Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Cik vērtīga ir jūsu dzīvība?

Cik vērtīga ir jūsu dzīvība?

Cik vērtīga ir jūsu dzīvība?

PIRMĀ pasaules kara laikā, kad Eiropā karavadoņi savās kaujās ar vieglu roku upurēja neskaitāmas dzīvības, Antarktīdā kāds cilvēks bija gatavs uz īstiem varoņdarbiem, lai izglābtu salīdzinoši nedaudzus. Šis cilvēks bija īru izcelsmes pētnieks Ernests Šekltons. Ekspedīcijas laikā viņa kuģis Endurance cieta katastrofu — ledus blāķi to saspieda un nogremdēja. Šekltonam izdevās savu komandu izglābt un nogādāt Elefanta salā, kas atrodas Atlantijas okeāna dienvidos. Taču viņu dzīvībai joprojām draudēja briesmas.

Šekltons saprata, ka daļai no viņiem jādodas uz vaļu medību bāzi Dienviddžordžijas salā un jāatgriežas ar palīdzību, citādi viņi visi aizies bojā. Taču līdz salai bija 1100 kilometru, bet viņu rīcībā bija vienīgi glābšanas laiva, ko viņiem bija izdevies paņemt no grimstošā kuģa. Viņu izredzes ne tuvu nebija daudzsološas.

Tomēr 1916. gada 10. maijā, pēc 17 mokošām, okeānā pavadītām dienām, Šekltons un viņa pavadoņi sasniedza Dienviddžordžijas krastus, bet slikto laikapstākļu dēļ viņi bija spiesti izkāpt nepareizajā salas pusē. Lai nokļūtu līdz bāzei, vēl bija jāveic 30 kilometru garš pārgājiens pāri neizpētītiem, sniegotiem kalniem. Par spīti salam un piemērota ekipējuma trūkumam, Šekltona vadītā grupa sasniedza savu galamērķi, pēc tam atgriezās pie pārējiem komandas biedriem un tos izglāba. Kāpēc Šekltons bija gatavs tik smagi pūlēties? Kā raksta biogrāfs Rolands Hantfords, ”viņa mērķis bija nezaudēt nevienu pašu vīru”.

”Tur netrūkst neviena”

Kaut arī Šekltona komanda, gaidot glābējus, atradās uz ”kailas, no visas pasaules atrautas 30 kilometru garas klinšu un ledus strēles”, viņi neļāvās izmisumam. Šie vīri bija pilnīgi pārliecināti, ka ekspedīcijas vadītājs turēs doto vārdu un viņus izglābs.

Mūsdienās dzīvojošo cilvēku situācija daudzējādā ziņā ir līdzīga tai, kādā atradās uz Elefanta salas atstātie jūrasbraucēji. Daudzi dzīvo ļoti smagos apstākļos, izmisīgi cīnīdamies par izdzīvošanu. Tomēr viņi var būt pārliecināti, ka Dievs viņus atbrīvos no apspiešanas un ciešanām. (Ījaba 36:15.) Nav ne mazāko šaubu, ka Dievam ikviena cilvēka dzīvība ir dārga. ”Piesauc Mani bēdu laikā,” saka visa Radītājs, Dievs Jehova, ”tad Es izglābšu tevi!” (Psalms 50:15.)

Vai jums ir grūti ticēt, ka Dievs jūs — vienu cilvēku starp miljardiem zemeslodes iedzīvotāju — uzskata par dārgu? Pievērsiet uzmanību, ko pravietis Jesaja rakstīja par miljardiem zvaigžņu un miljardiem galaktiku, kas veido bezgala plašo Visumu: ”Paceliet savas acis uz debesīm un raugait: Kas to visu radījis? Viņš ir tas, kas izved visu viņu pulku pēc skaita un visus sauc vārdā pēc sava lielā spēka un varas, un tur netrūkst neviena.” (Jesajas 40:26.)

Mūsu Galaktikā, kur Saules sistēma aizņem tikai nelielu daļiņu, ir vismaz 100 miljardi zvaigžņu. Bet ir vēl daudzas citas galaktikas. Kaut arī neviens nevar pateikt precīzi, pēc dažu astronomu domām, to daudzums varētu būt veseli 125 miljardi. Tātad kopējais zvaigžņu skaits ir gandrīz neaptverams, tomēr Bībelē teikts, ka Visuma Radītājs katru zvaigzni ”sauc vārdā”.

