Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Mūzika, kas ir patīkama Dievam

Mūzika, kas ir patīkama Dievam

Mūzika, kas ir patīkama Dievam

Par mūziku ir teikts, ka tas ir ”senākais un dabiskākais no visiem mākslas veidiem”. Tāpat kā valoda, tā ir izcila dāvana, kas atšķir cilvēkus no dzīvniekiem. Mūzika iedarbojas uz mūsu jūtām. Tā spēj iepriecināt gan brīdī, kad to klausāmies, gan pēc tam, kad tā turpina skanēt mūsu prātā. Turklāt mūzika var sagādāt prieku Dievam.

KĀ VAR lasīt Bībelē, izraēlieši bija muzikāla tauta. Mūzika ”senajos Bībeles laikos bija ievērojams mākslas veids”, teikts vārdnīcā Unger’s Bible Dictionary. Gan izraēliešu ikdienas dzīvē, gan viņu pielūgsmē svarīga vieta bija kā vokālajai, tā arī instrumentālajai mūzikai. Taču vislielākā nozīme bija tieši cilvēka balsij.

Vēl pirms Salamana tempļa atklāšanas ķēniņš Dāvids, Salamana tēvs, iecēla vairākus levītus par ”dziesmu vadītājiem” saiešanas teltī. (1. Laiku 6:16, 17.) Kad derības šķirsts, kas simbolizēja Jehovas klātbūtni, tika ienests Jeruzalemē, levīti pēc Dāvida rīkojuma ”pienesa tam Kungam.. suminājumus, izteica nemitīgi pateicību un daudzināja Viņa slavu un godu”. Viņu dziedājums tika pavadīts ar ”mūzikas instrumentiem, arfām un cītarām, un.. cimbālēm. Un.. ar taurēm.” Šie vīrieši bija ”nozīmēti pēc vārdiem, lai pateiktos Tam Kungam, jo Viņa žēlastība ir mūžīga”. (1. Laiku 16:4—6, 41; 25:1, LB-65r.)

Refrēns ”Viņa žēlastība paliek mūžīgi” daudzas reizes atkārtojas Psalmos — Bībeles grāmatā, kas ir visciešāk saistīta ar mūziku. Piemēram, tas ieskanas ikvienā no 136. psalma 26 pantiem. ”Šis refrēns ir īss un kodolīgs, tāpēc to atceras ikviens, kas to jebkad ir dzirdējis,” izteicās kāds Bībeles pētnieks.

Psalmu nosaukumi liecina, ka to izpildīšanā bija paredzēts plaši izmantot dažādus mūzikas instrumentus. 150. psalmā ir minēta bazūne, stabules, bungas, flauta, zvārguļi un stīgu instrumenti. Taču galvenā ir un paliek cilvēka balss. Sestajā pantā ir pamudinājums: ”Visi, kam dvaša, lai slavē to Kungu! Alelujā!”

Tā kā mūzika pauž jūtas, Bībeles laikos cilvēki savas skumjās domas izteica raudu dziesmās, ko izpildīja dziedrunas stilā. Taču šis izpildījuma veids nebija plaši izplatīts izraēliešu mūzikā. ”Vienīgi raudu dziesmu izpildīšanā priekšroka tika dota nevis melodijai vai runai ar tās izteiksmi un uzsvariem, bet dziedrunai,” teikts Bībeles enciklopēdijā Insight on the Scriptures (Rakstu izpratne) *.

Naktī pirms savas nāves Jēzus un viņa uzticīgie apustuļi dziedāja slavas dziesmas Jehovam, un šo dziesmu vārdi, visticamāk, bija ņemti no Hallel psalmiem. (Psalms 113.—118.) Dziedāšana Jēzus mācekļiem noteikti sniedza stiprinājumu pirms šķiršanās no sava Kunga. Turklāt, piecreiz atkārtojot refrēnu ”Viņa žēlastība paliek mūžīgi”, droši vien nostiprinājās viņu apņēmība saglabāt uzticību Visuma Augstākajam Pavēlniekam — Jehovam. (Psalms 118:1—4, 29.)

