Aplieciniet mīlestību un cieņu ar savu runas veidu
Aplieciniet mīlestību un cieņu ar savu runas veidu
”Katram no jums būs savu sievu mīlēt kā sevi pašu, bet sieva lai jūt bijību pret savu vīru.” (EFEZIEŠIEM 5:33.)
1., 2. Kāds svarīgs jautājums būtu jāpārdomā visiem precētiem cilvēkiem, un kāpēc?
IEDOMĀJIETIES, ka jūs saņemat skaisti iesaiņotu dāvanu, kurai ir pievienota zīmīte: ”Apieties uzmanīgi!” Kā jūs rīkotos ar šo dāvanu? Droši vien ļoti uzmanīgi, lai neko nesabojātu. Interesanti, ka arī laulība savā ziņā ir dāvana.
2 Divām jaunām sievietēm, Orpai un Rutei, atraitne Naomija teica: ”Tas Kungs lai dod Jums atrast mieru katrai sava vīra namā!” (Rutes 1:3—9.) Par labu sievu Bībelē ir sacīts: ”Namu un mantu manto no vecākiem, bet sapratīgu sievu no tā Kunga.” (Salamana Pamācības 19:14.) Precētiem cilvēkiem dzīvesbiedrs ir jāuzskata par dāvanu no Dieva. Tāpēc ikvienam, kas ir precējies, būtu jāpārdomā jautājums: kā es izturos pret šo dāvanu, ko man ir devis Dievs?
3. Kāds Pāvila padoms būtu jāievēro vīriem un sievām?
3 Pirmā gadsimta kristiešiem apustulis Pāvils rakstīja: ”Katram no jums būs savu sievu mīlēt kā sevi pašu, bet sieva lai jūt bijību [jeb dziļu cieņu] pret savu vīru.” (Efeziešiem 5:33.) Apskatīsim, kā šis padoms attiecas uz runas veidu.
”Dumpīgs ļaunums”
4. Cik liels spēks ir vārdiem?
4 Jēkabs, viens no Bībeles sarakstītājiem, sacīja, ka mēle ir ”dumpīgs ļaunums”, kas ”pilna ar nāvi nesošu indi”. (Jēkaba 3:8, JDV.) Jēkabs apzinājās būtisku faktu: nepakļāvīga mēle var nodarīt lielu postu. Viņš noteikti zināja Bībeles sakāmvārdu, kurā teikts, ka neapdomīgi vārdi ”iedur kā ar zobenu”, turpretī ”zinīga cilvēka valoda ir kā dziedinātājas zāles”. (Salamana Pamācības 12:18.) Vārdiem patiešām piemīt liels spēks — tie var ievainot, un tie var arī dziedēt. Precēti kristieši varētu sev pajautāt: kā mani vārdi ietekmē manu dzīvesbiedru? Ja es šo jautājumu uzdotu savam dzīvesbiedram, kā uz to atbildētu viņš?
5., 6. Kādu iemeslu dēļ dažiem cilvēkiem ir grūti savaldīt mēli?
5 Ja laulībā par ierastu parādību nemanot ir kļuvusi aizvainojoša runa, situāciju ir iespējams labot. Taču tas prasa pūles. Kāpēc tas tā ir? Pirmkārt, mums visiem jācīnās ar savu nepilnību. Iedzimtais grēks negatīvi ietekmē mūsu domas par citiem un to, kā mēs ar viņiem runājam. ”Ja kāds vārdā neklūp, tas ir pilnīgs vīrs, spējīgs savaldīt savu miesu,” rakstīja Jēkabs. (Jēkaba 3:2.)
6 Otrkārt, mūsu runas veidu kaut kādā mērā ietekmē tas, kādā ģimenē mēs esam uzauguši. Daudziem vecāki ir bijuši ”nesamierināmi, ..nesavaldīgi, nesavaldāmi”. (2. Timotejam 3:1—3.) Tie, kas ir auguši šādā vidē, bieži vien, būdami pieauguši, izturas līdzīgi saviem vecākiem. Protams, ne iedzimtā nepilnība, ne slikta audzināšana neattaisno aizvainojošu valodu. Tomēr, zinot šos iemeslus, mums ir vieglāk saprast, kāpēc dažiem cilvēkiem ir īpaši grūti savaldīt mēli un nerunāt aizskaroši.
Atmest ”visas mēlnesības”
7. Ko nozīmē Pētera aicinājums atmest ”visas mēlnesības”?
7 Lai arī kādi būtu iemesli, aizvainojoša runa laulāto starpā var liecināt par mīlestības un cieņas trūkumu pret dzīvesbiedru. Pēteris pamatoti aicināja kristiešus atmest ”visas mēlnesības”. (1. Pētera 2:1.) Grieķu valodas vārds, kas ir tulkots ”mēlnesības”, burtiski nozīmē ”aizvainojoša runa”. Kā norādīts kādā avotā, šis vārds liek domāt par ”cilvēku apšaudīšanu ar vārdiem”. Tas precīzi raksturo, kādu ļaunumu nodara nepakļāvīga mēle.
