Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

”Kas jūsu starpā ir gudrs un sapratīgs”

”Kas jūsu starpā ir gudrs un sapratīgs”

”Kas jūsu starpā ir gudrs un sapratīgs”

”Kas jūsu starpā ir gudrs un sapratīgs, tas lai, pareizi dzīvodams, uzrāda savus darbus, darītus gudrā lēnprātībā.” (JĒK. 3:13.)

1., 2. Ko var teikt par daudziem, kurus uzskata par gudriem?

KO JŪS uzskatāt par ļoti gudru cilvēku? Savu tēvu vai māti, kādu sirmgalvi vai arī kādu profesoru? Jūsu viedokli droši vien lielā mērā nosaka jūsu audzināšana un citi apstākļi. Dieva kalpus galvenokārt interesē, kāds šajā jautājumā ir Dieva viedoklis.

2 Ne visus, ko pasaule uzlūko par gudriem, par tādiem uzskata Dievs. Piemēram, Ījabs runāja ar cilvēkiem, kas, pēc viņu pašu domām, teica gudrus vārdus, bet beigās Ījabs secināja: ”Es jūsu vidū neredzu nevienu gudru.” (Īj. 17:10.) Apustulis Pāvils par tiem, kas nevēlējās apgūt zināšanas par Dievu, rakstīja: ”Dižodamies ar savu gudrību, viņi kļuvuši nelgas.” (Rom. 1:22.) Jehova ar pravieša Jesajas starpniecību paziņoja: ”Bēdas lai tiem, kas tikai pašu acīs ir gudri!” (Jes. 5:21.)

3., 4. Kas ir vajadzīgs, lai cilvēku patiešām varētu saukt par gudru?

3 Mums ir jānoskaidro, kas ir vajadzīgs, lai cilvēku patiešām varētu saukt par gudru un lai viņš saņemtu Dieva labvēlību. Atbildi var rast Salamana Pamācību grāmatas 9. nodaļas 10. pantā (LB-65r): ”Gudrības sākums ir Tā Kunga bijāšana, un izprast, kas svēts, tā ir atzīšana.” Tātad, lai cilvēku varētu saukt par gudru, viņam ir jāizjūt bijība pret Dievu un jāciena viņa likumi. Taču ir vajadzīgs kaut kas vairāk nekā tikai ar prātu atzīt Dieva pastāvēšanu un zināt viņa likumus. Par to rosināja domāt māceklis Jēkabs. (Nolasīt Jēkaba 3:13.) Ievērosim, ka pantā ir teikts: ”Tas lai, pareizi dzīvodams, uzrāda savus darbus.” Patiesai gudrībai ik dienas ir jāizpaužas mūsu vārdos un darbos.

4 Īsta gudrība ir nesaraujami saistīta ar spēju skaidri spriest, likt lietā zināšanas un saprast, kas ir labs. Kāda rīcība liecina, ka cilvēkam piemīt šāda gudrība? Jēkabs minēja vairākas domas. * Kas no viņa rakstītā mums var palīdzēt, lai mums būtu labas attiecības ar brāļiem un māsām draudzē, kā arī ar tiem cilvēkiem, kas nepieder pie draudzes?

Par gudrību liecina darbi

5. Kā rīkojas gudrs cilvēks?

5 Ir vērts atkārtot: Jēkabs gudrību saistīja ar to, ka cilvēks dzīvo pareizi. Tā kā gudrības sākums ir bijība pret Jehovu, gudrs cilvēks cenšas dzīvot pēc viņa likumiem un principiem. Šāda gudrība neiedzimst — to var iegūt, regulāri studējot Bībeli un pārdomājot uzzināto. Iedziļināšanās Bībelē mums palīdzēs darīt to, uz ko esam aicināti Vēstulē efeziešiem, 5. nodaļas 1. pantā: ”Sekojiet Dievam.” Jo vairāk mēs centīsimies rīkoties tā, kā būtu rīkojies Jehova, jo vairāk mūsu rīcībā izpaudīsies gudrība. Jehovas ceļi ir daudz pārāki par cilvēku ceļiem. (Jes. 55:8, 9.) Ja mēs sekosim viņa ceļiem, no malas būs redzams, ka mēs esam citādi nekā pārējie.

