1., 2. a) Kādi ir daži no Jehovas dāvātajiem garīgajiem dārgumiem? b) Kas ir aplūkots šajā rakstā?

JEHOVAM pieder vislielākās bagātības. (1. Laiku 29:11, 12.) Bet viņš ir arī ļoti dāsns. Mūsu debesu Tēvs labprāt dalās savās garīgajās bagātībās ar visiem, kas apzinās to vērtību. Mēs esam ļoti pateicīgi Jehovam, ka viņš mums ir dāvājis garīgus dārgumus. Pie tiem pieder 1) Dieva valstība, 2) mūsu kalpošana un 3) Bībelē rodamās vērtīgās patiesības. Bet, ja mēs neesam uzmanīgi, šie dārgumi ar laiku mūsu acīs var zaudēt savu vērtību un mēs pat varētu no tiem atteikties. Lai tā nenotiktu, mums pastāvīgi sev jāatgādina, cik vērtīgi ir šie dārgumi, un jāpadziļina sava mīlestība pret tiem. Jēzus teica: ”Kur ir jūsu manta, tur būs arī jūsu sirds.” (Lūk. 12:34.)

² Pievērsīsim uzmanību tam, kā ir iespējams attīstīt un saglabāt mīlestību pret Dieva valstību, pret kalpošanu un pret patiesību. Pārdomāsim, kā ikviens no mums var padziļināt savu mīlestību pret garīgajiem dārgumiem.

3. Ko bija gatavs darīt Jēzus pieminētais tirgotājs, lai iegūtu savā īpašumā ļoti vērtīgu pērli? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

³ Nolasīt Mateja 13:45, 46. Jēzus pastāstīja līdzību par  ceļojošu tirgotāju, kas meklēja vērtīgas pērles. Gadu gaitā šis tirgotājs, bez šaubām, bija pircis un pārdevis simtiem pērļu. Bet reiz viņš ieraudzīja tik brīnišķīgu pērli, ka viņa sirds aiz prieka sāka pukstēt straujāk. Lai to iegādātos, tirgotājs bija gatavs pārdot visu, kas viņam piederēja. Iedomājieties, cik augstu viņš vērtēja šo pērli!

4. Ko mēs būsim gatavi darīt, ja Dieva valstība mums būs tikpat dārga kā tirgotājam viņa atrastā pērle?

⁴ Ko var mācīties no šīs līdzības? Patiesība par Dieva valstību līdzinās bezgala vērtīgai pērlei. Ja mums tā būs tikpat dārga kā tirgotājam viņa atrastā pērle, mēs būsim gatavi atteikties no visa, lai kļūtu par Dieva valstības pavalstniekiem un nekad nezaudētu šo godu. (Nolasīt Marka 10:28—30.) Apskatīsim, kā rīkojās divi cilvēki, kam bija šāda attieksme pret Dieva valstību.

5. Kā Zakhajs pierādīja, ka ir apņēmies iemantot Dieva valstību?

⁵ Zakhajs bija nodokļu ievācēju priekšnieks, kas bija kļuvis bagāts, izspiežot no citiem naudu. (Lūk. 19:1—9.) Bet, kad šis negodīgais vīrs izdzirdēja, ko Jēzus stāsta par Dieva valstību, viņš aptvēra, cik vērtīga ir šī patiesība, un nekavējoties rīkojās. Zakhajs apņēmīgi teica: ”Pusi no sava īpašuma, Kungs, es atdošu trūcīgajiem, un, ko es esmu izspiedis ar nepatiesām apsūdzībām, to es atmaksāšu četrkārt.” Viņš labprāt atteicās no nekrietnā ceļā saraustās bagātības un izskauda sevī alkatību.

6. Ko Dieva valstības dēļ savā dzīvē mainīja kāda sieviete, un kāpēc viņa to darīja?

⁶ Pirms vairākiem gadiem vēsti par Dieva valstību dzirdēja kāda sieviete, kurai bija homoseksuālas attiecības. Turklāt šī sieviete bija prezidente kādā organizācijā, kas cīnās par homoseksuālu cilvēku tiesībām. Mācīdamās Bībeli, sieviete saprata, cik vērtīga ir patiesība par Dieva valstību, bet vienlaikus viņa saprata arī to, ka viņai savā dzīvē būs jāveic lielas izmaiņas. (1. Kor. 6:9, 10.) Iegūtās zināšanas ietekmēja viņas sirdi, un viņa izstājās no minētās organizācijas, kā arī pārtrauca homoseksuālas attiecības. 2009. gadā šī sieviete kristījās, bet nākamajā gadā kļuva par pionieri. Viņas mīlestība pret Jehovu un viņa valstību bija daudz spēcīgāka nekā miesas tieksmes. (Marka 12:29, 30.)

