Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Kas notiek pasaulē

Kas notiek pasaulē

Kas notiek pasaulē

Pārsteidzoša daudzveidība okeānos

”Jūras biologi no dažādām valstīm katru nedēļu atklāj vairāk nekā 30 jaunu sugu,” teikts Vācijas laikrakstā Leipziger Volkszeitung. Šis paziņojums bija daļa no pirmā pārskata par panākumiem desmit gadu projektā ”Jūras iemītnieku skaitīšana”, kurš tika uzsākts 2000. gadā un kurā ir iesaistīti ap 300 zinātnieku no 53 valstīm. Kā norāda laikraksts, pēc pētnieku domām, ”okeānos varētu būt vairāk nekā divi miljoni dzīvnieku un augu sugu. Vairāk nekā 95 procenti okeāna dzīvnieku sugu acīmredzot vēl nav zināmas.”

Kas notiek ar Tokijā pazaudētajām lietām?

2002. gada laikā uz Tokijas municipālās policijas atradumu biroju tika atnesta nauda vairāk nekā 23 miljonu dolāru (12 miljoni latu) vērtībā, ziņots laikrakstā The New York Times. 72 procenti šīs naudas tika atdota īpašniekiem. Tokijas atradumu birojā glabājas arī simtiem tūkstošu citu lietu, tai skaitā mobilie telefoni, atslēgas, brilles, rotaļlietas, sporta piederumi un lietussargi. Lietussargi ir visbiežākais atradums — 2002. gadā vien uz atradumu biroju tika nogādāti 330 tūkstoši lietussargu. ”Bērniem jau no mazotnes tiek mācīts, ka atrastās mantas jāatdod policijai,” teikts laikrakstā. Katru dienu paņemt savas mantas birojā ierodas divsimt līdz trīssimt cilvēku. Dažreiz ir pat jābrīnās par tādiem atradumiem kā kruķi un invalīdu ratiņi. ”Grūti iedomāties, kas ir noticis ar to īpašniekiem,” saka Hitosi Sitara, kas ilgu laiku strādā šajā dienestā.

Cīņa pret kavēšanos

Ekvadorā ir uzsākta valsts mēroga punktualitātes kampaņa. Kā ziņots žurnālā The Economist, tiek lēsts, ka novēlošanās ne tikai sagādā neērtības, bet arī izmaksā Ekvadorai 742 miljonus dolāru (411 miljonus latu) gadā, kas ir 4,3 procenti no iekšzemes kopprodukta. ”Vairāk nekā puse no visiem sabiedriskajiem pasākumiem sākas ar novēlošanos,” teikts ziņojumā. Punktualitātes kampaņai ir zināmi panākumi. ”Kavētāji netiek ielaisti sapulcēs,” norādīts žurnālā, un ”vietējā laikrakstā katru dienu tiek publicēts to amatpersonu saraksts, kuri neierodas laikā uz pasākumiem”.

Bērni un datoru lietošana

Saskaņā ar ASV Izglītības departamenta ziņojumu, Amerikas Savienotajās Valstīs ”aptuveni 90 procenti cilvēku vecumā no 5 līdz 17 gadiem lieto datoru un 59 procenti lieto internetu — abos gadījumos attiecība ir augstāka nekā starp pieaugušajiem”, ziņots The Wall Street Journal. Mūsdienās cilvēki datoru sāk izmantot jau ļoti agrā bērnībā. ”Aptuveni trīs ceturtdaļas bērnu datoru lieto jau piecu gadu vecumā, un deviņu gadu vecumā lielākā daļa bērnu lieto internetu,” norādīts ziņojumā. Vairāk nekā puse bērnu un jauniešu internetu lieto, lai sazinātos ar draugiem vai spēlētu spēles, un ”gandrīz trīs ceturtdaļas to izmanto, lai izpildītu skolā uzdotos mājasdarbus”, teikts laikrakstā. ”Meitenes, kas vēl nesen lietoja datorus un internetu mazāk nekā zēni, tagad būtībā ir izlīdzinājušas šo atšķirību.”