6. Kāpēc lēnprātība liecina par dievbijību, un kā izpaužas lēnprātība?

6 Kā var redzēt no Jēkaba vēstules, viens veids, kā līdzināties Jehovam, ir darīt darbus ”gudrā lēnprātībā”. Lai gan lēnprātīgs cilvēks ir miermīlīgs un laipns, viņš stingri turas pie Bībeles likumiem un principiem. Dieva spēks ir neierobežots, taču Dievs ir lēnprātīgs, tāpēc mēs nebaidāmies viņam tuvoties. Dieva Dēls tik labi bija mācījies no sava Tēva, ka viņš varēja teikt: ”Nāciet šurp pie manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, es jūs gribu atvieglināt. Ņemiet uz sevi manu jūgu, mācaities no manis, jo es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm.” (Mat. 11:28, 29; Filip. 2:5—8.)

7. Kāpēc no Mozus var mācīties lēnprātību?

7 Bībelē stāstīts arī par citiem cilvēkiem, kas bija ļoti lēnprātīgi un pazemīgi. Viens no tādiem bija Mozus. Viņam bija jāveic daudz svarīgu pienākumu, bet viņš bija ”ļoti lēnprātīgs, lēnprātīgāks nekā visi citi cilvēki virs zemes”. (4. Moz. 11:29; 12:3.) Atcerēsimies, kādu spēku un drosmi Jehova deva Mozum, lai Mozus pildītu viņa gribu. Kā redzams, Jehova savu nodomu piepildīšanai izvēlas lēnprātīgus cilvēkus.

8. Kā grēcīgi cilvēki var parādīt ”gudru lēnprātību”?

8 Ir skaidrs, ka grēcīgi cilvēki var parādīt ”gudru lēnprātību”. Bet kā ikviens no mums var sevī izkopt šo īpašību? Lēnprātība pieder pie Jehovas svētā gara augļiem. (Gal. 5:22.) Mums jālūdz, lai Jehova mums dotu savu garu, un apzināti jācenšas izpaust savā dzīvē gara augļus, paļaujoties, ka Dievs mums palīdzēs kļūt lēnprātīgākiem. Mums ir nopietns iemesls tiekties pēc lēnprātības un pazemības, jo, kā rakstīja psalmu dziesminieks, Dievs ”māca pazemīgiem savu ceļu”. (Ps. 25:9, LB-26.)

9., 10. Kāpēc ir jāpūlas, lai mēs spētu būt lēnprātīgi?

9 Tomēr būt lēnprātīgiem nav viegli, tas prasa pūles. Varbūt dažiem no mums audzināšanas vai citu iemeslu dēļ lēnprātība nepiemīt tik lielā mērā, kā vajadzētu. Turklāt no apkārtējiem bieži vien ir jādzird viedoklis, ka tad, ja tevi izaicina vai apvaino, ir jārīkojas pēc principa ”kā tu man, tā es tev”. Bet vai tas ir gudri? Vai tad, ja jūsu mājās kaut kas aizdegtos, jūs lietu ugunī eļļu vai arī lietu virsū degošajam priekšmetam ūdeni? Pielejot eļļu, jūs izraisītu īstu ugunsgrēku, bet ar ūdeni apdzēstu liesmas. Var saprast, kāpēc Bībelē ir pausta atziņa: ”Miermīlīga atbilde apklusina dusmas, bet skarbs vārds izraisa lielu niknumu.” (Sal. Pam. 15:1, 18.) Nākamajā reizē, kad mums rodas nesaskaņas ar kādu draudzes locekli vai kādu citu cilvēku, mēs varam apliecināt, ka mums piemīt īsta gudrība, un atbildēt lēnprātīgi. (2. Tim. 2:24.)

