”Sargieties no farizeju rauga”

Jēzus savus mācekļus brīdināja: ”Sargieties no farizeju rauga, tas ir, no liekulības.” (Lūk. 12:1.) Saskaņā ar šī notikuma aprakstu Mateja evaņģēlijā, ir skaidrs, ka Jēzus nosodīja farizeju mācības. (Mat. 16:12.)

Bībelē raugs reizēm simbolizē sabojātību. Farizeju mācības un prāta nostāja neapšaubāmi bojāja cilvēkus, kas viņus uzklausīja. Kāpēc farizeju mācības bija tik bīstamas?

1. Farizeji savā lepnībā uzskatīja sevi par taisnīgākiem nekā citi un raudzījās uz vienkāršajiem ļaudīm no augšas.

Šai paštaisnajai attieksmei Jēzus pievērsa uzmanību kādā no savām līdzībām. Viņš teica: ”Farizejs nostājās un pie sevis lūdza: ”Ak, Dievs, es tev pateicos, ka neesmu tāds kā citi — izspiedēji, netaisnie, laulības pārkāpēji — vai arī kā šis nodokļu ievācējs. Divreiz nedēļā es gavēju, un es dodu desmito tiesu no visa, ko iegūstu.” Turpretī nodokļu ievācējs, kas stāvēja tālāk, neuzdrīkstējās pat acis pacelt pret debesīm, bet sita sev pa krūtīm un lūdzās: ”Ak, Dievs, esi žēlīgs pret mani, grēcinieku!”” (Lūk. 18:11—13.)

Jēzus atzinīgi izteicās par nodokļu ievācēja pazemību: ”Es jums saku: šis cilvēks aizgāja mājās, atzīts par taisnīgāku nekā otrs [proti, farizejs], jo katrs, kas sevi paaugstina, tiks pazemots, bet, kas sevi pazemina, tiks paaugstināts.” (Lūk. 18:14.) Kaut gan nodokļu ievācējiem bija negodīgu cilvēku reputācija, Jēzus centās viņiem palīdzēt, ja redzēja, ka viņus interesē labā vēsts. Vismaz divi nodokļu ievācēji — Matejs un Zakhajs — kļuva par Jēzus sekotājiem.

Ko darīt, ja mēs kādu iedzimtu dotību vai mums uzticētu pienākumu dēļ vai arī citu cilvēku kļūdu un vājību dēļ sākam domāt, ka esam labāki par citiem? Mums tūlīt pat jāatbrīvojas no šādām domām, jo Bībelē ir teikts: ”Mīlestība ir pacietīga un laipna. Mīlestība nav skaudīga, tā nelielās, nav uzpūtīga, neizturas nepiedienīgi, nemeklē savu labumu, nav viegli aizkaitināma. Tā neuzskaita pārestības, nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību.” (1. Kor. 13:4—6.)

Mums jāveido tāda pati attieksme, kāda bija apustulim Pāvilam. Viņš rakstīja: ”Kristus Jēzus nāca pasaulē glābt grēciniekus — es esmu vislielākais to starpā.” (1. Tim. 1:15.)

Jautājumi pārdomām

Vai es saprotu, ka es esmu grēcinieks un ka mana glābšana ir atkarīga no Jehovas augstsirdīgās labestības? Vai arī es uzskatu, ka gadi, ko esmu pavadījis kalpošanā, atbildīgi uzdevumi Dieva organizācijā vai iedzimtas spējas dod pamatu uzskatīt, ka esmu labāks par citiem?

2. Farizeji centās iespaidot citus ar ārišķīgu taisnīguma izrādīšanu. Viņi tiecās pēc ievērības, un viņiem patika glaimojoši tituli.

