsprāts ir ļauns no mazām dienām,” teikts Bībelē. (1. Mozus 8:21.) Tāpēc kāds no Bībeles sarakstītājiem atzina: ”Grēkos māte mani ir ieņēmusi.” (Psalms 51:7; Romiešiem 5:12.) Tieksme rīkoties nepareizi, uz ko mudina iedzimtais grēks, ir tikai viens no šķēršļiem, kuru dēļ nav viegli būt labam tēvam.

Arī pasaule rada lielus šķēršļus. Kāpēc tā notiek? Bībelē paskaidrots, ka ”visa pasaule ir grimusi ļaunumā”, jo pār to valda persona, kas Bībelē saukta par ”velnu un sātānu”. Bībelē Sātans ir saukts arī par ”šās pasaules dievu”. Ir pilnīgi saprotams, kāpēc Jēzus teica, ka viņa sekotāji nebūs ”no pasaules”, tāpat kā viņš nebija no pasaules. (1. Jāņa 5:19; Atklāsmes 12:9; 2. Korintiešiem 4:4; Jāņa 17:16.)

Tātad, lai vīrietis būtu labs tēvs, viņam visu laiku ir jāpatur prātā, ka viņu var kavēt viņa paša iedzimtā nepilnība, Sātans un tā pārvaldītā pasaule. Šie šķēršļi ir īsti, nevis izdomāti. Bet kā var tos pārvarēt un kļūt par labu tēvu?

Vislabākie piemēri

Lai sekmīgi pārvarētu minētos šķēršļus, ir jāpievēršas Bībelei, kurā var uzzināt par brīnišķīgiem paraugiem. Uz pašu labāko norādīja Jēzus, kad viņš mācīja savus sekotājus lūgt: ”Mūsu Tēvs debesīs!” Aprakstot, kāds ir mūsu debesu Tēvs, Bībelē ir vienkārši teikts: ”Dievs ir mīlestība.” Kas tēviem būtu no tā jāmācās? ”Sekojiet Dievam,” mudināja apustulis Pāvils, ”..un dzīvojiet mīlestībā.”  (Mateja 6:9, 10; 1. Jāņa 4:8; Efeziešiem 5:1, 2.)

Tēviem būtu jāpadomā, ko var mācīties no tā, kā Dievs izturējās pret savu Dēlu Jēzu. Lūk, tikai viens gadījums. Mateja evaņģēlija 3. nodaļas 17. pantā rakstīts, ka pēc Jēzus kristīšanās no debesīm atskanēja Dieva balss: ”Šis ir mans mīļais dēls, uz ko man labs prāts.” Ko no tā var mācīties?

Pirmkārt, padomājiet, ko jūt bērns, kad tēvs lepni kādam saka: ”Tas ir mans dēls,” — vai: ”Tā ir mana meita.” Bērniem patīk, ja vecāki pievērš viņiem uzmanību — īpaši, ja vecāki izsakās par viņiem atzinīgi. Ja bērns dzird, ka viņu slavē, viņš parasti cenšas vēl vairāk, lai pierādītu, ka ir uzslavas cienīgs.

Otrkārt, nosaukdams Jēzu par ”mīļo dēlu”, Dievs atklāti pauda savas jūtas. Sirsnīgie vārdi noteikti ļoti aizkustināja Jēzu. Arī bērnus ļoti iepriecina, ja tētis viņiem saka, cik ļoti mīl viņus, un pierāda to, veltīdams viņiem laiku, uzmanību un rūpes.

Treškārt, Dievs savam Dēlam teica: ”Uz tevi man ir labs prāts.” (Marka 1:11.) Tas ir jādara arī tēviem, proti, viņiem jāsaka bērniem, ka viņi ir ar tiem apmierināti. Protams, bērni bieži kļūdās, bet ikviens cilvēks kādreiz kļūdās. Tēviem būtu jāmeklē iespējas uzslavēt bērnus par viņu labajiem darbiem un vārdiem.

Jēzus bija daudz mācījies no sava debesu Tēva. Būdams uz zemes, viņš ar vārdiem un darbiem parādīja, ko viņa Tēvs jūt pret saviem bērniem uz zemes. (Jāņa 14:9.) Pat tad, kad Jēzum bija daudz darāmā un viņš izjuta lielu spriedzi, viņš atvēlēja laiku, lai mierīgi parunātos ar bērniem. ”Laidiet bērniņus pie manis,” viņš teica mācekļiem, ”neliedziet tiem.” (Marka 10:14.) Tēviem būtu jādomā, kā pēc iespējas labāk sekot Dieva Jehovas un viņa Dēla paraugam.