10 Kā jau bija iepriekš minēts, daudzi, ko ietekmē pasaules gars, nav ne lēnprātīgi, ne saticīgi. Tieši pretēji, mēs bieži sastopam skarbus un iedomīgus cilvēkus. Jēkabs to labi apzinājās, tāpēc brīdināja kristiešus, lai viņi nekļūtu tādi kā apkārtējie. Kādus vēl padomus deva Jēkabs?

Kas raksturīgs tiem, kam trūkst gudrības

11. Kādas īpašības ir pretrunā ar īstu gudrību?

11 Jēkabs ļoti tieši rakstīja arī par īpašībām, kas ir pilnīgs gudrības pretstats. (Nolasīt Jēkaba 3:14.) Skaudība un ķildīgums ir īpašības, kas raksturīgas nepilnīgajai miesai un neliecina par garīgumu. Minēsim tikai vienu piemēru, lai būtu redzams, kas notiek, ja dominē miesīga domāšana. Jeruzalemē tajā vietā, ko uzskata par Jēzus nāves un apbedīšanas vietu, ir uzcelta bazilika, un tā ir sadalīta starp sešām ”kristīgām” kopienām. Šo kopienu starpā noris nemitīgi strīdi. Žurnālā Time 2006. gadā bija rakstīts, ka pirms dažiem gadiem mūki reiz ”skandalējās stundām ilgi, ..sizdami cits citam ar milzīgiem svečturiem”. ”Kristīgo” kopienu starpā valda tik liela neuzticība, ka bazilikas durvju atslēgas ir uzticētas musulmanim.

12. Kas var notikt, ja pietrūkst gudrības?

12 Tik asi strīdi un ķildas nekādā gadījumā nedrīkst notikt patieso kristiešu draudzē. Tomēr nepilnības dēļ, kas ir iedzimta visiem cilvēkiem, daži reizēm stūrgalvīgi grib panākt savu, un tas var izraisīt zināmas nesaskaņas. Apustuli Pāvilu uztrauca domstarpības Korintas draudzē, tāpēc viņš turienes kristiešiem rakstīja: ”Kamēr jūsu starpā naids un ķildas, vai tad neesat miesīgi, un vai nedzīvojat kā šīs pasaules cilvēki?” (1. Kor. 3:3.) Diemžēl pirmā gadsimta Korintas draudzē kādu laiku patiešām pastāvēja šāda situācija. Tāpēc jāuzmanās, lai mūsu dienās draudzē nesāktos ķildas.

13., 14. Miniet piemērus, kādos gadījumos varētu izpausties miesīga domāšana!

13 Kā starp draudzes locekļiem var izcelties strīdi un ķildas? Bieži vien tās sākas par sīkumiem. Piemēram, kad tiek būvēta Valstības zāle, brāļi varbūt izsaka dažādus viedokļus par to, kā veicami darbi. Bet viens no brāļiem kļūst neapmierināts, kad viņa ieteikums netiek uzklausīts, un sāk kritizēt pieņemtos lēmumus. Iespējams, viņš pat vairs negrib piedalīties Valstības zāles celšanā. Ja kāds tā rīkojas, viņš aizmirst būtisku faktu — tas, vai sekmēsies darbs, kurā iesaistīta draudze, parasti vairāk ir atkarīgs no prasmes labi sastrādāties, nevis no konkrētas darba metodes. Jehova svētī lēnprātību, nevis ķildīgumu. (1. Tim. 6:4, 5.)

