Jesajas 46:1—13
46 Bels saliecas,+ Nebo sakņūp.
To tēli ir uzkrauti nastu nesējiem dzīvniekiem+un smagi nospiež pagurušos lopus.
2 Tie abi sakņūp un saliecas,tie nespēj paglābt šo nesamo,tie paši dodas gūstā.
3 ”Uzklausiet mani, Jēkaba pēcnācēji, visi atlikušie no Izraēla tautas!+
Es esmu gādājis par jums jau kopš dzimšanas, nesis jūs, kopš pametāt mātes klēpi.+
4 Līdz pat jūsu vecumdienām es palikšu tas pats,+es jūs atbalstīšu arī tad, kad būsiet kļuvuši sirmi.
Tāpat kā līdz šim, es jūs nesīšu, atbalstīšu un glābšu.+
5 Kam jūs mani pielīdzināsiet? Kas būtu tāds kā es?+
Vai ir kāds, kas būtu man līdzīgs?+
6 Ļaudis izber no maka zeltuun nosver sudrabu.
Viņi nolīgst zeltkali, kas darina no tā dievu.+
Tad viņi metas zemē un to pielūdz.+
7 Viņi ceļ to plecos un nes,+noliek vietā, un tur tas stāv.
Tas nekustas ne no vietas.+
Viņi tam lūdzas, bet tas neatbild —nevienu tas nevar izglābt no nelaimes.+
8 Pieminiet to visu un smelieties drosmi!
Lieciet to pie sirds, pārkāpēji!
9 Atcerieties, kas noticis senlaikos!
Es esmu Dievs, un nav neviena cita,es esmu Dievs, un nav neviena, kas man līdzinātos.+
10 Jau sākumā es pavēstu, kāds būs iznākums,jau senlaikos es esmu paziņojis, kam vēl jānotiek.+
Es saku: ”Mans nodoms* īstenosies,+es paveikšu visu, ko vēlos.”+
11 Es aicinu plēsīgu putnu no austrumiem,+no tālas zemes vīru, kas īstenos manu nodomu.+
Kā esmu teicis, tā notiks,ko esmu nolēmis, to paveikšu.+
12 Klausieties, stūrgalvji,jūs, kas esat tālu no taisnīguma!
13 Brīdis, kad es izpaudīšu savu taisnīgumu, tuvojas,tas vairs nav tālu!
Glābiņš neaizkavēsies!+
Es sagādāšu glābšanu Cionai un ietērpšu savā krāšņumā Izraēlu.”+
Zemsvītras piezīmes
^ Vai ”lēmums”.
