Vai Dievs zināja, ka Ādams un Ieva grēkos?

TAS ir jautājums, kas nodarbina daudzus. Ja runa ir par iemesliem, kāpēc Dievs pieļauj ļaunumu, uzmanības centrā neizbēgami nonāk pirmo cilvēku grēks Ēdenes dārzā. Daži spriež: Dievs taču zina visu, tātad viņš jau iepriekš zināja, ka Ādams un Ieva viņam nepaklausīs.

Bet, ja Dievs tiešām būtu zinājis, ka pirmie cilvēki, kas bija radīti pilnīgi, grēkos, kādi secinājumi no tā izrietētu? Tas radītu negatīvu iespaidu par Dievu un liecinātu, ka Dievam trūkst mīlestības un ka viņš ir netaisnīgs un liekulīgs. Varētu teikt, ka Dievs ir rīkojies nežēlīgi, liekot cilvēkiem piedzīvot notikumus, kas, kā viņš jau iepriekš zināja, beigsies slikti. Iznāktu, ka Dievs vismaz daļēji ir atbildīgs par visu vēstures gaitā pieredzēto ļaunumu un ciešanām. Varētu pat likties, ka Radītājs ir bijis nesaprātīgs.

Vai, saskaņā ar Bībeli, Dievs Jehova atbilst šādam negatīvam raksturojumam? Lai atbildētu uz šo jautājumu, pievērsīsim uzmanību tam, kas Bībelē ir stāstīts par Jehovu un viņa radīšanas darbiem.

”Viss bija ļoti labs”

Par Dieva radīto, arī par pirmajiem cilvēkiem, 1. Mozus grāmatā ir teikts: ”Dievs pārbaudīja visu, ko Viņš bija darījis, un, lūk, viss bija ļoti labs.” (1. Mozus 1:31.) Ādams un Ieva bija radīti nevainojami, ideāli piemēroti dzīvei uz zemes. Tajā, kā viņi bija veidoti, nebija nekādu trūkumu. Pirmie cilvēki, kas bija radīti ”ļoti labi”, noteikti spēja rīkoties pareizi, kā Dievs to no viņiem gaidīja. Viņi bija radīti pēc Dieva ”tēla un līdzības”. (1. Mozus 1:27.) Tāpēc viņi zināmā mērā spēja izpaust tādas pašas īpašības, kādas piemīt Dievam, piemēram, gudrību, uzticīgu mīlestību, taisnīgumu un labestību. Šīs īpašības varēja palīdzēt viņiem pieņemt lēmumus, kas nāktu par labu pašiem un sagādātu prieku debesu Tēvam.

Jehova šīm pilnīgajām, saprātīgajām būtnēm piešķīra brīvu gribu. Viņi nebija kā roboti, kas darbojas automātiski, — paklausība Dievam nebija viņos ieprogrammēta. Padomājiet, kas jums nozīmētu vairāk: mehāniski pasniegta dāvana vai tāda, kas dota no sirds? Atbilde ir skaidra. Līdzīgi arī Dievam bija svarīgi, lai Ādams un Ieva klausītu viņam paši pēc savas gribas, nevis automātiski. Tā kā cilvēkiem bija dota izvēles iespēja, viņi varēja pierādīt, ka paklausa Jehovam, mīlestības mudināti. (5. Mozus 30:19, 20.)

Taisnīgs un labs

No Bībeles mēs varam uzzināt, kādas ir Jehovas īpašības. Šo īpašību dēļ ir pilnīgi neiespējami, ka viņam būtu kaut kas kopīgs ar grēku. Jehova ”mīl taisnību un tiesu”, teikts 33. psalma 5. pantā. Tāpēc Jēkaba vēstules 1. nodaļas 13. pantā ir uzsvērts: ”Ļaunām kārdināšanām Dievs nav pieejams, un pats viņš neviena nekārdina.” Rūpēdamies par Ādamu, Dievs viņu atklāti brīdināja: ”No visiem dārza kokiem tu vari pēc patikas ēst, bet no laba un ļauna atzīšanas koka tev nebūs ēst, jo tai dienā, kad tu ēdīsi no tā, tu mirdams mirsi.” (1. Mozus 2:16, 17.) Pirmie cilvēki varēja izvēlēties vai nu mūžīgu dzīvi,  vai nāvi. Vai no Dieva puses nebūtu bijis liekulīgi brīdināt cilvēkus no konkrēta grēka, ja viņš būtu zinājis, ka cilvēki tik un tā viņam neklausīs? Jehova, kas ”mīl taisnību un tiesu”, nekad nebūtu piedāvājis izvēli, ja tādas patiesībā nebūtu bijis.

