Vai pastāv reliģiska patiesība?

Tā kā visā pasaulē ir tik daudz dažādu reliģisku uzskatu, dažkārt cilvēki spriež, ka jebkurš, kas pretendē uz patiesības monopolu, noteikti ir aprobežots vai augstprātīgs cilvēks. Viņuprāt, saprātīgi ir domāt, ka kaut kas labs ir atrodams visās reliģijās vai vismaz lielākajā daļā no tām. Vai arī jūs tā domājat?

PROTAMS, daudzos jautājumos ir saprātīgi atzīt, ka vienlaikus var būt pareizi vairāki atšķirīgi viedokļi. Piemēram, kāds varētu uzskatīt, ka noteikts uzturs nāks par labu viņa veselībai. Bet vai viņam būtu jāuzstāj, ka arī pārējiem cilvēkiem jāēd tas pats, it kā tā būtu vienīgā iespēja dzīvot veselīgi? Gudrs un pazemīgs cilvēks, bez šaubām, atzītu, ka arī cita izvēle šajā jautājumā varētu būt tikpat laba vai pat vēl labāka, ja ne viņam pašam, tad vismaz citiem.

Vai to pašu var teikt par uzskatiem reliģiskos jautājumos? Vai ir tā, ka pastāv daudz labu reliģiju, no kurām mēs varam izvēlēties sev piemērotāko atkarībā no tā, kā esam audzināti un kāda ir mūsu pasaules uztvere, vai arī pastāv tikai viena reliģiska patiesība? Apskatīsim, kas par to ir teikts Bībelē. Vispirms noskaidrosim, vai vispār ir iespējams atrast patiesību. Galu galā, ja patiesības nemaz nav, nav arī nekādas jēgas meklēt vienu patieso reliģiju.

Vai ir iespējams atrast reliģisku patiesību?

Īsi pirms savas nāves Jēzus Kristus romiešu vietvaldim Poncijam Pilātam, kas viņu izjautāja, sacīja: ”Ikviens, kas ir no patiesības, dzird manu balsi.” Pilāts šajā jautājumā, visticamāk, bija noskaņots skeptiski. ”Kas ir patiesība?” viņš teica. (Jāņa 18:37, 38.) Turpretī Jēzus drosmīgi runāja par patiesību un nekad neapšaubīja, ka tā pastāv. Pievērsiet uzmanību četriem apgalvojumiem, ko par patiesību izteica Jēzus sarunās ar dažādiem cilvēkiem.

”Tāpēc es esmu dzimis un pasaulē nācis, lai apliecinātu patiesību.” (Jāņa 18:37.)

”Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6.)

”Dievs ir Gars, un, kas viņu pielūdz, tiem to būs pielūgt garā un patiesībā.” (Jāņa 4:23, 24.)

”Ja jūs paliekat manos vārdos, jūs patiesi esat mani mācekļi, un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.” (Jāņa 8:31, 32.)

Ja jau Jēzus tik pārliecinoši runāja par patiesību un to, ka ir iespējams to atzīt jeb uzzināt, vai mums vismaz nebūtu jāapsver iespēja, ka reliģiska patiesība pastāv un to ir iespējams atrast?

Vai absolūta patiesība tiešām pastāv?

Jūs, bez šaubām, piekritīsiet, ka ir tādas lietas, par kurām mēs varam būt pilnīgi droši. Jūs noteikti esat pārliecināti par savu esamību un to, ka apkārtējā vide ir reāla. Koki, jūra, mākoņi, saule un mēness — visa materiālā pasaule ir realitāte, tā nav mūsu iztēles auglis. Protams, varbūt daži, kuru uzskati ir filozofiski, apšauba pat šo lietu pastāvēšanu, taču maz ticams, ka arī jūs piekrītat šādam galējam viedoklim.

Dabā pastāv noteikti likumi, un par tiem mēs arī varam būt pilnīgi droši. Piemēram, ja mēs lēktu no klints, mēs kristu lejā. Ja mēs nebūtu paēduši, mēs justu izsalkumu, un, ja mēs vispār pārstātu ēst, mēs noteikti nomirtu. Mēs nešaubāmies, ka šie dabas likumi attiecas uz visiem cilvēkiem. Tiem ir pakļauti  visi, un tāpēc tos var saukt par universāliem likumiem.

