Kā veidot dzīvi, lai mūsu ”ceļi.. labi izdotos”?

DAUDZI cilvēki savu dzīvi velta tam, lai gūtu panākumus. Ir tādi, kuriem ir izdevies uzkāpt pa karjeras kāpnēm un iegūt bagātību un slavu. Turpretī citi ir sapņojuši par panākumiem, bet ir pieredzējuši vienīgi vilšanos.

Lielā mērā to, cik sekmīga ir mūsu dzīve, nosaka mūsu prioritātes. Vēl liela nozīme ir tam, kā mēs izmantojam savu laiku un spēkus un vai mēs uzņemamies iniciatīvu.

Daudzi kristieši ir ievērojuši, ka dziļu gandarījuma sajūtu viņiem sniedz pilnvērtīga piedalīšanās kristīgajā kalpošanā. Gan jauni, gan padzīvojuši kristieši, kas par galveno dzīvē ir izvēlējušies pilnas slodzes kalpošanu, ir ieguvuši īstu piepildījuma sajūtu. Taču dažiem sludināšana varbūt šķiet nedaudz garlaicīga, un viņi tai ierāda otršķirīgu vietu, pirmām kārtām tiekdamies pēc citiem mērķiem. Kāpēc tā varētu notikt? Ko darīt, lai nepazaudētu no redzesloka to, kas ir patiešām vērtīgs? Un ko mēs varam darīt, lai arī uz mums attiektos vārdi ”tavi ceļi tev labi izdosies”? (Joz. 1:8.)

Ārpusskolas nodarbības un hobiji

Kristīgiem jauniešiem jācenšas saglabāt līdzsvaru starp kalpošanu patiesajam Dievam un citām nodarbēm. Tie, kas tā rīkojas, veido savu dzīvi sekmīgu un ir pelnījuši sirsnīgu uzslavu.

Tomēr daži jauni kristieši daudz laika velta ārpusskolas nodarbībām un hobijiem. Pašas par sevi šādas nodarbības varbūt nav nepareizas. Bet jaunam kristietim būtu jāpadomā: cik daudz laika tās prasa? Kāda tajās ir sabiedrība? Kāds gars izpaužas šajās nodarbībās? Un kas man dzīvē varētu kļūt par galveno? Kā jūs, visticamāk, zināt, cilvēks var tik ļoti ar kaut ko aizrauties, ka viņam tikpat kā neatliek laika un spēka, lai uzturētu savas attiecības ar Dievu. Ir saprotams, kāpēc ir tik svarīgi noteikt pareizas prioritātes. (Efez. 5:15—17.)

Lūk, ko pieredzēja kāds kristietis, vārdā Viktors *. Viņš stāsta: ”Kad man bija 12 gadi, es pievienojos volejbola komandai. Ar laiku es ieguvu daudz balvu un godalgu. Man bija iespēja kļūt par īstu zvaigzni.” Taču pamazām Viktoru darīja nemierīgu tas, ka aizraušanās ar sportu slikti ietekmēja viņa garīgumu. Kādu dienu viņš iemiga, lasīdams Bībeli. Viņš arī saprata, ka vairs negūst prieku no sludināšanas. ”Sports laupīja man spēkus, un es drīz sapratu, ka tas man ir laupījis arī garīgu degsmi. Es apzinājos, ka nedaru visu, ko spēju.”

Augstākā izglītība

Bībelē ir norādīts, ka kristiešiem ir pienākums gādāt par savu ģimeni, un tas sevī ietver arī rūpes par ģimenes materiālajām vajadzībām. (1. Tim. 5:8.) Bet vai tāpēc noteikti ir nepieciešams augstskolas diploms?

Būtu labi padomāt, kā tiekšanās pēc augstākās izglītības var ietekmēt kristieša attiecības ar Jehovu. Ilustrēsim to ar kādu piemēru no Bībeles.

Baruhs bija pravieša Jeremijas sekretārs. Kādā brīdī viņš aizmirsa, cik nozīmīgi bija viņa pienākumi kalpošanā Jehovam, un viņā pamodās godkāre. Jehova to ievēroja un ar Jeremijas starpniecību viņu brīdināja:  ”Tu meklē sev vēl ko lielu? Nemeklē!” (Jer. 45:5.)

Ko Baruhs bija sācis ”meklēt”? Varbūt viņu vilināja iespēja gūt ievērību jūdu sabiedrībā vai arī viņš vēlējās kļūt turīgs. Jebkurā gadījumā viņš bija pazaudējis no redzesloka svarīgāko — garīgās vērtības. (Filip. 1:10.) Tomēr Baruhs acīmredzot ieklausījās Jehovas brīdinājumā un tā izglāba savu dzīvību. (Jer. 43:6.)

Ko mēs no šī gadījuma mācāmies? Padoms, ko saņēma Baruhs, liecina, ka viņš nerīkojās gluži pareizi — viņš meklēja sev ko lielu. Ja mēs spējam sevi uzturēt, vai tiešām ir vērts tērēt laiku, naudu un spēkus papildu izglītības iegūšanai tikai tāpēc, lai īstenotu savus, savu vecāku vai citu radinieku sapņus un cerības?