Turklāt Jehova ir labestīgs. (Psalms 34:9.) Runājot par to, cik Dievs ir labs, Jēzus sacīja: ”Vai ir cilvēks jūsu starpā, kas savam dēlam, kad tas maizi lūdz, dotu akmeni? Jeb kad tas zivi lūdz, tam dotu čūsku? Ja tad nu jūs, ļauni būdami, protat saviem bērniem dot labas dāvanas, vai tad jūsu Tēvs debesīs nedos daudz vairāk laba tiem, kas viņu lūdz?” (Mateja 7:9—11.) Dievs savām radītajām būtnēm bagātīgi dod ”labas dāvanas”. Par Dieva labestību liecina gan tas, kā viņš radīja cilvēkus, gan paradīze, ko viņš izveidoja, lai cilvēki tur dzīvotu. Vai šāds labestīgs Dievs būtu varējis rīkoties tik cietsirdīgi, ka dotu cilvēkiem brīnišķīgu mājvietu, kaut gan grasītos to drīzumā atņemt? Tas nav iespējams. Mūsu taisnīgais un labais Radītājs nav vainojams tajā, ka cilvēki sacēlās pret viņu.

”Vienīgais visugudrais”

Bībelē ir arī teikts, ka Dievs Jehova ir ”vienīgais visugudrais”. (Romiešiem 16:27.) Eņģeļi daudzkārt ir bijuši Dieva neizmērojamās gudrības liecinieki. Viņi gavilēja, kad Jehova radīja zemi un dzīvību uz tās. (Ījaba 38:4—7.) Nav šaubu, ka šīs garīgās būtnes ar lielu interesi sekoja līdzi notikumiem, kas risinājās Ēdenes dārzā. Vai varētu būt, ka Dievs, kam piemīt izcila gudrība, būtu radījis iespaidīgo Visumu un neskaitāmas apbrīnojamas radības uz zemes un pēc tam eņģeļu acu priekšā būtu izveidojis divas unikālas būtnes, jau iepriekš zinādams, ka tās lemtas neveiksmei? Skaidrs, ka nebūtu saprātīgi izplānot šādu postu.

Tomēr kāds varētu iebilst: ”Bet kā Dievs, kam piemīt neaptverama gudrība, varēja nezināt, kā rīkosies pirmie cilvēki?” Tiesa, Jehova spēj ”no iesākuma pasludināt gala iznākumu”. (Jesajas 46:9, 10.) Taču viņam nav nemitīgi jāizmanto sava spēja ielūkoties nākotnē, tāpat kā viņam ne vienmēr ir pilnā mērā jāliek lietā savs varenais spēks. Jehova savā gudrībā spēju paredzēt nākotni izmanto tikai tad, kad tas ir nepieciešams.

To var ilustrēt ar piemēru: pieņemsim, kāds skatās sporta spēles ierakstu. Viņš, protams, var vispirms noskatīties pēdējās minūtes, lai uzzinātu rezultātu, bet viņam nav obligāti tā jārīkojas. Vai kādam varētu būt kaut kas iebilstams, ja viņš nolemtu skatīties spēli no sākuma? Līdzīgi arī Radītājs acīmredzot izlēma neieskatīties nākotnē. Viņš nolēma gaidīt un vērot, kā izvērsīsies notikumi un kā rīkosies cilvēki.

Kā minēts iepriekš, Jehova nevis izveidoja cilvēkus par robotiem, kuru rīcība ir ieprogrammēta, bet gan dāvāja viņiem gribas brīvību. Izmantojot šo dāvanu pareizi, cilvēki varēja apliecināt Dievam pateicību, mīlestību un paklausību. Tas viņiem būtu sniedzis gandarījumu pašiem, un tā viņi būtu sagādājuši prieku savam debesu Tēvam Jehovam. (Salamana Pamācības 27:11; Jesajas 48:18.)