14 Vēl kāds piemērs. Draudzē vecākie ievēro, ka viens no vecākajiem, kas jau kādu laiku gadus ir veicis šo kalpošanu, tagad acīm redzami vairs neatbilst prasībām, kādas Bībelē izvirzītas draudžu vecākajiem. Rajona pārraugs, apmeklēdams draudzi, uzzina, ka citi vecākie viņam ir devuši konkrētu padomu, bet viņš to nav ņēmis vērā, un rajona pārraugs piekrīt, ka šis brālis ir jāatceļ no vecākā pienākumu pildīšanas. Kā brālis to uztvers? Vai viņš pazemīgi un lēnprātīgi piekritīs vecāko vienprātīgajam secinājumam, kas balstīts uz Bībeli, un apņemsies darīt visu, lai nākotnē atbilstu prasībām un atkal kļūtu par draudzes vecāko? Vai arī viņš apvainosies un dusmosies par to, ka viņam ir atņemtas priekšrocības kalpošanā? Būtu bēdīgi, ja brālis pats sevi uzskatītu par piemērotu vecākā pienākumu pildīšanai, bet īstenībā viņš tāds nebūtu. Daudz gudrāk ir pazemīgi atzīt savas kļūdas un ņemt vērā padomus.

15. Kāpēc, jūsuprāt, tik nozīmīgi ir Dieva iedvesmotie vārdi, kas rakstīti Jēkaba 3:15, 16?

15 Protams, miesīga domāšana var izpausties arī citādi. Taču jebkurā gadījumā ir jāpūlas, lai izskaustu tādas īpašības, kas tai raksturīgas. (Nolasīt Jēkaba 3:15, 16.) Jēkabs šādu domāšanu nosauca par ”pasaulīgu”, jo tā saistās ar šo pasauli un nenāk no augšienes. Šāda domāšana ”nav dievišķa” (LB-65) — tā ir ”dzīvnieciska” (Str), jo līdzīgas īpašības izpaužas nesaprātīgu radījumu rīcībā. Jēkabs arī rakstīja, ka tā ir ”demoniska”, jo tajā atspoguļojas Dieva garīgo ienaidnieku uzskati. Kristieši nedrīkst pieļaut, ka viņos attīstītos šādas īpašības.

16. Kādas izmaiņas mums, iespējams, ir jāveic, un kas mums var palīdzēt?

16 Ikvienam draudzes loceklim būtu jāpārbauda sevi un jācenšas atbrīvoties no minētajām negatīvajām iezīmēm, ja viņam tādas ir. Īpaši draudzes vecākajiem ir jāraugās, lai viņiem nepiemistu miesīga domāšana. Protams, grēcīgās dabas un pasaules ietekmes dēļ nav viegli atbrīvoties no negatīvām iezīmēm. To varētu salīdzināt ar pūliņiem kāpt augšā pa slidenu, dubļainu nogāzi — ja nebūtu, pie kā pieķerties, mēs visu laiku slīdētu atpakaļ. Taču mums ir, pie kā pieķerties, — mums ir pieejami Bībeles padomi un Dieva organizācijas palīdzība, tāpēc mēs spējam virzīties uz priekšu. (Ps. 73:23, 24.)

Īpašības, ko tiecas izkopt gudrie

17. Kā parasti reaģē gudri cilvēki, kad sastopas ar kaut ko tādu, ko Dievs nosoda?

17 Nolasīt Jēkaba 3:17. Pievērsīsim uzmanību dažām īpašībām, kas raksturīgas ”gudrībai, kas nāk no augšienes”. Būt šķīstam nozīmē būt tīram un neaptraipītam savos darbos un domās. Mums nekavējoties ir jānovēršas no ļaunuma, un tai ir jābūt automātiskai reakcijai. Varbūt jums kādreiz ārsts ir pārbaudījis refleksus, ar mazu āmuriņu viegli uzsitot zem ceļgala kauliņa. Kāja automātiski iztaisnojas, mums par to nemaz nav jādomā. Tāpat mums ir jāreaģē, kad jūtam kārdinājumu darīt kaut ko tādu, ko Dievs nosoda. Šķīstībai un pēc Bībeles mācītajai sirdsapziņai mums ir jāliek momentā novērsties no tā, kas ir ļauns. (Rom. 12:9.) Bībelē var lasīt par cilvēkiem, kas šādi rīkojās, piemēram, par Jāzepu un Jēzu. (1. Moz. 39:7—9; Mat. 4:8—10.)

