1. Ar piemēru paskaidrojiet, kāpēc ir svarīgi domāt par laiku un to, kas apkārt notiek! (Sk. attēlu raksta sākumā.)

PIECAS, četras, trīs, divas, viena! Kad pirms kongresa programmas daļas sākuma ekrānā parādās pulkstenis, mēs zinām, ka ir laiks ieņemt vietas, lai uzmanīgi klausītos mūsu organizācijas orķestra ierakstīto mūziku un noskaņotos gaidāmajām runām. Kad klātesošie ir apsēdušies, uz skatuves ir uznācis programmas vadītājs un skan mūzika, mēs redzam, ka programma ir sākusies. Bet daži apmeklētāji acīmredzot to nav pamanījuši un joprojām pastaigājas vai sarunājas ar draugiem. Viņi nav pievērsuši uzmanību pulkstenim un tam, kas apkārt notiek. Šis piemērs mums palīdz saprast, cik svarīgi ir pievērst uzmanību tam, ka ir palicis pavisam maz laika līdz kādam īpaši nozīmīgam notikumam. Mums jābūt modriem, lai mēs būtu gatavi visam, kas risināsies drīzā nākotnē. Par ko ir runa?

2. Kāpēc Jēzus saviem sekotājiem lika būt modriem?

² Kad Jēzus Kristus runāja par ”šī laikmeta nobeigumu”, viņš mudināja mācekļus: ”Esiet vērīgi, esiet nomodā, jo jūs nezināt, kad pienāks noliktais laiks!” Pēc tam Jēzus vairākas reizes teica: ”Esiet modri.” (Mat. 24:3; nolasīt Marka  13:32—37.) Arī Mateja evaņģēlijā, kur aprakstīts tas pats gadījums, var lasīt, ka Jēzus brīdināja savus sekotājus nezaudēt modrību. Viņš sacīja: ”Esiet modri, jo jūs nezināt, kurā dienā jūsu Kungs nāks. [..] Tāpēc esiet gatavi arī jūs, jo Cilvēka dēls nāks stundā, kad jūs negaidāt.” Pēc tam viņš atkal uzsvēra: ”Esiet modri, jo jūs nezināt ne dienu, ne stundu.” (Mat. 24:42—44; 25:13.)

3. Kāpēc mēs ņemam vērā Jēzus brīdinājumu?

³ Mēs, Jehovas liecinieki, nopietni ņemam vērā Jēzus brīdinājumu. Mēs zinām, ka ”pēdējais beigu laiks” tuvojas noslēgumam un līdz ”lielā posta” sākumam vairs nevar būt atlicis daudz laika. (Dan. 12:4; Mat. 24:21.) Pasaulē plosās kari, pazeminās morāles normas, pieaug nelikumība, valda reliģisks juceklis, daudzviet trūkst pārtikas, izplatās dažādas slimības un lielu postu nodara zemestrīces. Miljoniem Jehovas kalpu visā pasaulē izplata vēsti par Dieva valstību. (Mat. 24:7, 11, 12, 14; Lūk. 21:11.) Mēs ar prieku gaidām mūsu Kunga Jēzus atnākšanu, jo vēlamies pieredzēt, kā tā ietekmēs mūsu dzīvi un kā Jēzus īstenos Dieva nodomu. (Marka 13:26, 27.)

4. a) Kāds ir pamats uzskatīt, ka tagad Jēzus zina, kad sāksies Armagedons? b) Par ko mēs varam būt pārliecināti, lai gan mēs nezinām, kad sāksies lielais posts?

⁴ Apmeklējot kongresu, mēs zinām, kad sāksies ikkatra programmas daļa. Bet kad sāksies lielais posts? Lai kā mēs censtos, mēs nevaram noteikt ne gadu, ne dienu, ne stundu. Jēzus saviem mācekļiem teica: ”To dienu un stundu nezina neviens, ne debesu eņģeļi, ne Dēls, bet tikai Tēvs.” (Mat. 24:36.) Debesīs Dievs Kristum ir piešķīris milzīgu spēku un varu, lai viņš karotu ar Sātana pasauli un to uzveiktu. (Atkl. 19:11—16.) Tātad ir loģiski secināt, ka tagad Jēzus zina, kad sāksies Armagedons. Taču mēs to nezinām. Tāpēc, gaidot šo notikumu, mums ir ļoti svarīgi palikt modriem. Jehova jau sen ir precīzi noteicis laiku, kad nāks gals. Lielā posta sākums nenovēršami tuvojas, un tas neaizkavēsies. (Nolasīt Habakuka 2:1—3.) Kāpēc mēs varam būt par to pārliecināti?