Bībelē ir aprakstīti daudzi gadījumi, kad Dievs neizmantoja savu spēju ieskatīties nākotnē. Piemēram, kad dievbijīgais Ābrahāms bija gatavs upurēt savu dēlu, Jehova sacīja: ”Tagad Es zinu, ka tu bīsties Dievu un neesi taupījis savu vienīgo dēlu Manis labad.” (1. Mozus 22:12.) Bībelē stāstīts arī par tādiem gadījumiem, kad Dievu apbēdināja  un sāpināja cilvēku rīcība. Vai Dievs būtu juties sāpināts, ja viņš jau sen būtu zinājis, ko viņi darīs? (Psalms 78:40, 41; 1. Ķēniņu 11:9, 10.)

Tātad ir loģiski secināt, ka Dievs neizmantoja spēju paredzēt nākotni, lai uzzinātu, vai cilvēki grēkos vai ne. Viņš nebūtu rīkojies tik neprātīgi, ka vispirms ieskatītos nākotnē un tad iedarbinātu notikumu virkni, labi zinādams bēdīgo iznākumu.

”Dievs ir mīlestība”

Dieva pretinieks Sātans ir tas, kura vainas dēļ Ēdenes dārzā izcēlās dumpis, kas ir izraisījis milzīgu postu, arī grēku un nāvi. Tāpēc Sātanu var saukt par slepkavu. Turklāt viņš ir arī ”melis un melu tēvs”. (Jāņa 8:44.) Sātans, kuru virza egoistiskas vēlmes, cenšas piedēvēt sliktus motīvus arī mūsu mīlošajam Radītājam. Viņš labprāt noveltu vainu par cilvēku grēku uz Jehovu.

Galvenais iemesls, kāpēc Jehova neizmantoja savu spēju ielūkoties nākotnē, lai uzzinātu, vai Ādams un Ieva grēkos, ir mīlestība. Tā ir viņa spilgtākā īpašība. ”Dievs ir mīlestība,” teikts 1. Jāņa vēstules 4. nodaļas 8. pantā. Mīlestība liek citos meklēt labo, nevis slikto. Mīlestības mudināts, Dievs Jehova pirmajiem cilvēkiem vēlēja tikai labu.

Lai gan cilvēkiem bija iespēja izdarīt nepareizu izvēli, Dievs nebija noskaņots negatīvi un neraudzījās ar aizdomām uz pilnīgajām būtnēm, ko bija radījis. Viņš tos bija bagātīgi apveltījis ar visu nepieciešamo un bija devis tiem visus vajadzīgos norādījumus. Dievam bija pamats gaidīt no cilvēkiem nevis sacelšanos, bet mīlestību un paklausību. Viņš zināja, ka Ādams un Ieva spēj palikt viņam uzticīgi. Vēlāk tādi Dieva kalpi kā Ābrahāms, Ījabs, Daniēls un daudzi citi pierādīja, ka tas ir pa spēkam pat nepilnīgiem cilvēkiem.

”Dievam visas lietas iespējamas,” sacīja Jēzus. (Mateja 19:26.) Šī doma sniedz cerību un mierinājumu. Jehovas mīlestība un citas viņa īpašības, kā taisnīgums, gudrība un spēks, ir garantija tam, ka viņš ne tikai spēj novērst visas grēka un nāves sekas, bet arī savā laikā to izdarīs. (Atklāsmes 21:3—5.)

Tātad Jehova iepriekš nezināja, ka pirmie cilvēki grēkos. Viņu sāpināja cilvēku nepaklausība un ciešanas, ko tā izraisīja, tomēr Dievs zināja, ka šī bēdīgā situācija nepastāvēs mūžīgi un ka pienāks laiks, kad viņš īstenos savu sākotnējo nodomu attiecībā uz zemi un cilvēkiem. Aicinām jūs uzzināt vairāk par to, kāds ir šis nodoms un kādas svētības tas jums var nest. *

[Zemsvītras piezīme]

[Izceltais teksts 14. lpp.]

Jehova neradīja pirmos cilvēkus kā robotus, kas darbojas automātiski

[Izceltais teksts 15. lpp.]

Dievs zināja, ka Ādams un Ieva spēj palikt viņam uzticīgi