Gžegožs ir programmētājs. Kolēģu pārliecināts, viņš pieteicās intensīviem kursiem savā specialitātē, lai papildinātu savu izglītību. Drīz viņam vairs nebija laika garīgai darbībai. Viņš atceras: ”Es pastāvīgi jutos uz spēku izsīkuma robežas. Mana sirdsapziņa bija nemierīga, jo es nespēju sasniegt garīgos mērķus, ko biju sev izvirzījis.”

Pārliecīga aizraušanās ar darbu

Dieva Rakstos patiesie kristieši ir mudināti būt čakliem un ar atbildības sajūtu pildīt savus darbinieka vai darba devēja pienākumus. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Visu ko darāt, darait no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem.” (Kol. 3:22, 23.) Tomēr, kaut arī čaklums ir laba īpašība, dzīvē ir vajadzīgs vēl kaut kas — labas attiecības ar mūsu Radītāju. (Sal. Māc. 12:13.) Ja kristietis pārāk aizrautos ar laicīgo darbu, viegli varētu notikt, ka garīgie mērķi viņam vairs nebūtu pirmajā vietā.

Pārmērīga nodošanās laicīgam darbam var atņemt kristietim spēku, kas ir vajadzīgs, lai uzturētu garīgu līdzsvaru un rūpētos par ģimenes garīgumu. Ķēniņš Salamans bija novērojis, ka ”abas dūres pilnas darba pūļu” bieži vien ir ”vēja ķeršana”. Ja kristietis pārāk nododas laicīgai karjerai, viņš galu galā var izjust ilgstošu spēcīgu stresu. Šāds cilvēks pat var kļūt par savas karjeras vergu un beigās pieredzēt izdegšanas sindromu. Vai tādā gadījumā var teikt, ka viņš ”rod prieku visos savos pūliņos”? (Sal. Māc. 3:12, 13, Vecās Derības poēzijas grāmatas; 4:6.) Vēl svarīgāk, vai viņam būs pietiekami daudz fizisko un emocionālo spēku, lai pildītu ģimenes pienākumus un piedalītos kristīgajā kalpošanā?

Janušs, kas dzīvo Austrumeiropā, ar visu  sirdi bija nodevies darbam savā dārzkopības uzņēmumā. Viņš atceras: ”Pasaulīgi cilvēki mani apbrīnoja, jo man bija daudz oriģinālu ideju un es spēju paveikt ikvienu uzdevumu. Taču mans garīgums atslāba, un es pārstāju sludināt. Drīz es vairs negāju uz sapulcēm. Es kļuvu tik lepns, ka noraidīju draudzes vecāko dotos padomus un nošķīros no draudzes.”

Jūsu dzīve var būt sekmīga

Mēs esam apskatījuši trīs jomas, kurās kristietis var tik ļoti ieslīgt, ka var ciest viņa garīgums. Vai arī jūsu dzīvē ir līdzīga situācija? Ja tā ir, tālāk minētie jautājumi, Bībeles panti un ieteikumi jums palīdzēs izvērtēt, kā jūs veidojat savu dzīvi.

Ārpusskolas nodarbības un hobiji. Cik ļoti jūs ar tiem aizraujaties? Vai tie neprasa no  jums laiku, ko jūs agrāk veltījāt garīgiem mērķiem? Vai nav mazinājusies jūsu vēlēšanās uzturēties garīgo brāļu un māsu sabiedrībā? Ja tā ir, sekojiet ķēniņa Dāvida paraugam, kurš Jehovam lūdza: ”Rādi man to ceļu, pa kuru man jāiet!” (Ps. 143:8.)

Viktoram, par kuru bija stāstīts iepriekš, palīdzēja kāds ceļojošais pārraugs. Šis brālis Viktoram sacīja: ”Tu ar lielu degsmi runā par saviem panākumiem volejbolā.” ”Tas man atvēra acis,” atzīst Viktors. ”Es sapratu, ka esmu aizgājis par tālu. Drīz vien es pārstāju pavadīt laiku ar pasaulīgajiem komandas biedriem un atradu draugus kristiešu vidū.” Tagad Viktors dedzīgi kalpo Jehovam savā draudzē. Viņš iesaka: ”Pajautājiet saviem draugiem, vecākiem vai draudzes vecākajiem, vai, viņuprāt, jūsu ārpusskolas aktivitātes jūs tuvina Jehovam vai attālina no viņa.”

Kāpēc gan neparunāt ar draudzes vecākajiem par to, ka jūs vēlētos tiekties pēc papildu pienākumiem kalpošanā Dievam? Varbūt jūs varētu sniegt atbalstu padzīvojušiem draudzes locekļiem, kuriem ir vajadzīgs kāds, ar ko parunāt, vai kāds, kurš varētu viņiem palīdzēt, piemēram, iepirkties vai kaut ko izdarīt mājās. Neatkarīgi no tā, cik jums ir gadu, varbūt jūs varat uzsākt pilnas slodzes kalpošanu un tā gūt daudz iespēju dalīties ar citiem savā brīnišķīgajā cerībā.