5. Miniet piemēru, kas apstiprina, ka Jehovas pravietojumi vienmēr piepildās tieši tad, kad paredzēts!

⁵ Jehovas pravietojumi vienmēr ir piepildījušies paredzētajā laikā. Piemēram, izraēlieši tika atbrīvoti no verdzības Ēģiptē tieši tajā laikā, kad bija paredzēts. Runājot par 1513. gada p.m.ē. 14. nīsānu, Mozus sacīja: ”Kad bija pagājuši četri simti trīsdesmit gadi, tajā pašā dienā visi Kunga pulki izgāja no Ēģiptes zemes!” (2. Moz. 12:40—42, LB-2012.) Minētie 430 gadi sākās 1943. gadā p.m.ē., kad stājās spēkā Jehovas līgums ar Ābrahāmu. (Gal. 3:17, 18.) Kādu laiku pēc tam Jehova teica Ābrahāmam: ”Piemini, zintin zini, ka tavi pēcnācēji būs svešinieki zemē, kas tiem nepieder, un tiem tur būs būt par kalpiem, un tos tur pazemos četri simt gadus.” (1. Moz. 15:13; Ap. d. 7:6.) Šie 400 pazemošanas gadi, pēc visa spriežot, sākās 1913. gadā p.m.ē., kad Ismaēls apsmēja Īzāku pēc tā atšķiršanas no krūts, un beidzās 1513. gadā p.m.ē., kad izraēlieši pameta Ēģipti. (1. Moz. 21:8—10; Gal. 4:22—29.) Tātad jau četrus gadsimtus  iepriekš Jehova bija noteicis precīzu laiku, kad atbrīvot savu tautu!

6. Kāpēc mēs varam nešaubīties, ka Jehova glābs savus kalpus?

⁶ Jozua, kas arī bija izgājis no Ēģiptes, aicināja visus izraēliešus paturēt prātā: ”No visas savas sirds un no visas savas dvēseles atzīstiet, ka nav palicis nepiepildīts neviens pats no visiem tiem labajiem vārdiem, kādus tas Kungs jums ir teicis, un no tiem svētības pilnajiem solījumiem, kādus tas Kungs jums devis; nē, visi tie ir jums īstenojušies, neviens nav palicis nepiepildījies.” (Joz. 23:2, 14.) Mēs varam nešaubīties, ka tāpat piepildīsies Jehovas solījums glābt viņa kalpus lielā posta laikā. Bet mums jāpaliek garīgā nomodā, ja vēlamies palikt dzīvi tad, kad tiks iznīcināta pašreizējā pasaules kārtība.

7., 8. a) Kāds senatnē bija sargu pienākums, un ko mēs no tā mācāmies? b) Kas var notikt, ja sargi savā postenī aizmieg? Miniet piemēru.

⁷ Mēs varam iemācīties kaut ko būtisku no sargiem, kas senatnē sargāja pilsētas. Agrāk tādas lielas pilsētas kā Jeruzālemi iejoza augsti mūri, kas pasargāja pilsētu no iebrucējiem. Tāpat no mūriem varēja ļoti labi novērot apkārtni. Dienu un nakti uz mūriem un pie vārtiem stāvēja sargi. Viņu uzdevums bija brīdināt iedzīvotājus, ja draudēja kādas briesmas. (Jes. 62:6.) No tā, vai sargi palika nomodā un modri pildīja savus pienākumus, bija atkarīga daudzu cilvēku dzīvība. (Ecēh. 33:6.)

⁸ Ebreju vēsturnieks Josefs Flāvijs rakstīja, ka mūsu ēras 70. gadā romiešu karaspēkam izdevās ieņemt Antonija cietoksni, kas piederēja pie Jeruzālemes mūra, jo sargi pie vārtiem gulēja. No Antonija cietokšņa romieši iebruka templī un to aizdedzināja — pienāca kulminācija vislielākajam postam, kādu jebkad ir pieredzējusi Jeruzāleme un visa ebreju tauta.