18. a) Ko nozīmē būt miermīlīgam? b) Ko nozīmē būt tam, kas ”mieru tur”?

18 Dievišķā gudrība prasa, lai mēs būtu arī miermīlīgi. Tas nozīmē, ka mēs nedrīkstam rīkoties agresīvi un kareivīgi un vispār darīt kaut ko tādu, kas grautu mieru. Jēkabs pieminēja vēl kaut ko: ”Taisnības auglis mierā top sēts tiem, kas mieru tur.” (Jēk. 3:18.) Ievērosim vārdus ”mieru tur”. Mēs varam padomāt: vai mēs draudzē esam pazīstami ar to, ka turam mieru, vai arī ar to, ka ceļam nemieru? Vai mums bieži izraisās nesaskaņas un domstarpības ar citiem un vai mēs ātri apvainojamies vai aizvainojam citus? Vai mēs uzskatām, ka citiem mūs ir jāpieņem tādus, kādi esam, vai arī mēs pazemīgi atzīstam, ka citiem ir taisnība, un pūlamies izskaust tās personības iezīmes, kas viņus aizvaino? Vai mēs esam pazīstami ar to, ka vienmēr pūlamies saglabāt mieru, labprāt piedodam un nepievēršam uzmanību citu kļūdām? Godīga pašpārbaude palīdzēs saskatīt, kas mums šajā ziņā ir jādara, lai vēl labāk izpaustu dievišķu gudrību.

19. Kas liecina, ka cilvēks ir piekāpīgs un saprātīgs?

19 Jēkabs rakstīja, ka gudrība, kas nāk no augšienes, ir arī ”lēnīga”. Šādi ir tulkots grieķu valodas vārds, kurā ietverta doma par to, ka cilvēks ir gatavs piekāpties, ja nav runa par atteikšanos no Bībeles principiem, un ka viņš neuzstāj uz savu. Vai mums ir šāda saprātīga cilvēka reputācija? Vai citi uzskata, ka mēs esam laipni un ar mums ir viegli sarunāties? Ja tā ir, tas liecina, ka mēs arī šajā ziņā esam apguvuši dievišķo gudrību.

20. Ko dod tas, ka cenšamies izpaust rakstā apskatītās īpašības?

20 Ja brāļi un māsas cenšas sevī izkopt Dievam tīkamās īpašības, par kurām rakstīja Jēkabs, draudzē valda patiešām brīnišķīga gaisotne. (Ps. 133:1—3.) Ja mēs būsim lēnprātīgi, miermīlīgi un piekāpīgi, mūsu starpā noteikti pastāvēs labas attiecības un būs redzams, ka mums piemīt ”gudrība, kas nāk no augšienes”. Nākamajā rakstā ir apskatīts, kāpēc mums jāmācās raudzīties uz citiem tā, kā uz viņiem raugās Jehova, un kā tas palīdz izpaust dievišķās gudrības iezīmes.

[Zemsvītras piezīme]

^ 4. rk. Konteksts liecina, ka Jēkabs pirmām kārtām domāja par draudzes vecākajiem. (Jēk. 3:1.) Ja ir runa par Dievam tīkamu gudrību, draudzes vecākajiem šajā ziņā noteikti ir jābūt par paraugu, taču no Jēkaba padomiem var mācīties ikviens.

Vai varat paskaidrot?

• Kas ir vajadzīgs, lai kristietis būtu patiešām gudrs?

• Kā var iemācīties vēl labāk paust dievišķo gudrību?

• Kādas īpašības ir raksturīgas tiem, kuriem trūkst ”gudrības, kas nāk no augšienes”?

• Kādas īpašības jūs esat apņēmušies izkopt vēl vairāk?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 23. lpp.]

Kā var izcelties strīdi?

[Attēls 24. lpp.]

Vai jūs automātiski novēršaties no ļauna?