7. Kā mēs varam saglabāt dziļu mīlestību pret Dieva valstību?

⁷ Daudzi no mums jau ir pilnībā mainījuši savu dzīvi, lai varētu kļūt par Dieva valstības pavalstniekiem. (Rom. 12:2.) Taču ar to mūsu cīņa nav beigusies. Mums allaž modri jāraugās, vai mūsu sirdī nesāk parādīties kaut kas tāds, kas var pārmākt mūsu mīlestību pret Dieva valstību, — piemēram, mantkārība vai netikumīgas vēlmes. (Sal. Pam. 4:23; Mat. 5:27—29.) Lai palīdzētu mums saglabāt dziļu mīlestību pret valstību, Jehova mums ir dāvājis vēl kaut ko ļoti vērtīgu.

8. a) Kāpēc Pāvils kristīgo kalpošanu nosauca par ”dārgumu.. māla traukos”? b) Kā Pāvils parādīja, ka ļoti augstu vērtē savu kalpošanu?

⁸ Jēzus mums ir licis sludināt labo vēsti par Dieva valstību un mācīt cilvēkus. (Mat. 28:19, 20.) Apustulis Pāvils apzinājās, cik vērtīga ir ar jauno līgumu saistītā kalpošana. Viņš to nosauca par ”dārgumu.. māla traukos”. (2. Kor. 4:7; 1. Tim. 1:12.) Lai gan mēs esam tikai nepilnīgi cilvēki, kas līdzinās ”māla traukiem”, mūsu sludinātā vēsts palīdz iemantot mūžīgu dzīvi gan mums pašiem, gan tiem, kas mūsos klausās. Tāpēc Pāvils  centās sludināšanā izmantot dažādas metodes, un viņš varēja teikt: ”To visu es daru labās vēsts dēļ, lai varētu tajā dalīties ar citiem.” (1. Kor. 9:23.) Pāvilam kalpošana bija ļoti dārga, un viņš ieguldīja lielas pūles mācekļu gatavošanā. (Nolasīt Romiešiem 1:14, 15; 2. Timotejam 4:2.) Tas viņam palīdzēja izturēt sīvu pretestību. (1. Tes. 2:2.) Kā mēs varam apliecināt tādu pašu attieksmi pret kalpošanu?

9. Kādi ir daži veidi, kā mēs varam apliecināt, ka augstu vērtējam kalpošanu?

⁹ Pāvils izmantoja jebkuru izdevību sludināt citiem. Arī mēs, tāpat kā apustuļi un citi agrīnie kristieši, runājam par Bībeli neformālās situācijās un sludinām sabiedriskās vietās un pa mājām. (Ap. d. 5:42; 20:20.) Ja apstākļi ļauj, mēs cenšamies kalpošanā darīt vairāk, piemēram, kļūstam par palīgpionieriem vai pionieriem. Ko vēl mēs varētu darīt? Mēs varētu iemācīties kādu svešvalodu, pārcelties uz kādu citu pilsētu vai pat pārcelties uz citu valsti. (Ap. d. 16:9, 10.)

10. Ko ir guvusi kāda māsa, kas bija apņēmusies kalpošanā darīt vairāk?

¹⁰ Amerikas Savienotajās Valstīs, Ņujorkā, kāda neprecēta māsa, vārdā Airīna, ļoti vēlējās sludināt krievu imigrantiem. 1993. gadā viņa pievienojās krievu valodas grupai, kurā tolaik bija tikai apmēram 20 sludinātāju. Nu jau vairāk nekā 20 gadu Airīna sludina krievu valodā. ”Es joprojām krievu valodā nerunāju ideāli,” viņa atzīst. Bet Jehova ir svētījis viņas un citu sludinātāju dedzīgumu. No vienas grupas Ņujorkā ir izveidojušās sešas krievu valodas draudzes. Piecpadsmit no Airīnas Bībeles skolniekiem ir kristījušies — daži tagad ir Bēteles darbinieki, draudzes vecākie un pionieri. Airīna ir secinājusi: ”Kad es domāju par to, pēc kādiem vēl mērķiem es būtu varējusi tiekties, es saprotu, ka nekas cits man nebūtu spējis sagādāt tādu prieku.” Nav šaubu, ka šai māsai kalpošana ir ļoti dārga.