Bībelē ir norādīts, piemēram, uz šādu likumsakarību: ”Vai kāds var saglabāt savā azotī uguni, lai nesāktu degt viņa drēbes?” Kad šie vārdi tika pierakstīti, tā bija vispārzināma patiesība, ka drēbes aizdegtos, ja tās nonāktu saskarē ar uguni. Taču ar šīs likumsakarības palīdzību minētajā Bībeles sakāmvārdā ir uzsvērts kaut kas daudz būtiskāks, proti, ”tas, kas labinās un iet pie sava tuvāka sievas,” pieredzēs savas rīcības sliktās sekas. (Salamana Pamācības 6:27, 29.)

Vai mēs varam būt pārliecināti, ka šis apgalvojums ir absolūti patiess? Daži tam nepiekristu, sakot, ka morāles normas katrs sev nosaka pats un tās var atšķirties atkarībā no cilvēka audzināšanas, uzskatiem un dažādiem apstākļiem dzīvē. Tomēr pievērsiet uzmanību dažiem morāles likumiem, kas ir atrodami Bībelē, un padomājiet, vai gan tos nevarētu nosaukt par universāliem.

Bībelē ir nosodīta laulības pārkāpšana. (1. Korintiešiem 6:9, 10.) Daži nepiekrīt šai Bībeles normai un pārkāpj laulību. Tomēr tas nenozīmē, ka viņi neizjūt nepatīkamas sekas: bieži vien viņus moka sirdsapziņas pārmetumi, tiek šķirta laulība, un šāda rīcība atstāj dziļas emocionālas rētas gan pašam laulības pārkāpējam, gan viņa tuviniekiem.

Dievs nosoda arī piedzeršanos. (Salamana Pamācības 23:20; Efeziešiem 5:18.) Kas notiek, ja cilvēks neņem vērā Dieva viedokli šajā jautājumā? Daudzreiz tiek zaudēts darbs un veselība, izjūk ģimene un ģimenes locekļi izjūt dziļas sāpes. (Salamana Pamācības 23:29—35.) Šādas sekas nākas pieredzēt pat tiem, kas neuzskata, ka piedzeršanās ir kaut kas slikts. Dzīve pierāda, ka šie morāles likumi ir spēkā vienmēr, vienalga, kādi ir cilvēka uzskati un pasaules uztvere.

Bībelē ietvertās morāles normas ne tikai nosaka, kāda rīcība ir nepareiza, bet arī mudina darīt labu. Piemēram, tajā atrodami norādījumi mīlēt savu sievu, cienīt vīru un darīt labu citiem. (Mateja 7:12; Efeziešiem 5:33.) Vai gan nav tiesa, ka šo norādījumu ievērošana nāk par labu visiem?

Cilvēka rīcības sekas vienmēr ir atkarīgas no tā, vai viņš ievēro Bībeles morāles normas vai ne. Tā ir absolūta patiesība, ka šīs normas vai likumi ir spēkā neatkarīgi no cilvēku uzskatiem. Fakti liecina, ka Bībeles morāles likumu ievērošanai ir labs rezultāts, bet to pārkāpšanai — slikts.

Padomājiet: ja jautājumos par morāles normām Bībele māca patiesību, kas attiecas uz visiem cilvēkiem, vai to pašu nevar teikt par Bībeles normām, kas skar Dieva pielūgsmi? Un ko var teikt par Bībeles mācībām? Kas Bībelē rakstīts par to, kas notiek pēc nāves un kāda ir mūsu cerība uz nākotni? Loģiski būtu secināt, ka arī šajos jautājumos Bībelē ir atrodama universāla patiesība. Visi, neatkarīgi no  tā, vai viņi tic, ka Bībeles mācības ir patiesas vai ne, ņemot tās vērā, gūst svētības, bet, ignorējot tās, pieredz sliktas sekas.

Patiesību ir iespējams atrast. Jēzus sacīja, ka Dieva vārdi, kas lasāmi Bībelē, ir patiesība. (Jāņa 17:17.) Tomēr kāds tik un tā var šaubīties, vai viņš to atradīs. Šādas šaubas ir saprotamas, jo tik daudzas dažādas reliģijas apgalvo, ka to mācības ir saskaņā ar Bībeli. Kura reliģija māca patiesību no Bībeles? Vai ir tikai viena tāda reliģija? Vai arī patiesība vai vismaz daļēja patiesība varētu būt atrodama vairākās reliģijās?

[Izceltais teksts 4. lpp.]

Kādā ziņā nepaklausību Dieva likumiem var salīdzināt ar uguns glabāšanu azotē?