Cik būtiska ir laba priekšzīme

Ir ārkārtīgi svarīgi rādīt bērniem labu priekšzīmi. Pūles viņus ”audzināt un pamācīt.. būt paklausīgiem tam Kungam” neko nedos, ja tēvs pats nedzīvos pēc Dieva normām. (Efeziešiem 6:4.) Bet ar Dieva palīdzību ir iespējams pārvarēt jebkādus šķēršļus, kas kavē pildīt Dieva norādījumu rūpēties par bērniem.

Piemēram, lūk, kā par bērnu audzināšanu rūpējās Viktors Gutšmits — Jehovas liecinieks, kas dzīvoja vienā no Padomju Savienības republikām. 1957. gada oktobrī viņam piesprieda desmit gadu cietumsodu par to, ka viņš citiem cilvēkiem stāstīja par savu ticību. Mājās viņam palika ģimene — sieva Polīna un divas mazas meitas. Viktors drīkstēja  no ieslodzījuma vietas rakstīt vēstules uz mājām, tikai nedrīkstēja tajās pieminēt Dievu vai kaut ko citu, kas saistīts ar reliģiju. Tomēr pat šādu grūtību priekšā viņš nezaudēja apņēmību, jo zināja, cik svarīgi ir mācīt bērniem par Dievu. Ko viņš iesāka?

”Es meklēju materiālu žurnālos Junij Naturaļist un Priroda,” stāstīja Viktors, ”zīmēju uz pastkartēm dzīvniekus un cilvēkus un pievienoju kādu stāstiņu par dabu vai kādu notikumu.”

”Kad mēs saņēmām šīs pastkartes,” atcerējās Polīna, ”mēs tūlīt pat sasaistījām attēlus un stāstus ar Bībeles tēmām. Piemēram, ja bija uzzīmēta skaista daba, meži, upes, es lasīju Jesajas grāmatas 65. nodaļu, kur rakstīts Dieva solījums pārveidot zemi par paradīzi.”

Viktora meita Jūlija stāstīja: ”Pēc tam mamma kopā ar mums lūdza Dievu; mēs raudājām. Šīm pastkartēm bija ļoti liela nozīme mūsu audzināšanā.” Polīna sacīja, ka meitenes jau agrā bērnībā iemīlēja Dievu. Kāda šī ģimene ir tagad?

Viktors pastāstīja: ”Tagad abas meitas ir precējušās ar kristiešu draudzes vecākajiem, viņām ir garīgā ziņā stipras ģimenes, un viņu bērni uzticīgi kalpo Jehovam.”

Lai rādītu labu priekšzīmi, ir vajadzīga ne vien izdoma, bet arī lielas pūles. Ja bērni redz, ka tēvs ļoti cenšas, tas viņus neatstāj vienaldzīgus. Kāda cilvēka dēls, kas daudzus gadus bija pavadījis pilnas slodzes kalpošanā, ar lielu atzinību teica par savu tēvu: ”Dažreiz tētis pēc darba bija tik ļoti noguris, ka viņam bija grūti noturēt acis vaļā, bet viņš tomēr mācīja mums Bībeli, un tā mēs sapratām, cik tas ir svarīgi.”

Ir skaidrs, ka labam tēvam ir jārāda priekšzīme gan vārdos, gan darbos. Tas ir vajadzīgs, ja tēvs vēlas redzēt, kā piepildās Bībeles sakāmvārds: ”Māci savam bērnam viņa ceļu, no tā viņš neatstājas arī tad, kad viņš jau vecs kļuvis.” (Salamana Pamācības 22:6.)

Tātad ir jāpatur prātā, ka nozīme ir ne tikai tam, ko tēvs bērniem saka, bet arī tam, ko viņš dara. Kāds Kanādas pirmsskolas vecuma bērnu pedagogs rakstīja: ”Vislabākais veids, kā panākt, lai bērni uzvestos [tā, kā vecāki gribētu], ir pašiem rīkoties tieši tāpat.” Ja tēvs vēlas, lai bērni uzskatītu par svarīgām garīgās vērtības, tam ir jābūt skaidri redzamam arī viņa paša dzīvē.

Atvēliet bērniem laiku!

Bērniem ir jāredz tēva labā priekšzīme. Tas nozīmē, ka ir jāpavada kopā ar viņiem laiks — daudz laika, nevis tikai reti brītiņi. Ir jāņem vērā Bībeles padoms ”izmantot laiku” gudri, tātad ir jāatsakās no mazāk svarīgām lietām, lai būtu kopā ar bērniem. (Efeziešiem 5:15, 16.) Kas gan ir vēl  svarīgāks nekā bērni? Televīzijas skatīšanās, aizraušanās ar sportu, liela māja, darbs?