11. Kāds ir iznākums tam, ka mēs sludinām, pat sastopoties ar vajāšanām?

¹¹ Ja mēs augstu vērtēsim savu kalpošanu, mēs, tāpat kā apustulis Pāvils, sludināsim, pat sastopoties ar vajāšanām. (Ap. d. 14:19—22.) 20. gadsimta 30. gados un 40. gadu sākumā sludinātāji ASV pieredzēja milzīgu pretestību. Tomēr viņi, līdzīgi Pāvilam, palika nelokāmi. Lai aizstāvētu savas tiesības sludināt, brāļi daudz reižu vērsās tiesā. 1943. gadā brālis Neitans Nors, runādams par kādu mūsu organizācijas uzvaru ASV Augstākajā tiesā, teica: ”Mēs varam gūt uzvaras tikai tāpēc, ka  jūs izcīnāt savu cīņu. Ja jūs nebūtu turpinājuši sludināt, tad nebūtu mūsu lietu Augstākajā tiesā; bet tikai tāpēc, ka jūs, sludinātāji, jūs, brāļi visā pasaulē, nepārstājat sludināt, mūsu vajātāji cieš sakāvi. Šo juridisko uzvaru ir nodrošinājusi Kristus sekotāju nelokāmība.” Arī citās zemēs brāļiem ir tāda pati nostāja, un tā ir palīdzējusi gūt līdzīgas uzvaras. Mēs neļaujam vajāšanām mūs apturēt, jo izjūtam dziļu mīlestību pret kalpošanu.

12. Ko jūs esat apņēmušies darīt kalpošanā?

¹² Ja mēs uzskatām savu kalpošanu par nenovērtējamu, Jehovas dotu dārgumu, mēs nedomājam, ka sludināšanā pietiek tikai ”skaitīt laiku”. Mēs darām visu, kas ir mūsu spēkos, lai ”visā pilnībā apliecinātu labo vēsti”. (Ap. d. 20:24; 2. Tim. 4:5.) Bet ko mēs varam mācīt citiem? Pievērsīsim uzmanību vēl kaut kam ļoti vērtīgam, ko Dievs mums ir dāvājis.

13., 14. Kas ir Mateja 13:52 Jēzus minētā ”dārgumu krātuve”, un kā mēs varam to papildināt?

¹³ Pie garīgajiem dārgumiem pieder arī patiesība, ko Jehova mums ir darījis zināmu. Viņš ir patiesības Dievs. (2. Sam. 7:28; 5. Moz. 32:4.) Jehova to dāsni dāvā visiem, kas viņu bīstas. Kopš brīža, kad mēs izdzirdējām labo vēsti, mēs esam krājuši zināšanas par patiesību, lasot Bībeli un mūsu organizācijas izdoto literatūru, kā arī apmeklējot kongresus un sapulces. Ar laiku mēs esam izveidojuši, Jēzus vārdiem runājot, ”dārgumu krātuvi”, kurā ietilpst gan vecas, gan jaunas patiesības. (Nolasīt Mateja 13:52.) Jehova mums palīdzēs papildināt mūsu ”dārgumu krātuvi” ar vērtīgām jaunām patiesībām, ja mēs tās meklēsim tik cītīgi, kā meklē apslēptu mantu. (Nolasīt Salamana Pamācības 2:4—7.) Kā mēs to varam darīt?

¹⁴ Mums jāturas pie labiem studēšanas paradumiem un rūpīgi jāiedziļinās Bībelē un mūsu literatūrā. Tā mēs uzzinām ”jaunas” patiesības — ”jaunas” tādā nozīmē, ka iepriekš mēs tās nebijām zinājuši. (Joz. 1:8, 9; Ps. 1:2, 3.) Žurnāla Sargtornis pirmajā numurā, kas iznāca 1879. gada jūlijā, bija rakstīts: ”Patiesību, gluži kā necilu ziediņu dzīves tuksnesī, ir apņēmušas un gandrīz pārmākušas nepatiesības nezāles, kas aug griezdamās. Lai atrastu patiesības ziedu, ir jābūt vērīgiem. [..] Ja vēlaties, lai tas būtu jūsu, jums jānoliecas, lai to noplūktu. Neapmierinieties ar vienu patiesības ziedu. [..] Plūciet šos ziedus arī turpmāk, meklējiet vēl.” Tātad mums jābūt apņēmības pilniem pastāvīgi papildināt savu patiesības dārgumu krātuvi.

15. Kāpēc dažas patiesības var saukt par ”vecām”, un kuras no tām jums ir īpaši dārgas?

¹⁵ Tad, kad mēs sākām mācīties Bībeli, mēs uzzinājām ne vienu vien vērtīgu patiesību. Šīs patiesības var saukt par ”vecām” tādā nozīmē, ka mēs tās zinām un augstu vērtējam jau no tā laika, kad mūs piesaistīja vēsts par valstību. Kādas ir dažas no šīm patiesībām? Piemēram, tāda ir Bībeles pamatmācība, ka Jehova ir mūsu Radītājs un Dzīvības devējs un ka viņš ir radījis cilvēkus ar noteiktu nolūku. Mēs arī noskaidrojām, ka Dievs savā mīlestībā ir sagādājis izpirkuma upuri, lai atbrīvotu cilvēkus no grēka un nāves. Vēl mēs sapratām, ka Dieva valstība darīs galu visām ciešanām, nodibinās uz zemes mieru un tās pakļautībā cilvēki varēs dzīvot mūžīgi un būt laimīgi. (Jāņa 3:16; Atkl. 4:11; 21:3, 4.)