Grieķi ēd veselīgi

”Zinātnieki no Hārvarda universitātes un Atēnu universitātes Medicīnas fakultātēm gandrīz četrus gadus sekoja līdzi 22 043 grieķu ēšanas paradumiem un noskaidroja, ka uzturs, ko lieto Vidusjūras zemēs, samazina risku mirt no vēža un sirds slimībām vairāk nekā par 25 procentiem,” vēstīts žurnālā Readers Digest. ”Grieķi uzturā lieto daudz riekstu, augļu, dārzeņu, pākšaugu, graudaugu, olīveļļas un zivju, mērenos daudzumos piena produktus un alkoholu un mazliet gaļas.” Daudzos avotos tiek uzsvērts, cik labvēlīgi tradicionālie Vidusjūras zemju ēdieni ietekmē veselību.

Ielu bērnu bezcerīgais stāvoklis

Nabadzības dēļ vairāk nekā miljons poļu bērnu dzīvo uz ielas, teikts žurnālā Wprost. Parasti tie ir bērni vecumā no 8 līdz 15 gadiem, un ”viņi jau ir kļuvuši par ģimenes apgādniekiem”, kas apmaksā īri un gādā iztiku izsalkušajiem brāļiem un māsām, un pat dod naudu saviem no alkohola atkarīgajiem vecākiem. Sākumā viņi varbūt pelna naudu likumīgi, taču pēc kāda laika lielākā daļa sāk zagt, tirgot narkotikas un alkoholu, izspiest naudu no vienaudžiem un nodarboties ar prostitūciju. Kā saka Mareks Liciņskis no Povislas sabiedriskā fonda, ”šo bērnu lielākā problēma ir nevis vardarbība vai noziedzība, bet gan tas, ka uz zemes nav vietas, kuru viņi varētu saukt par mājām, un nav neviena, uz ko viņi varētu paļauties”.

Pārtika ādai

Pēdējā laikā kosmētikas un ārstniecības līdzekļu sastāvā arvien biežāk tiek iekļauti pārtikas produkti, piemēram, šokolāde un olīveļļa. Kā norāda Vācijas laikraksts Frankfurter Allgemeine Sonntagszeitung, pēc dažu domām, ”nomierinoša kakao vanna ar putām sveču gaismā, kurai seko masāža ar karstu kakao emulsiju un šokolādes kompreses,” palīdzot novērst ādas novecošanu. Vai tā ir tiesa? ”Lai gan teorētiski var pieņemt, ka kakao ekstrakts krēmos var palēnināt novecošanu, tas nav zinātniski pierādīts,” saka profesors Folkers Šteinkrauss no Hamburgas Dermatoloģijas institūta.

Aug sieviešu interese par pornogrāfiju

”Pēdējos gados interneta pieejamības un anonimitātes dēļ pornogrāfija ir piesaistījusi miljoniem sieviešu,” teikts Klīvlendas (ASV, Ohaio štats) laikrakstā The Plain Dealer. ”Gandrīz trešā daļa pornogrāfisko interneta lapu apmeklētāju ir sievietes.” Kāda 42 gadus veca māte sāka skatīties pornogrāfiju, ”lai labāk saprastu, kāpēc tā tik ļoti bija saistījusi viņas bijušo vīru. Drīz viņa jau pavadīja līdz pat 30 stundām nedēļā, pārlūkodama internetu, lai gūtu uzbudinājumu.”

Miega trūkuma maldinošā būtība

”Cilvēki, kas dzīvo ar nelielu miega deficītu, parasti nepamana, ka viņu prāta spējas pazeminās, un nejūtas īpaši miegaini,” ziņots žurnālā Science News. 48 brīvprātīgie vecumā no 21 līdz 38 gadiem piedalījās divu nedēļu ilgā pētījumā, kurā tika noskaidrots, ka tikai dažu dienu laikā pastāvīga miega trūkuma dēļ samazinājās viņu prāta spējas, ieskaitot uzmanību un reakcijas ātrumu. Pētījuma dalībniekus, kas iepriekš bija gulējuši vidēji septiņas astoņas stundas diennaktī, sadalīja četrās grupās. Trīs grupu locekļiem tika atļauts gulēt attiecīgi astoņas, sešas un četras stundas naktī. Ceturtajai grupai trīs dienas neļāva gulēt nemaz. Testi parādīja, ka gan četru, gan sešu stundu grupā domāšanas spējas pasliktinājās, bet ar tiem, kas gulēja astoņas stundas, tas nenotika.