Agrīnie kristieši, kas dzīvoja Efesā un Kolosās, dziedāja ”psalmus [un] himnas”. Tām līdzās ir minētas arī ”garīgas dziesmas”, ko viņi dziedāja savās sirdīs. (Efeziešiem 5:19, LB-65r; Kolosiešiem 3:16.) Gan dziedot, gan runājot viņi ar savu muti slavēja Dievu, kas sasaucas ar Jēzus teikto: ”No sirds pilnības mute runā.” (Mateja 12:34.)

Mūzika, kas Dievam nav patīkama

Ne visa mūzika, kas pieminēta Bībelē, ir Dievam patīkama. Atcerēsimies, kas notika pie Sīnāja kalna, kad Mozus saņēma bauslību, kurā ietilpa arī desmit baušļi. Ko Mozus izdzirdēja, kāpdams lejā no kalna? Tā nebija ”uzvarētāju balss”, un tās nebija arī ”uzvarēto klaigas”, bet gan ”dziedoša pūļa trokšņošana”. Šī muzicēšana bija saistīta ar elkdievību, tāpēc izraisīja Dieva neapmierinātību un beidzās ar to, ka apmēram 3000 šo muzicētāju tika sodīti ar nāvi. (2. Mozus 32:18, 25—28.)

Kaut gan cilvēki spēj komponēt, atskaņot un klausīties visdažādākā veida mūziku, tas nenozīmē, ka tā visa ir Dievam patīkama. Kāpēc ne? Kristiešu apustulis Pāvils paskaidro: ”Visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības.” (Romiešiem 3:23.) Daudzas muzikālas kompozīcijas ir veltītas tādām tēmām kā pagāniski auglības rituāli, dvēseles nemirstība un ”Dievmātes” Marijas godināšana. Šajos darbos apdziedātie uzskati un rīcība dara negodu patiesības Dievam, jo ir pretrunā ar viņa iedvesmotajiem Rakstiem — Bībeli. (5. Mozus 18:10—12; Ecēhiēla 18:4; Lūkas 1:35, 38.)

Izvēlēsimies mūziku ar apdomu

Piedāvātās mūzikas klāsts ir ārkārtīgi plašs. Kompaktdiski ir noformēti tā, lai pamudinātu pircējus iegādāties visdažādākos mūzikas ierakstus. Tāpēc Dieva kalpotājam, kas vēlas rīkoties Dievam patīkamā veidā, jārīkojas piesardzīgi un ar apdomu, lai izvairītos no vokālās un instrumentālās mūzikas, kas popularizē viltus reliģiju uzskatus vai kur galvenā uzmanība tiek pievērsta nemirstības idejai vai dēmonismam.

Kāds kristietis, vārdā Alberts, stāsta, ka laikā, kamēr viņš kalpoja par misionāru Āfrikā, viņam pavisam reti radās izdevība spēlēt klavieres. Taču viņš atkal un atkal klausījās līdzpaņemtās skaņu plates. Tagad Alberts ir atgriezies savā dzimtenē un, būdams ceļojošais pārraugs, apmeklē kristiešu draudzes. Laiks, ko viņš var pavadīt, klausoties mūziku, ir ierobežots. ”Mans mīļākais komponists ir Bēthovens,” viņš saka. ”Gadu gaitā es esmu sakrājis viņa simfoniju, koncertu, sonāšu un kvartetu ierakstus.” To klausīšanās viņam sagādā lielu prieku. Protams, katram ir sava muzikālā gaume, taču, tā kā esam kristieši, mums jāpatur prātā Pāvila padoms: ”Vai jūs ēdat, vai dzerat, vai citu ko darāt, visu dariet Dieva godam!” (1. Korintiešiem 10:31, JD.)