8., 9. Ko var nodarīt aizvainojoši vārdi, un kāpēc dzīvesbiedriem būtu jāvairās tādus teikt?
8 Varbūt kādam šķiet, ka aizskaroši vārdi nav nekas nopietns, taču varam padomāt, kas notiek, kad vīrs vai sieva šādi izsakās. Nosaucot dzīvesbiedru par muļķi, sliņķi vai egoistu, cilvēks būtībā pasaka, ka itin visu par otra personību var izteikt ar šo vienu pazemojošo apzīmējumu. Tas patiesi ir cietsirdīgi. Un kā ir ar vispārinātiem apgalvojumiem, ar kuriem tiek uzsvērti dzīvesbiedra trūkumi? Vai gan tādi izteikumi kā, piemēram: ”Tu vienmēr visu kavē!” — vai: ”Tu nekad neklausies, kad es runāju!” — nav pārspīlēti? Visbiežāk šādi vārdi liek otram aizstāvēties, un viss var beigties ar asu vārdu maiņu. (Jēkaba 3:5.)
9 Sarunas, kurās bieži izskan aizvainojošas piezīmes, rada spriedzi laulībā, un tam var būt bēdīgas sekas. Salamana Pamācībās 25:24 ir teikts: ”Ir labāki sēdēt stūrī uz jumta nekā būt ar nesaticīgu sievu kopā vienā namā.” Saprotams, šie vārdi attiecas arī uz nesaticīgu vīru. Laika gaitā dzēlīgie vārdi, ko izsaka kāds no dzīvesbiedriem, grauj viņu attiecības un var likt otram justies nemīlētam vai pat tādam, kas nav pelnījis, lai viņu mīlētu. Ir skaidrs, ka ir svarīgi savaldīt mēli. Kas mums būtu jāņem vērā?
Savaldīt savu mēli
10. Cik liela nozīme ir mūsu runas veidam?
10 ”Mēli neviens cilvēks nevar savaldīt,” teikts Jēkaba 3:8. Tomēr, līdzīgi tam, kā jātnieks izmanto iemauktus, lai savaldītu zirgu, mums būtu ļoti jāpūlas savaldīt savu mēli. ”Ja kāds šķietas Dievam kalpojam un nesavalda savu mēli, bet maldina savu sirdi, tā kalpošana ir velta,” rakstīja Jēkabs. (Jēkaba 1:26; 3:2, 3.) Šie vārdi liecina, ka mūsu runas veidam ir ļoti liela nozīme. Tas, kā cilvēks runā, ietekmē ne tikai viņa attiecības ar dzīvesbiedru, bet arī attiecības ar Dievu Jehovu. (1. Pētera 3:7.)
11. Ko var darīt, lai neļautu nelielām domstarpībām pāraugt karstā strīdā?
11 Ir gudri domāt par to, kā mēs runājam ar savu dzīvesbiedru. Ja veidojas saspringta situācija, jācenšas mazināt saspīlējumu. Apskatīsim kādu gadījumu Īzāka un viņa sievas Rebekas dzīvē, kas aprakstīts 1. Mozus grāmatā, no 27. nodaļas 46. panta līdz 28. nodaļas 4. pantam. Rebeka žēlojās Īzākam: ”Hetietes man dara dzīvi apnicīgu viņu tuvumā. Ja Jēkabs arī ņemtu Heta meitu par sievu, tādu, kādas tās ir šinī zemē, kam tad vairs man dzīvot?” Nekas neliecina, ka Īzāks būtu sievai atbildējis asi. Gluži pretēji, viņš ņēma vērā sievas jūtas un sūtīja Jēkabu meklēt dievbijīgu sievu, kas nesagādātu Rebekai sirdēstus. Kā būtu jārīkojas, ja ģimenē rodas domstarpības? Taktiski lietojot vārdu ”es”, nevis ”tu”, ir iespējams izvairīties no tā, ka nelielas domstarpības pāraugtu karstā strīdā. Piemēram, būtu labāk teikt: ”Es vēlos, lai mēs vairāk laika pavadītu kopā,” — nevis: ”Tu nekad nepavadi laiku kopā ar mani!” Runājiet par problēmu, nevis apvainojiet dzīvesbiedru. Pretojieties tieksmei noskaidrot, kuram ir taisnība un kuram — ne. Romiešiem 14:19 ir ieteikts, lai mēs ”dzenamies pēc miera un pēc tā, lai cits citu celtu ticībā”.
