”Nāciet šurp pie manis.., es jūs gribu atvieglināt”

Dieva vārdu sludināšana sniedz atvieglojumu

VIŅŠ bija pilnīgs cilvēks, kam bija uzticēts ļoti svarīgs uzdevums. Viņa mācīšanas paņēmieni bija tik efektīvi, ka ”ļaudis izbrīnījās par viņa mācību”. (Mateja 7:28.) Viņš bija arī neatlaidīgs sludinātājs. Savu laiku, spēkus un līdzekļus viņš galvenokārt ziedoja Valstības sludināšanai. Šis cilvēks bija Jēzus Kristus, kas patiesi bija izcils sludinātājs un skolotājs, kad ceļoja pa savu dzimto zemi. (Mateja 9:35.)

Jēzum bija jāpilda neatliekams uzdevums — jāsludina ”valstības evanģelijs” saviem laikabiedriem un jāsagatavo savi mācekļi, lai viņi varētu veikt šo sludināšanas darbu plašā mērogā. (Mateja 4:23; 24:14; 28:19, 20.) Vai ļoti atbildīgais, neatliekamais un arī apjomīgais uzdevums sludināt nomāca Jēzus nepilnīgos sekotājus, kam bija ierobežotas iespējas?

Noteikti nē. Pēc tam kad Jēzus pamācīja savus sekotājus lūgt ”pļaujas Kungu”, Dievu Jehovu, lai viņš dod vairāk strādnieku, Jēzus izsūtīja viņus mācīt citus cilvēkus. (Mateja 9:38; 10:1.) Pēc tam viņš apliecināja saviem sekotājiem, ka viņu pienākumi — arī uzdevums sludināt — sagādās tiem patiesu atvieglojumu un mierinājumu. Jēzus sacīja: ”Nāciet šurp pie manis.., es jūs gribu atvieglināt.” (Mateja 11:28.)

Prieka avots

Kādu līdzjūtību, mīlestību un maigumu pauž šis aicinājums! Tas parāda, cik ļoti Jēzum rūp viņa mācekļi. Jēzus mācekļi gūst atvieglojumu, pildot savu pienākumu sludināt evaņģēliju par Dieva Valstību. Tas viņiem sagādā patiesu prieku un gandarījumu. (Jāņa 4:36.)

Jau ilgi pirms tam, kad Jēzus dzīvoja uz zemes, Rakstos bija uzsvērts, ka priekam jāraksturo svētā kalpošana Dievam. Tas skaidri ir redzams no psalmu dziesminieka vārdiem: ”Gavilējiet tam Kungam, visas pasaules zemes! Kalpojiet tam Kungam ar prieku, nāciet Viņa vaiga priekšā ar gavilēm!” (Psalms 100:1, 2.) Mūsdienās cilvēki no visām tautām priecājas par Jehovu un viņu cildinājuma vārdi skan kā uzvarām vainagotas armijas triumfa saucieni. Tie, kas ir veltījuši sevi Dievam, nāk viņa priekšā ”ar gavilēm”, jo Jehova ir ”laimīgs Dievs”, kas vēlas, lai viņa kalpotāji ar prieku pildītu savas veltīšanās solījumu. (1. Timotejam 1:11, NW.)

Kalpotāji, kas gūst atvieglojumu

Kā tas ir iespējams, ka grūtais sludināšanas darbs neizsmeļ spēkus, bet, gluži otrādi, sniedz atvieglojumu? Jēzum Dieva darba veikšana bija kā ēdiens, kas viņu stiprināja. Viņš teica: ”Mans ēdiens ir darīt tā gribu, kas mani sūtījis, un pabeigt viņa darbu.” (Jāņa 4:34.)

Tāpat mūsdienās dedzīgi sludinātāji izjūt prieku, kad viņi ”pasludina Dieva vārdus”. (2. Timotejam 4:2.) Konija, pusmūža sieviete, kas ik mēnesi sludina vairāk nekā 70 stundas, stāsta: ”Pēc sludināšanā pavadītas dienas es jūtos gandarīta, kaut arī esmu nogurusi.”

Bet kā ir gadījumā, ja cilvēkiem ir nelabvēlīga attieksme? Konija turpina: ”Lai kāda būtu cilvēku reakcija, es ne mirkli neesmu nožēlojusi, ka piedalos sludināšanā. Es ar prieku stāstu citiem patiesību, jo es apzinos, ka tas iepriecina  Jehovu, un tā arī manā sirdī nostiprinās brīnišķīgā uz Bībeli balstītā cerība.”

Citi uzskata, ka viņu dzīvei piešķir jēgu tas, ka viņi palīdz citiem apgūt precīzas zināšanas par Dievu. Jauna sieviete, vārdā Meloneija, katru mēnesi sludināšanā pavada vairāk nekā 50 stundas, un viņa saka: ”Kalpošana sniedz atvieglojumu, jo tā dod dzīvei skaidrāku virzību un jēgu. Kad es piedalos kalpošanā, manas personiskās problēmas un ikdienas raizes mani vairs tik ļoti neuztrauc.”

Milisents, vēl viens dedzīgs Jehovas liecinieks, stāsta: ”Katra diena ir ļoti vērtīga, kuru esmu pavadījis kalpošanā, stāstot citiem par Dieva nodomu attiecībā uz cilvēci un par to, kā uz zemes tiks atjaunota paradīze. Pateicoties kalpošanai, Dievs man ir reāls un es izjūtu mieru un iekšēju prieku, ko nevar dot nekas cits.”

Arī citi cilvēki gūst atvieglojumu

Valstības sludinātājiem kristīgā kalpošana visādā ziņā sniedz atvieglojumu, bet tie cilvēki, kas pieņem dzīvinošo vēsti, gūst mierinājumu. Portugālē kāda skolotāja bija mācījusies pie mūķenēm un priesteriem, bet šī sieviete ar laiku saprata, ka baznīca nespēj apmierināt viņas garīgās vajadzības, jo viņas jautājumi par Bībeli palika neatbildēti. Taču regulārās Bībeles nodarbībās, ko vadīja kāda Jehovas lieciniece, skolotājas zināšanas par Rakstiem arvien pieauga. Viņa bija sajūsmināta. ”Katru trešdienu es ļoti gaidīju šīs nodarbības,” viņa stāsta, ”jo uz saviem jautājumiem citu pēc citas es saņēmu uz Bībeli pamatotas un pārliecinošas atbildes.” Tagad šī sieviete ir kristīta Jehovas kalpotāja un sniedz atvieglojumu arī citiem cilvēkiem, stāstot tiem Bībeles patiesību.

Ir skaidrs, ka svarīgais uzdevums sludināt un milzīgā sludināšanas teritorija nenomāc Jehovas lieciniekus un arī vienaldzība un pretestība neatņem viņiem drosmi. Viņi ir cieši apņēmušies izpildīt savu uzdevumu sludināt Valstību. Jehovas liecinieki stāsta labo vēsti cilvēkiem visur, kur vien viņus var satikt — kravas automašīnu stāvvietās Amerikas Savienotajās Valstīs (1. att.), Korejas lidostā (2. att.), Andos (3. att.) un Londonas veikalos (4. att.). Pašreiz, Jēzus klātbūtnes laikā, viņa sekotāji veic šo vērtīgo darbu visā pasaulē. Un Jēzus saskaņā ar savu solījumu sniedz tiem atvieglojumu un tos izmanto, lai dotu atvieglojumu daudziem citiem cilvēkiem. (Atklāsmes 22:17.)