Mūzika un veltīšanās

Sūzijai mūzika ļoti patīk jau kopš bērnības. ”Kad man bija seši gadi, es sāku mācīties klavierspēli, desmit gadu vecumā sāku spēlēt vijoli, bet divpadsmit gados — arfu,” viņa stāsta. Vēlāk Sūzija apguva arfas spēli Londonas Karaliskajā mūzikas koledžā. Četrus gadus viņa mācījās pie kādas slavenas spāņu arfistes un pēc tam gadu studēja Parīzes konservatorijā. Pabeigusi mācības, viņa bija ieguvusi arfistes un klavierskolotājas diplomu.

Londonā Sūzija sāka apmeklēt Jehovas liecinieku draudzes sapulces. Viņa pārliecinājās, ka liecinieki patiesi rūpējas cits par citu un viņu starpā valda mīlestība. Pakāpeniski auga gan Sūzijas mīlestība pret Jehovu, gan viņas vēlēšanās kalpot Dievam. Sūzija izlēma veltīt savu dzīvi Jehovam un kristīties. ”Es zināju, ko nozīmē kaut kam veltīt savu dzīvi, jo mūziķa karjera arī ir sava veida ziedošanās,” saka Sūzija. Kad viņa, paklausīdama Jēzus norādījumiem, sāka sludināt labo vēsti par Dieva Valstību, koncertdarbībai atlika mazāk laika nekā iepriekš. (Mateja 24:14; Marka 13:10.)

Kā Sūzija jūtas tagad, kad mūzikai paliek mazāk laika? ”Dažreiz es jūtos nedaudz sarūgtināta, ka nevaru pavadīt vairāk laika vingrinoties,” viņa atzīst, ”taču man joprojām patīk mūzika un es neesmu pārtraukusi spēlēt savus instrumentus. Mūzika ir Jehovas dāvana. Tagad, kad manā dzīvē galvenais ir kalpošana viņam, es to novērtēju vēl vairāk.” (Mateja 6:33.)

Mūzika, kas cildina Dievu

Alberts, Sūzija un vēl apmēram seši miljoni Jehovas liecinieku regulāri slavē Dievu Jehovu dziesmās. 234 zemēs kristieši pulcējas Valstības zālēs un, kur tas ir iespējams, sāk un beidz savas sapulces ar dziesmām, dziedādami tās Jehovam. Jaukajām melodijām, kas sacerētas gan mažora, gan minora skaņkārtā, ir uz Bībeli balstīti teksti, kuros tiek slavēts Dievs Jehova.

Visi klātesošie izjusti dzied par to, ka Jehova ir Dievs, kas rūpējas par saviem kalpiem (44. dziesma). Viņi dzied Jehovam slavu (190. dziesma). Tāpat šīs dziesmas stāsta par prieku un pienākumiem, kas saistīti ar kristīgo brālību, kristīgo dzīvesveidu un kristīgajām īpašībām. Viņu dziedātprieku vairo arī dažādie mūzikas stili, kādos Jehovas liecinieki no Āzijas, Austrālijas, Eiropas, Dienvidamerikas un Ziemeļamerikas ir sacerējuši dziesmu melodijas. *

”Dziediet Tam Kungam jaunu dziesmu, dziediet Tam Kungam, visa pasaule! Dziediet Tam Kungam, teiciet Viņa Vārdu!” Ar šiem vārdiem sākas kāda varena himna, kas sacerēta psalmu dziesminieka laikā. ”Sludiniet dienu no dienas Viņa pestīšanu! Stāstiet tautām par Viņa godību, visām tautām par Viņa brīnuma darbiem!” (Psalms 96:1—3, LB-65r.) To Jehovas liecinieki dara arī jūsu apkaimē un uzaicina jūs cildināt Dievu kopā ar viņiem. Jūs tiekat laipni gaidīti viņu Valstības zālēs, kur Jehova tiek slavēts ar mūziku, kas viņam ir patīkama.

[Zemsvītras piezīme]

^ 7. rk. Izdevējs Watchtower Bible and Tract Society of New York, Inc.

^ 22. rk. Šīs dziesmas ir apkopotas grāmatā Dziediet slavu Jehovam, ko izdevusi Watchtower Bible and Tract Society of New York, Inc.

[Attēls 28. lpp.]

Dziediet slavu Jehovam