Atmest ”rūgtumu, ātrsirdību, dusmas”
12. Par ko mums jālūdz, lai kontrolētu savu mēli, un kāpēc?
12 Savaldīt mēli nozīmē kaut ko vairāk nekā tikai domāt par to, ko mēs sakām. Vārdi patiesībā rodas sirdī, nevis mutē. Jēzus sacīja: ”Labs cilvēks no savas labās sirds krājuma izdod labu, un ļauns cilvēks no savas ļaunās sirds krājumiem izdod ļaunu. Jo no sirds pārpilnības mute runā.” (Lūkas 6:45.) Tāpēc, lai kontrolētu savu mēli, mums, tāpat kā Dāvidam, būtu jālūdz: ”Radi manī, ak Dievs, šķīstu sirdi un atjauno manī pastāvīgu garu!” (Psalms 51:12.)
13. Kā rūgtums, ātrsirdība un dusmas ir saistīti ar aizvainojošiem vārdiem?
13 Pāvils efeziešus mudināja ne tikai izvairīties no vārdiem, kas ievaino, bet arī atbrīvoties no emocijām, kuru iespaidā šādi vārdi rodas. Viņš rakstīja: ”Katrs rūgtums, ātrsirdība, dusmas, bāršanās un zaimi, vispār katra ļaunprātība lai ir tālu no jums.” (Efeziešiem 4:31.) Pievērsiet uzmanību, ka pirms ”bāršanās un zaimiem” Pāvils minēja ”rūgtumu, ātrsirdību, dusmas”. Ja cilvēkā mutuļo dusmas, tās var izlauzties uz āru aizvainojošos vārdos. Tāpēc būtu labi sev pajautāt: vai es savā sirdī glabāju rūgtumu un dusmas? Vai es mēdzu ātri aizsvilties dusmās? (Salamana Pamācības 29:22.) Ja mēs pamanām sevī šādas iezīmes, mums būtu jālūdz, lai Dievs mums palīdz ar tām cīnīties un attīstīt savaldību, kas palīdzētu neļauties dusmām. Psalmā 4:5 ir sacīts: ”Dusmojiet, bet negrēkojiet! Pārdomājiet klusībā savās sirdīs, kad esat jau savās guļas vietās, un klustiet!” Ja mēs jūtam, ka mūs pārņem dusmas un mēs varam zaudēt savaldību, rīkosimies saskaņā ar padomu, kas lasāms Salamana Pamācībās 17:14: ”Atturies no asas vārdu maiņas, iekāms tu neesi vēl tajā iejaukts!” Kad emocijas kļūst nokaitētas, nekavējoties pārtrauciet sarunu, līdz dusmas būs norimušas.
14. Kā aizvainojums var ietekmēt attiecības starp dzīvesbiedriem?
14 Nav viegli tikt galā ar dusmām, it īpaši tad, ja to pamatā ir jūtas, ko Pāvils nosauca par ”rūgtumu”. Grieķu valodas vārds, ko Pāvils šeit lietoja, kādā Bībeles komentārā ir skaidrots kā ”aizvainojuma pilns gars, kas atsakās izlīgt”, savukārt citā — kā ”naidīgums, kas.. uzskaita pāridarījumus”. Reizēm naidīgums kā siena nostājas starp vīru un sievu, un šāda situācija var pastāvēt ilgu laiku. Dzīvesbiedrs, kas nespēj pārvarēt aizvainojuma sajūtu, var izturēties vēsi un nicinoši. Taču paturēt sevī aizvainojumu par seniem pāridarījumiem ir veltīgi. Pagātni mainīt nav iespējams. Pāridarījums, kas ir piedots, būtu jāaizmirst. Mīlestība ”nepiemin ļaunu”. (1. Korintiešiem 13:4, 5.)
15. Kā cilvēki, kas ir raduši runāt skarbi, var mainīt savu runas manieri?
15 Pat ja mēs esam auguši ģimenē, kurā skarbi vārdi bija ikdiena, un šāda runas maniere mums ir kļuvusi par paradumu, mēs varam mainīties. Katrs no mums dažādās dzīves jomās jau ir noteicis sev ierobežojumus, ko mēs esam stingri apņēmušies nepārkāpt. Vai mēs nevaram sev noteikt līdzīgus ierobežojumus attiecībā uz savu runas veidu? Piemēram, mēs varam nolemt, ka nekad nerunāsim aizvainojoši un ievērosim to, kas teikts Efeziešiem 4:29: ”No jūsu mutes lai nenāk neviens nekrietns vārds.” Lai to spētu, mums jānovelk ”vecais cilvēks un viņa darbi” un jāapģērbj ”jaunais cilvēks, kas atjaunojas atziņā par sava radītāja attēlu”. (Kolosiešiem 3:9, 10.)