 Jēzus par farizejiem teica: ”Lai ko tie darītu, tie visu dara, lai ļaudis tos ievērotu, — tie palielina savas rakstu kārbiņas un pagarina apģērba bārkstis. Viņiem patīk mielastos sēdēt goda vietās un sinagogās priekšējās vietās, saņemt sveicienus tirgus laukumos un dzirdēt, ka cilvēki viņus sauc par rabi.” (Mat. 23:5—7.) Jēzus nostāja bija pilnīgi pretēja. Kaut gan viņš bija pilnīgs Dieva Dēls, viņš bija pazemīgs. Reiz, kad kāds vīrietis nosauca Jēzu par labu, Jēzus iebilda: ”Kāpēc tu mani sauc par labu? Neviens nav labs, vienīgi Dievs.” (Marka 10:18.) Kādā citā reizē Jēzus pazemīgi mazgāja saviem mācekļiem kājas, rādot viņiem labu paraugu. (Jāņa 13:1—15.)

Patiesajiem kristiešiem ir jākalpo ticības biedriem. (Gal. 5:13.) Īpaši tas attiecas uz tiem, kas vēlas atbilst draudzes pārraugiem izvirzītajām prasībām. Ir labi, ja kristietis ”tiecas kļūt par pārraugu”, taču iemeslam, kāpēc brālis pēc tā tiecas, ir jābūt vēlmei palīdzēt citiem. Kļūt par pārraugu nenozīmē iegūt ietekmi un varu. Kristietim, kas veic pārrauga pienākumus, ir jālīdzinās Jēzum un jābūt ”sirdī pazemīgam”. (1. Tim. 3:1, 6; Mat. 11:29.)

Jautājumi pārdomām

Vai es pret tiem brāļiem, kam ir uzticētas kādas priekšrocības kalpošanā, izturos labāk nekā pret citiem, iespējams, cerot, ka tā es izpelnīšos īpašu labvēlību un man uzticēs kādus jaunus pienākumus? Vai nav tā, ka kalpošanā Dievam es pirmām kārtām cenšos veikt tos uzdevumus, kas, pēc manām domām, man var sagādāt atzinību un cildinājumus? Vai es necenšos spīdēt citu priekšā?

3. Farizeju likumi un paražas vienkāršajiem ļaudīm apgrūtināja bauslības ievērošanu.

 Mozus bauslībā bija izklāstīti galvenie principi, pēc kuriem izraēliešiem bija jāvadās Jehovas pielūgsmē, bet tajā nebija aprakstīts viss līdz pēdējam sīkumam. Piemēram, bauslībā bija aizliegts strādāt sabatā, taču tajā nebija teikts, ko nozīmē strādāt un ko — nestrādāt. (2. Moz. 20:10.) Farizeji bija izdomājuši savus likumus un paražas, uzskatīdami, ka Mozus bauslība ir jāpapildina. Jēzus ievēroja bauslību, turpretī farizeju pašizdomātos likumus viņš ignorēja. (Mat. 5:17, 18; 23:23.) Jēzus saskatīja vairāk par likuma burtu — viņš izprata bauslības garu un vajadzību pēc žēlsirdības un līdzcietības. Viņš apliecināja sapratni pat tad, kad mācekļi viņam sagādāja vilšanos. Piemēram, naktī, kad Jēzus tika arestēts, viņš trim saviem apustuļiem bija lūdzis palikt nomodā, taču viņi iemiga, turklāt tas atkārtojās vairākas reizes. Tomēr Jēzus viņiem līdzjūtīgi sacīja: ”Gars gan ir apņēmīgs, bet miesa ir vāja.” (Marka 14:34—42.)

Jautājumi pārdomām

Vai es cenšos panākt, lai tiktu ievērotas manis izdomātas, striktas prasības? Vai es pārvēršu personīgo viedokli par likumu? Vai es esmu saprātīgs tajā, ko es gaidu no citiem?

Jēzus mācības ļoti atšķīrās no tā, ko mācīja farizeji. Vai jūs saskatāt, kādās jomās jums kaut kas būtu jāmaina? Dariet visu, kas iespējams, lai sekotu Jēzus piemēram.

[Attēls 28. lpp.]

Farizeji nēsāja kārbiņas ar bauslības fragmentiem (Mat. 23:2, 5)

[Attēli 29. lpp.]

Atšķirībā no augstprātīgajiem farizejiem, draudzes vecākie pazemīgi kalpo citiem

[Attēls 30. lpp.]

Vai jūs, tāpat kā Jēzus, esat saprātīgi tajā, ko gaidāt no citiem?