Neparastie Gibraltāra pērtiķi

JA RUNA ir par pērtiķiem, droši vien prātā nāk karstie tropi, jo zemēs ar vēsāku klimatu pērtiķi parasti nav sastopami. Tomēr šim likumam ir arī daži ievērības cienīgi izņēmumi.

Ziemeļāfrikā, Atlasa kalnos, kur ziemā nereti snieg kārtīgs sniegs, ciedru un ozolu mežos nelielās grupiņās klejo Āfrikas makaki. Izolēta šo pērtiķu populācija mājo vēl ap 300 kilometru tālāk uz ziemeļiem — Gibraltāra klintī, kas atrodas pašos Eiropas dienvidos.

No kurienes pērtiķi te uzradušies? Kā dabas pētnieki izskaidro šo mīklu? Daži domā, ka tālā pagātnē Āfrikas makaki ir dzīvojuši arī citos Eiropas apvidos un ka tā grupa, kas tagad mājo Gibraltārā, ir vienīgā, kas vēl atlikusi no šo pērtiķu populācijas Eiropā. Citi uzskata, ka Āfrikas makakus uz Gibraltāru atveduši arābu vai britu kolonisti. Klīst pat leģenda, ka jūras šaurumu, kas Eiropu šķir no Āfrikas, pērtiķi šķērsojuši pa pazemes tuneli, kas nu jau sendienām aizgruvis. Lai kāda būtu to izcelsme, mūsdienās tie ir vienīgie savvaļas pērtiķi visā Eiropā.

Gibraltārā Āfrikas makaki ir sastopami priežu mežos klints augstākajā daļā. Kaut gan to skaits sasniedz tikai kādu simtu, šie pērtiķi, kā raksta Starptautiskā primātu aizsardzības savienība, ir kļuvuši par pašiem slavenākajiem zemesraga iedzīvotājiem. *

Tā kā Gibraltāru apmeklē ap septiņiem miljoniem tūristu gadā, draiskulīgajiem pērtiķiem barības nekad netrūkst. Makaki joprojām barojas arī ar savvaļas augiem, taču tie lieliski ir apguvuši prasmi izdiedelēt kādu gardumu no tūristiem vai izdevīgā brīdī vienkārši ņemt un nočiept kāroto kumosu. Vietējās varas iestādes vēl papildus apgādā pērtiķus ar augļiem un dārzeņiem.

Bez barības meklēšanas pērtiķiem ir arī cita svarīga nodarbe— ik dienas piektā daļa laika tiem paiet, ieskājot citam citu. Mazuļus aprūpē un ar tiem rotaļājas abu dzimumu pērtiķi. Makaki dzīvo cieši saliedētās grupās, un tik ciešā saskarē reizēm gadās, ka starp grupas locekļiem uzliesmo konflikti. Tādos brīžos vecākie pērtiķi ar draudīgu izskatu un spalgiem kliedzieniem padzen jaunākos gabaliņu nostāk. Reizēm pērtiķi liek lietā citu paņēmienu: tie īpatnēji klabina zobus, un, šķiet, tas nomierina ķildniekus.

Jautājums, kā pērtiķi nokļuvuši Gibraltārā, varbūt arī vēl nav līdz galam noskaidrots, bet vienu gan var teikt droši: šai kaļķakmens klintij, kas sargā Vidusjūras vārtus, rotaļīgie makaki piešķir īpašu burvību. Gibraltārs pamatoti var lepoties ar saviem neparastajiem pērtiķiem.

[Zemsvītras piezīme]