9. Ko neņem vērā lielākā daļa cilvēku?

⁹ Mūsdienās lielākajai daļai valstu ir savi ”sargi” — robežsargu patruļas un modernas novērošanas sistēmas. To mērķis ir laikus atklāt draudus valsts drošībai, piemēram, pamanīt ienaidniekus, kas cenšas iekļūt valsts teritorijā. Tomēr šādi ”sargi” redz tikai tos draudus, ko rada citi cilvēki vai valstis. Viņi neņem vērā, ka debesīs valda Dieva valstība, par kuras valdnieku ir iecelts Kristus, un ka drīzumā Dievs ar tās palīdzību izpildīs savu spriedumu visām cilvēku varām. (Jes. 9:5, 6; Dan. 2:44.) Savukārt mēs saglabājam garīgu modrību, lai būtu gatavi Dieva tiesas dienai, kad tā pienāks. (Ps. 130:6.)

10., 11. a) No kā mums jāuzmanās, un kāpēc? b) Kāpēc tik daudzi cilvēki neņem vērā Bībeles pravietojumus, un kā jūs paši par to esat pārliecinājušies?

¹⁰ Iztēlosimies sargu, kas savā postenī visu nakti ir bijis nomodā. Pret rīta pusi viņš jau ir tik ļoti noguris, ka varētu aizmigt kuru katru brīdi. Tāpat var būt arī ar mums — jo tuvāk nāk pašreizējās pasaules kārtības gals, jo grūtāk ir palikt garīgā nomodā. Būtu gaužām bēdīgi, ja mēs nesaglabātu modrību! Pievērsīsim uzmanību trim negatīviem faktoriem, kas varētu mūs padarīt garīgi miegainus.

¹¹ Sātans pūlas panākt, lai cilvēki ieslīgtu garīgā apātijā. Īsi pirms savas  nāves Jēzus trīs reizes brīdināja mācekļus no ”šīs pasaules valdnieka”. (Jāņa 12:31; 14:30; 16:11.) Jēzus zināja, ka Sātans grib, lai cilvēki atrastos garīgā tumsā un nesaprastu, ka Dieva pravietojumu piepildīšanās strauji un neizbēgami tuvojas. (Cef. 1:14.) Sātans ar viltus reliģiju palīdzību padara aklu cilvēku prātu. Mēs to noteikti esam pamanījuši sludināšanā, runājot ar cilvēkiem. Tā kā Sātans ”neticīgajiem.. prātu.. ir padarījis aklu”, daudzi neaptver, ka tuvojas tagadējās pasaules kārtības gals un ka Kristus jau valda debesīs. (2. Kor. 4:3—6.) Bieži cilvēki saka: ”Mani tas neinteresē.” Kad mēs cenšamies viņiem pastāstīt, kas notiks ar šo pasauli, viņu reakcija lielākoties liecina par garīgu apātiju.

12. Kādas briesmas mums draudētu, ja Sātanam izdotos mūs pievilt?

¹² Nepieļausim, ka citu cilvēku vienaldzība laupa mums drosmi vai arī nomāc vēlmi būt garīgi modriem! Pāvils ticības biedriem rakstīja: ”Jūs paši labi zināt, ka Jehovas diena nāks tāpat kā zaglis naktī.” (Nolasīt 1. Tesalonikiešiem 5:1—6.) Jēzus brīdināja savus sekotājus: ”Esiet.. gatavi, jo Cilvēka dēls nāks stundā, kad jūs negaidāt.” (Lūk. 12:39, 40.) Drīz Sātans pievils plašas ļaužu masas, liekot tām maldīgi domāt, ka ir iestājies ”miers un drošība” — ka pasaulē viss ir kārtībā. Bet kā būs ar mums? Ja mēs ”paliksim nomodā un paturēsim skaidru prātu”, Dieva tiesas diena mūs nepārsteigs ”kā dienas gaisma zagļus”. Tāpēc mums ik dienu jālasa Bībele un jāpārdomā, ko Jehova Bībeles lappusēs dara mums zināmu.