Augstākā izglītība. Jēzus brīdināja, ka nav pareizi ”meklēt savu paša godu”. (Jāņa 7:18.) Lai kādu lēmumu jautājumā par laicīgo izglītību jūs pieņemtu, vai jūs esat ”svarīgāko pārbaudījuši”? (Filip. 1:9, 10.)

Iepriekš minētais Gžegožs nolēma kaut ko mainīt savā dzīvē. Viņš sacīja: ”Nopietni pārdomājis vecāko sniegtos padomus, es vienkāršoju savu dzīvi. Es sapratu, ka man nav nepieciešamības iegūt augstāku laicīgo izglītību. Tas man tikai atņemtu laiku un spēkus.” Gžegožs aktīvāk iesaistījās draudzes darbībā. Vēlāk viņš absolvēja draudzes vecāko un kalpotāju skolu, ko tagad sauc par Bībeles skolu neprecētiem brāļiem. Viņš tiešām ”izmantoja laiku”, lai iegūtu izglītību, kas nāk no Dieva. (Efez. 5:16.)

Laicīgais darbs. Vai jūs neesat sākuši tik ļoti nodoties savam darbam, ka no tā cieš jūsu garīgums? Vai jūs pietiekami daudz laika atvēlat sarunām ar ģimenes locekļiem? Un vai jūs cenšaties aizvien labāk sagatavot uzdevumus, kas jums tiek uzticēti draudzē? Vai sarunās ar ticības biedriem jūs mēģināt viņus uzmundrināt? Klausiet vārdiem: ”Bīsties Dievu un turi Viņa baušļus,” — tad jūs saņemsiet bagātīgas Jehovas svētības un ”radīsiet savos pūliņos prieku”. (Sal. Māc. 2:24, Vecās Derības poēzijas grāmatas; 12:13.)

Janušs savā biznesā neguva lielus panākumus — gluži otrādi, viņa uzņēmums bankrotēja. Palicis bez ienākumu avota un ieslīdzis dziļos parādos, viņš atgriezās pie Jehovas. Janušs sakārtoja savu dzīvi, un tagad viņš kalpo par vispārējo pionieri un draudzes vecāko. Viņš saka: ”Kad esmu apmierināts ar pašu nepieciešamāko un izmantoju spēkus kalpošanai, es izjūtu iekšēju mieru.” (Filip. 4:6, 7.)

Atvēliet laiku, lai godīgi pārdomātu savus motīvus un prioritātes. Kalpošana Jehovam ļauj veidot dzīvi, kas sniedz patiesu gandarījumu. Padariet kalpošanu par galveno savā dzīvē!

Iespējams, jums kaut kas būs jāmaina, varbūt pat no kaut kā jāatsakās, lai jūs pārliecinātos par to, ”kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs”. (Rom. 12:2.) Ja jūs kalposiet Dievam no visas sirds, jūs izjutīsiet prieku un piepildījumu dzīvē.

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls/Attēls 31. lpp.]

Kā veidot sekmīgu dzīvi?

Ņemot vērā, ka tik daudz kas prasa mūsu uzmanību, kā mēs varam nepazaudēt no redzesloka to, kas ir patiešām vērtīgs? Atvēliet laiku, lai pārdomātu savus motīvus un prioritātes, atbildot uz tālāk minētajiem jautājumiem.

ĀRPUSSKOLAS NODARBĪBAS UN HOBIJI

▪ Kāds gars izpaužas šajās nodarbībās?

▪ Cik daudz laika tās prasa?

▪ Vai tās nevarētu kļūt par galveno manā dzīvē?

▪ Vai tās man neatņem laiku, ko es agrāk veltīju garīgai darbībai?

▪ Kāda tajās ir sabiedrība?

▪ Vai nav mazinājusies mana vēlēšanās uzturēties garīgo brāļu un māsu sabiedrībā?

AUGSTĀKĀ IZGLĪTĪBA

▪ Ja es spēju sevi uzturēt, vai tiešām ir vērts tērēt laiku, naudu un spēkus papildu izglītības iegūšanai?

▪ Vai man noteikti ir nepieciešams augstskolas diploms, lai es varētu sevi uzturēt?

▪ Vai mācības man netraucēs apmeklēt sapulces?

▪ Vai es esmu ”svarīgāko pārbaudījis”?

▪ Vai man nebūtu jāstiprina sava paļāvība, ka Jehova spēj parūpēties par mani?

DARBS

▪ Vai manis izvēlētais darbs man ļauj ”rast savos pūliņos prieku”?

▪ Vai man ir pietiekami daudz fizisko un emocionālo spēku, lai pildītu ģimenes pienākumus un piedalītos kristīgajā kalpošanā?

▪ Vai es pietiekami daudz laika atvēlu sarunām ar ģimenes locekļiem?

▪ Vai es neesmu sācis tik ļoti nodoties darbam, ka no tā cieš mans garīgums?

▪ Vai darbs nav ietekmējis to, cik labi es sagatavoju uzdevumus draudzes sapulcēm?

[Attēls 30. lpp.]

Jehova brīdināja Baruhu, lai tas neļaujas godkārei