”Jūsu galvas mati ir visi skaitīti”

”Taču zināt kāda vārdu — vienalga, vai runa ir par miljardiem zvaigžņu vai miljardiem cilvēku — nav tas pats, kas parādīt par kādu personisku interesi,” daži varētu iebilst. Arī datora atmiņā var uzglabāt miljardiem cilvēku vārdu, taču neviens tāpēc nedomā, ka datoram šie cilvēki rūp. Tomēr Bībelē mēs redzam apliecinājumu, ka Dievs Jehova ne tikai zina ikviena cilvēka vārdu, bet arī interesējas par katru personīgi. ”Visu savu zūdīšanos metiet uz viņu,” rakstīja apustulis Pēteris, ”jo viņš gādā par jums.” (1. Pētera 5:7.)

Jēzus Kristus sacīja: ”Vai nepārdod divi zvirbuļus par vienu artavu? Un neviens no tiem nekrīt zemē bez jūsu Tēva. Bet arī jūsu galvas mati ir visi skaitīti. Tāpēc nebīstieties, jūs esat labāki nekā daudzi zvirbuļi.” (Mateja 10:29—31.) Ievērojiet: Jēzus neteica, ka Dievs vienkārši zina, kas notiek ar zvirbuļiem un cilvēkiem. Viņš sacīja: ”Jūs esat labāki nekā daudzi zvirbuļi.” Kāpēc mēs esam labāki jeb vērtīgāki? Tāpēc, ka esam radīti pēc Dieva ”tēla un līdzības” un spējam attīstīt tādas īpašības, kādas piemīt viņam. (1. Mozus 1:26, 27.)

”Saprātīgas darbības rezultāts”

Nav noslēpums, ka cilvēki, kas noliedz Radītāja esamību, aizstāv pavisam citādu viedokli. Viņi uzskata, ka cilvēks ir radies aklu, bezpersonisku dabas spēku darbības rezultātā. Viņuprāt, cilvēks ne ar ko neatšķiras no tiem pašiem zvirbuļiem vai jebkura cita dzīvnieka un ne tuvu nav izveidots pēc Dieva ”tēla un līdzības”.

Vai ir saprātīgi ticēt, ka dzīvība ir radusies vienkārši nejaušības dēļ? Kā norāda molekulārbiologs Maikls Bīhijs, ņemot vērā, cik ”ļoti sarežģīti [ir] bioķīmiskie procesi”, kas nepieciešami dzīvības pastāvēšanai, šāda doma ir absurda. Bioķīmija sniedz pārpilnām pierādījumu, ka ”dzīvība uz Zemes tās pašās fundamentālākajās izpausmēs.. ir saprātīgas darbības rezultāts”. (Darwin’s Black Box—The Biochemical Challenge to Evolution.)

Bībelē ir teikts, ka dzīvība uz zemes pilnīgi visās tās izpausmēs ir saprātīgas darbības rezultāts un ka šīs darbības Avots ir Visuma Radītājs — Dievs Jehova. (Psalms 36:10; Atklāsmes 4:11.)

Tiesa, mēs dzīvojam sāpju un ciešanu pilnā pasaulē, taču tas nav iemesls, lai atteiktos no ticības, ka pastāv Radītājs, kas ir izveidojis zemi un dzīvību uz tās. Mums jāņem vērā divi svarīgi fakti. Pirmkārt, Dievs nekad nav gribējis, lai cilvēku dzīvē ienāktu nepilnība. Otrkārt, viņam ir pamatots iemesls, kāpēc viņš uz kādu laiku ir pieļāvis šādu situāciju. Kā žurnālā Sargtornis jau vairākkārt ir bijis paskaidrots, Dievs Jehova ir pieļāvis ļaunumu, lai reizi par visām reizēm atrisinātu morālas dabas jautājumus, kas radās, kad pirmie cilvēki atteicās pakļauties viņa augstākajai varai. * (1. Mozus 3:1—7; 5. Mozus 32:4, 5; Salamans Mācītājs 7:29; 2. Pētera 3:8, 9.)