13. Kā cilvēci ietekmē pasaules gars, un kā mēs varam nepadoties tā kaitīgajai ietekmei?

¹³ Pasaules gars veicina garīgu snaudu. Daudzi ir tā iegrimuši ikdienas darbos un dzīves rūpēs, ka neapzinās ”savas garīgās vajadzības”. (Mat. 5:3.) Viņi ir nodevušies pasaules propagandētajam materiālistiskajam dzīvesveidam, kas izdabā ”miesas iekārei” un ”acu iekārei”. (1. Jāņa 2:16.) Izklaides industrijas ietekmē cilvēki kā apmāti tiecas pēc baudām, un ar katru gadu kārdinājumi  ”mīlēt baudas” kļūst aizvien spēcīgāki. (2. Tim. 3:4.) Tāpēc Pāvils kristiešiem rakstīja: ”Nedomājiet, kā apmierināt miesas tieksmes,” — jo tas veicina garīgu snaudu. (Rom. 13:11—14.)

14. Kāds brīdinājums ir lasāms Lūkas 21:34, 35?

¹⁴ Mēs vēlamies pakļauties nevis pasaules garam, bet gan Dieva garam, ar kura palīdzību Dievs mums ļauj saprast, kādi notikumi risināsies drīzā nākotnē. ^[1] (1. Kor. 2:12.) Bet mēs arī apzināmies, ka nav vajadzīgs nekas ārkārtējs, lai cilvēks garīgā ziņā kļūtu miegains, — to viegli var izraisīt pavisam ikdienišķas nodarbes, ja pieļaujam, ka tās izstumj no dzīves kalpošanu Dievam. (Nolasīt Lūkas 21:34, 35.) Citi mūs varbūt izsmej tāpēc vien, ka cenšamies būt garīgi modri, bet tas nav iemesls aizmirst, kādā laikā mēs dzīvojam. (2. Pēt. 3:3—7.) Mums regulāri jābūt kopā ar ticības biedriem draudzes sapulcēs, kur varam saņemt Dieva garu.

15. Kāpēc Pēteris, Jēkabs un Jānis nepalika nomodā, un kā kaut kas līdzīgs varētu notikt arī ar mums?

¹⁵ Mūsu nepilnīgā miesa var vājināt mūsu apņēmību palikt nomodā. Jēzus zināja, ka nepilnīgiem cilvēkiem ir raksturīgi padoties vājībām. Padomāsim par to, kas notika Jēzus nāves priekšvakarā. Lai Jēzus spētu palikt uzticīgs savam debesu Tēvam, viņam bija jālūdz no tā spēks. Dodamies lūgt Dievu, viņš Pēterim, Jēkabam un Jānim teica: ”Esiet nomodā.” Bet šie mācekļi neapzinājās, cik nopietns brīdis tuvojas. Viņi ļāva miesai gūt virsroku un aizmiga, nevis modri gaidīja savu Kungu. Arī Jēzus bija noguris, taču viņš negulēja — viņš dedzīgi lūdza Tēvu. Tas pats būtu bijis jādara viņa mācekļiem. (Marka 14:32—41.)

16. Kas, saskaņā ar Lūkas 21:36 lasāmajiem Jēzus vārdiem, mums jādara, lai paliktu garīgā nomodā?

¹⁶ Lai paliktu garīgā nomodā, nepietiek ar labiem nodomiem vien. Dažas dienas pirms tikko pieminētā notikuma Ģetzemanes dārzā Jēzus tiem pašiem mācekļiem norādīja, ka ir karsti jālūdz Jehova. (Nolasīt Lūkas 21:36.) Tātad, lai mēs saglabātu garīgu modrību, arī mums pastāvīgi jālūdz Dievs. (1. Pēt. 4:7.)

17. Kas mums jādara, lai mēs būtu gatavi tam, kas risināsies drīzā nākotnē?

¹⁷ Tā kā Jēzus teica, ka gals nāks ”stundā, kad jūs negaidāt”, mēs nedrīkstam ne uz brīdi iegrimt garīgā snaudā, dzenoties pēc šķietamajiem labumiem, ko piedāvā Sātans un viņa pasaule un kas var likties kārdinoši mūsu miesai. (Mat. 24:44.) Ar Bībeles palīdzību Dievs un Kristus mums dara zināmu, kas mūs gaida jau pavisam drīzā nākotnē un kas mums jādara, lai mēs nezaudētu modrību. Mums jāpievērš nopietna uzmanība savam garīgumam un savām attiecībām ar Jehovu un jārūpējas, lai viņa valstība būtu galvenais mūsu dzīvē. Mums skaidri jāapzinās, kādā laikā mēs dzīvojam un kas drīz risināsies, lai mēs būtu tam visam gatavi. (Atkl. 22:20.) No tā ir atkarīga mūsu dzīvība!