Nepieciešama domu apmaiņa
16. Kāpēc atsacīšanās sarunāties posta laulību?
16 Ja vīrs un sieva pārstāj viens ar otru sarunāties, nav panākams nekas labs un viņu attiecības var vēl vairāk pasliktināties. Ne vienmēr klusēšanas iemesls ir vēlēšanās sodīt otru, šādas izturēšanās pamatā var būt arī nomāktība. Tomēr, atsacīdamies runāt viens ar otru, dzīvesbiedri vienīgi vairo saspīlējumu, un problēma, kas ir radījusi domstarpības, netiek atrisināta. Kāda precēta sieviete izteicās: ”Kad mēs beidzot atsākam sarunāties, mēs tā arī nekad neizrunājamies par domstarpību cēloni.”
17. Kā būtu jārīkojas kristīgiem dzīvesbiedriem, kuru starpā ir izveidojušās saspringtas attiecības?
17 Situācijai, kad laulāto starpā ilgāku laiku pastāv saspringtas attiecības, nav viegla un ātra risinājuma. Salamana Pamācībās 15:22 ir sacīts: ”Kur padoma nav, tur nodomus neizved galā, bet kur ir daudz padomdevēju, tur tie piepildās.” Ir mierīgi jāapsēžas un jāizrunājas ar dzīvesbiedru. Būtu jācenšas ieklausīties otrā un paraudzīties uz situāciju objektīvi. Ja tas šķiet neiespējami, var lūgt kristiešu draudzes vecāko palīdzību. Viņiem ir labas Bībeles zināšanas un pieredze tajā, kā izmantot Bībeles principus. Draudzes vecākie ir kā ”patvērums pret auku un kā pavēnis pret negaisu”. (Jesajas 32:2.)
Valdīt pār mēli ir iespējams
18. Kāda cīņa ir aprakstīta Romiešiem 7:18—23?
18 Lai valdītu pār savu mēli, mums ir jāizcīna īsta cīņa. Līdzīgas pūles ir nepieciešamas, lai rīkotos pareizi. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Es zinu, ka manī, tas ir manā dabīgajā miesā, nemīt nekas labs. Labu gribēt man ir dots, bet labu darīt ne. Jo labo, ko gribu, es nedaru, bet ļauno, ko negribu, to es daru. Bet ja es to daru, ko negribu, tad darītājs neesmu vairs es, bet manī mītošais grēks.” Tā kā mēs visi esam pakļauti ”grēka likumam.., kas ir [mūsu] locekļos”, mums ir tieksme runāt un rīkoties nepareizi. (Romiešiem 7:18—23.) Tomēr mums jācīnās ar savu nepilnību, un ar Dieva palīdzību mums tas izdosies.
19., 20. Kā Jēzus priekšzīme var palīdzēt vīriem un sievām valdīt pār savu mēli?
19 Attiecībās, kurās valda mīlestība un cieņa, nav vietas neapdomīgiem, asiem vārdiem. Varam padomāt par Jēzus Kristus priekšzīmi. Jēzus nekad nerunāja ar saviem mācekļiem asi un aizskaroši. Pat pēdējā vakarā pirms Jēzus nāves, kad viņa mācekļi strīdējās par to, kurš no viņiem ir lielāks, Dieva Dēls tos nesāka rāt. (Lūkas 22:24—27.) Bībelē ir izteikts aicinājums: ”Vīri, mīliet savas sievas, tāpat kā Kristus ir mīlējis savu draudzi, pats nododamies viņas labā.” (Efeziešiem 5:25.)
20 Bet kā ir jārīkojas sievai? Viņai jājūt ”bijība pret savu vīru”. (Efeziešiem 5:33.) Vai gan sieva, kas ciena savu vīru, uz viņu kliegtu un viņu apvainotu? ”Es gribu, lai jūs ņemtu vērā, ka ikkatra vīra galva ir Kristus, bet sievas galva ir vīrs, bet Kristus galva ir Dievs,” rakstīja Pāvils. (1. Korintiešiem 11:3.) Sievai jāpakļaujas savam vīram, tāpat kā Kristus pakļaujas savam Tēvam. (Kolosiešiem 3:18.) Neviens nepilnīgs cilvēks nespēj pilnībā sekot Jēzus priekšzīmei, tomēr, cenzdamies cieši ”sekot viņa pēdām”, gan vīri, gan sievas var valdīt pār savu mēli. (1. Pētera 2:21.)
Ko jūs uzzinājāt?
• Kā aizskaroši vārdi iedragā laulāto attiecības?
• Kāpēc savaldīt mēli ir grūti?
• Kas mums palīdz kontrolēt savu mēli?
• Kā būtu jārīkojas dzīvesbiedriem, kuru starpā ir izveidojušās saspringtas attiecības?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 24. lpp.]
Draudzes vecākie var sniegt padomus, kas balstīti uz Bībeli