”Viņš glābs nabagu, kas kliedz”

Kaut arī daudziem mūsdienās jādzīvo ļoti grūtos apstākļos, dzīvība ir un paliek brīnišķīga dāvana. Cilvēki parasti cenšas darīt visu iespējamo, lai to saglabātu. Bet Dievs ir apsolījis, ka nākotnē cilvēkiem vairs nebūs jāpieredz sāpes un nebūs kā Šekltona komandai uz Elefanta salas jācīnās par izdzīvošanu. Dievs ir nolēmis atbrīvot mūs no pašreizējā bēdīgā stāvokļa un ļaut mums ”iegūt īsto dzīvību”, ko viņš cilvēkiem sākotnēji bija paredzējis. (1. Timotejam 6:19.)

Dievs šādi rīkosies tāpēc, ka ikvienam no mums viņa acīs ir vērtība. Viņš ir sagādājis sava Dēla, Jēzus Kristus, izpirkuma upuri, lai atsvabinātu mūs no grēka, nepilnības un nāves, ko esam mantojuši no mūsu priekštečiem — Ādama un Ievas. (Mateja 20:28.) ”Tik ļoti Dievs pasauli mīlējis,” teica Jēzus Kristus, ”ka viņš devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” (Jāņa 3:16.)

Kāda nākotne gaida tos, kas patlaban ir apspiesti un nomākti? Dievs savos iedvesmotajos Rakstos norāda, ka viņa Dēls ”glābs nabagu, kas kliedz, cietēju un bēdīgo, kam nav palīga. Viņš apžēlosies par trūcīgo un nabagu un palīdzēs nelaimīgām dvēselēm. No spaidiem un varmācības viņš atpestīs viņu dvēseles.” Kāpēc viņš tā rīkosies? Tāpēc, ka ”viņu asinis [jeb dzīvība] būs dārgas viņa acīs”. (Psalms 72:12—14.)

Gadsimtiem ilgi cilvēce ir līkusi zem grēka un nepilnības nastas, ”klusībā nopūzdamās” un ciezdama sāpes. Dievs to pieļāva, jo zināja, ka spēs izlabot jebkuru ļaunumu, kas šajā laikā cilvēkiem būs nodarīts. (Romiešiem 8:18—22.) Pavisam drīz ar savas Valstības palīdzību, kurā valda viņa Dēls Jēzus Kristus, viņš panāks ”visa atjaunošanos”. (Apustuļu darbi 3:21, EAD; Mateja 6:9, 10.)

Tas nozīmē, ka tiks celti augšā cilvēki, kas patlaban ir miruši un atrodas Dieva atmiņā. (Jāņa 5:28, 29; Apustuļu darbi 24:15.) Pēc augšāmcelšanās viņi iegūs pilnību un varēs dzīvot mūžīgi paradīzē uz zemes, kur vairs nebūs sāpju un ciešanu. (Jāņa 10:10; Atklāsmes 21:3—5.) Ikviens, kas dzīvos tajā laikā, varēs pilnībā izbaudīt dzīvi un attīstīt tās brīnišķīgās īpašības, kādas Dievs vēlas redzēt būtnēs, kas ir radītas pēc viņa tēla un līdzības.

Ja arī jūs vēlaties pieredzēt, kā piepildīsies šie Dieva Jehovas apsolījumi, uzziniet par tiem vairāk. Jehovas liecinieki ar prieku jums palīdzēs.

[Zemsvītras piezīme]

^ 17. rk. Sīkāku informāciju par šo jautājumu var atrast Jehovas liecinieku izdotās grāmatas Zināšanas, ka var dot mūžīgu dzīvi 8. nodaļā ”Kāpēc Dievs pieļauj ciešanas?”.

[Attēls 4., 5. lpp.]

Uz salas atstātie ekspedīcijas dalībnieki bija pārliecināti, ka Šekltons turēs doto vārdu un viņus izglābs

[Norāde par autortiesībām]

© CORBIS

[Attēls 6. lpp.]

”Jūs esat labāki nekā daudzi zvirbuļi”