Ja tēvi neveltī bērniem pietiekami daudz laika, kamēr tie vēl ir mazi, vēlāk viņiem tas varbūt būs rūgti jānožēlo. Kad bērni sāk dzīvot netikumīgi un aizmirst par garīgām vērtībām, tēvi bieži vien izjūt dziļus sirdsapziņas pārmetumus. Viņi pārdzīvo, ka ir reti bijuši kopā ar bērniem mazotnē, kad tiem īpaši ir bijusi vajadzīga tēva uzmanība.

Tieši tad, kad bērni vēl ir mazi, vecākiem ir jādomā, kādas sekas būs viņu lēmumiem. Bībelē bērni ir nosaukti par ”tā Kunga dāvanu” — tātad Dievs ir tas, kas uzticējis vecākiem bērnus. (Psalms 127:3.) Tāpēc vecāki nedrīkst aizmirst, ka par bērnu audzināšanu viņi ir atbildīgi Dieva priekšā.

Palīdzība ir pieejama

Labs tēvs ir ar mieru uzklausīt padomus, kas viņam var palīdzēt bērnu audzināšanā. Kad Manuas sievai eņģelis bija paziņojis, ka viņai piedzims bērns, Manua lūdza Dievam: ”Lai tas Dieva vīrs.. vēlreiz atnāk pie mums un pamāca mūs, kā mēs ar to zēnu, kam ir jāpiedzimst, lai rīkojamies!” (Soģu 13:8, 9.) Tāpat kā vecākiem mūsu laikos, arī Manuam bija vajadzīga palīdzība. Kāda?

Keiptaunas universitātes (Dienvidāfrikas Republika) pasniedzējs Brents Bergoins rakstīja: ”Viena no lielākajām dāvanām, ko var dot bērnam, ir skaidra vērtību sistēma.” Tas, ka bērniem ir jāmāca šāda vērtību sistēma, izriet arī no faktiem, par kuriem bija runāts Japānas laikrakstā Daily Yomiuri: ”Aptauja liecina, ka 71 procentam japāņu bērnu tēvi nav mācījuši, ka nedrīkst melot.” Vai tas nav bēdīgi?

Bet kur var rast stabilu vērtību sistēmu? To var sniegt Dievs, kas deva vadību arī Manuam. Lai palīdzētu cilvēkiem, Dievs sūtīja uz zemi savu Dēlu Jēzu, kas mācīja cilvēkus. Tagad daudzās valodās ir izdota grāmata Mācieties no Izcilā Skolotāja, kurā apskatītas Jēzus mācības un kuru vecāki var izmantot, lai mācītu bērnus.

Šajā grāmatā ir paskaidrotas Bībeles vērtības, un tekstu papildina vairāk nekā 160 ilustrācijas ar labi pārdomātiem jautājumiem. Piemēram, 22. nodaļā, kas saucas ”Kāpēc nedrīkst melot”, ir ievietota ilustrācija, ko var redzēt uz šī žurnāla aizmugurējā vāka. Grāmatas tekstā blakus ilustrācijai ir lasāms: ”Zēns liedzas tētim: ”Nē, es istabā nespēlēju bumbu!” Bet ja nu viņš īstenībā to darīja? Vai ir slikti teikt, ka viņš tomēr nespēlēja?”

Daudz ko var iemācīties arī tādās nodaļās kā ”Paklausība tevi pasargā”, ”Mums jāpretojas kārdinājumiem”, ”Laipnība un izpalīdzība”, ”Nekad nezodz!”, ”Vai Dievam patīk visas viesības?”, ”Kā iepriecināt Dievu” un ”Kāpēc mums jāstrādā” — tās ir tikai dažas no četrdesmit astoņām grāmatas nodaļām.

Grāmatas priekšvārds beidzas šādi: ”Bet sevišķi bērniem ir vajadzīgs tuvoties visas gudrības Avotam — mūsu debesu Tēvam Dievam Jehovam. Tieši to vienmēr mudināja darīt Izcilais Skolotājs Jēzus. Mēs no sirds ceram, ka šī grāmata palīdzēs jums un jūsu ģimenei veidot tādu dzīvi, kas būtu patīkama Jehovam, un jūs varēsiet saņemt mūžīgas svētības.” *

Tātad būt labam tēvam nozīmē rādīt bērniem labu priekšzīmi, pavadīt kopā ar viņiem daudz laika un mācīt viņus dzīvot pēc Bībelē rakstītajām Dieva normām.

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 8. lpp.]

Viktors Gutšmits centās būt labs tēvs arī tad, kad savas ticības dēļ bija ieslodzīts

[Attēli 8., 9. lpp.]

Atrazdamies ieslodzījumā, Viktors zīmēja meitām dažādus attēlus, lai ar to palīdzību viņas mācītu

[Attēls 9. lpp.]

Viktora meitas 1965. gadā

[Attēls 10. lpp.]

Tēviem ir jāmāca savi bērni