16. Kas mums jādara, kad uzzinām, ka ir precizēts kādas Bībeles mācības skaidrojums?

 ¹⁶ Laiku pa laikam kāda Bībeles pravietojuma vai cita fragmenta skaidrojums tiek precizēts. Tiklīdz mēs par to uzzinām, mums ir jāatvēl laiks, lai rūpīgi iepazītos ar jauno informāciju un to pārdomātu. (Ap. d. 17:11; 1. Tim. 4:15.) Mēs cenšamies skaidri saprast ne tikai lielas izmaiņas, bet arī smalkākus precizējumus. Tā mēs nodrošinām, ka jaunās patiesības labi iegulst mūsu dārgumu krātuvē. Kāpēc ir vērts pūlēties?

17., 18. Kā mums var palīdzēt svētais gars?

¹⁷ Jēzus teica, ka Dieva gars mums var palīdzēt atcerēties to, ko esam mācījušies. (Jāņa 14:25, 26.) Lūk, ko 1970. gadā sludināšanā pieredzēja kāds brālis, vārdā Pīters. Tolaik viņam bija 19 gadu un viņš nesen bija sācis strādāt Lielbritānijas Bētelē. Reiz, sludinādams pa mājām, viņš satika pusmūža vīrieti, kura seju rotāja kupla bārda. Pīters vīrietim pavaicāja, vai viņš vēlētos iepazīt Bībeli. Manāmi izbrīnīts, vīrietis atvaicāja, vai Pīters zina, ka ir pieklauvējis pie rabīna nama durvīm. Gribēdams parādīt, ka Pīteram nav pietiekami daudz zināšanu, lai varētu kādam mācīt Bībeli, rabīns sacīja: ”Nu, dēliņ, vai vari man pateikt, kādā valodā ir sarakstīta Daniēla grāmata?” ”Liela daļa — aramiešu valodā,” atbildēja Pīters. Vēlāk Pīters stāstīja: ”Rabīns bija pārsteigts, ka es to zināju, bet es par savu atbildi biju pārsteigts vēl vairāk! Vai es to kaut kur biju lasījis? Pārnācis mājās, es pārlapoju iepriekšējo mēnešu Sargtorņa un Atmostieties! numurus un ieraudzīju rakstu, kurā bija teikts, ka daļa Daniēla grāmatas bija sarakstīta aramiešu valodā.” * Kā redzams, svētais gars var palīdzēt atsaukt atmiņā informāciju, ko esam lasījuši un noglabājuši savā dārgumu krātuvē. (Lūk. 12:11, 12; 21:13—15.)

¹⁸ Ja mēs augstu vērtēsim gudrību, ko varam saņemt no Jehovas, sirds mūs mudinās pastāvīgi papildināt savu dārgumu krātuvi. Jo dziļāka būs mūsu mīlestība pret Jehovas dāvāto gudrību — gan vecām, gan jaunām patiesībām —, jo labāk mēs spēsim mācīt citiem Bībeli.

19. Kāpēc mums jāsargā savi garīgie dārgumi?

¹⁹ Sātans un viņa pasaule nemitīgi pūlas apslāpēt mūsu mīlestību pret garīgajiem dārgumiem. Mēs nedrīkstam uzskatīt, ka viņa viltīgie uzbrukumi mūs nekādi neietekmēs. Pastāv risks, ka mēs varam padoties vilinājumam veidot spožu karjeru, vēlmei pēc greznas dzīves vai kārei izrādīties ar savu mantu. Apustulis Jānis atgādināja, ka šī pasaule un tās iekāres ies bojā. (1. Jāņa 2:15—17.) Tāpēc mums allaž sev jāatgādina, cik vērtīgi ir mūsu garīgie dārgumi, un visiem spēkiem jāpūlas saglabāt savu mīlestību pret tiem.

20. Kas mums jādara, lai nezaudētu savu garīgo bagātību?

²⁰ Būsim gatavi atteikties no jebkā, kas varētu mūsu sirdī pārmākt mīlestību pret Dieva valstību! Vienmēr dedzīgi sludināsim, tā apliecinādami, cik dārga mums ir kristīgā kalpošana, un kvēli tieksimies pēc patiesības, ko Jehova mums tik dāsni dāvā! Tādā veidā mēs uzkrāsim ”neizsīkstošu mantu debesīs, kur zaglis netiek klāt un kodes to nebojā”. Kā uzsvēra Jēzus, ”kur ir jūsu manta, tur būs arī jūsu sirds”. (Lūk. 12:33, 34.)