Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Brīvprātīgs darbs ar nezūdošu vērtību

Brīvprātīgs darbs ar nezūdošu vērtību

Brīvprātīgs darbs ar nezūdošu vērtību

JĒZUS KRISTUS pastāvīgi darīja ļaudīm labu. Piemēram, viņš paēdināja izsalkušos un dziedināja slimos. (Mateja 14:14—21.) Bet kuru darbu viņš uzskatīja par galveno? Kāds gadījums, kas notika Jēzus kalpošanas sākumā, dod atbildi uz šo jautājumu. Tas ir aprakstīts Marka evaņģēlija pirmajā nodaļā.

Jēzus atradās netālu no Galilejas jūras, Kapernaumā, un viņš tika uzaicināts uz Sīmaņa (jeb Pētera) māju. ”Sīmaņa sievas māte gulēja ar drudzi”, un Jēzus viņu izdziedināja. (Marka 1:29—31.) Vēlāk pie Pētera nama durvīm sapulcējās pulks ļaužu, kuru vidū daudzi ”sirga ar dažādām kaitēm”, un Jēzus izdziedināja arī viņus. (Marka 1:32—34.) Iestājās vakars, un visi devās pie miera.

Nākamajā rītā, ”rīta gaiļos”, Jēzus klusi piecēlās un devās uz ”kādu vientuļu vietu”, kur viņš ”Dievu pielūdza”. Nepagāja ilgs laiks, kad arī mācekļi pamodās, palūkojās ārā no mājas un ieraudzīja pie durvīm gaidām daudz cilvēku. Bet ko lai viņi iesāk? Jēzus nebija! Pēteris un pārējie mācekļi žigli devās Jēzu meklēt un atraduši sacīja: ”Visi tevi meklē.” (Marka 1:35—37; Lūkas 4:42.) Viņi it kā teica Jēzum: ”Ko šeit tu dari? Vakar vakarā tu izdziedināji tik daudz cilvēku! Šodien tev ir vēl viena lieliska iespēja.”

Bet ievērojiet, kāda bija Jēzus atbilde: ”Noeima citur tuvējos miestos, ka es tur arī sludinu.” Šie vārdi patiešām ir nozīmīgi. Jēzus nedevās vis atpakaļ uz Pētera māju, lai dziedinātu vēl citus cilvēkus. Tā iemeslu viņš paskaidroja, teikdams: ”Jo tāpēc [tas ir, lai sludinātu] es esmu nācis.” (Marka 1:38, 39; Lūkas 4:43.) Ko Jēzus gribēja pateikt saviem mācekļiem? To, ka viņam bija svarīgi darīt labu citiem, taču viņa galvenais darbs bija sludināšana un Dieva vārdu mācīšana. (Marka 1:14.)

Tā kā Bībele mudina kristiešus ”sekot viņa [Jēzus] pēdām”, kristiešiem par vissvarīgāko būtu jāuzskata tas pats darbs, kas bija nozīmīgākais Jēzum. (1. Pētera 2:21.) Patiesie kristieši, līdzīgi Jēzum, palīdz citiem, kā bija stāstīts iepriekšējā rakstā. Bet, tāpat kā Jēzus, viņi domā, ka galvenais ir darīt zināmu cilvēkiem Bībeles labo vēsti par Dieva Valstību. * (Mateja 5:14—16; 24:14; 28:19, 20.) Bet kāpēc šāda brīvprātīga darbība būtu jāuzskata par vērtīgāku nekā citas?

Kāpēc un kā zināšanas par Bībeli palīdz cilvēkiem

To palīdz saprast kāds Āzijas sakāmvārds, kas skan šādi: ”Ja tu plāno vienam gadam, iesēj sēklas. Ja tu plāno desmit gadiem, iestādi kokus. Ja tu plāno simts gadiem, māci cilvēkus.” Ja vēlamies problēmas atrisināt uz visiem laikiem, cilvēkiem ir absolūti nepieciešama izglītība, jo tā attīsta cilvēku spēju pieņemt lēmumus, kas uzlabo viņu dzīvi. Tāpēc vairāk nekā seši miljoni brīvprātīgo veltī savu laiku, spēkus un līdzekļus, lai cilvēkiem bez maksas sniegtu zināšanas par Bībeli. Jehovas liecinieku brīvprātīgi vadītās nodarbības pozitīvi ietekmē sabiedrību visā pasaulē jau daudzus gadu desmitus.

Kā izpaužas šī ietekme? Cilvēki sāk saprast Bībeles padomu praktiskumu un sāk tiem sekot, un tāpēc viņi var pārvarēt dzīves grūtības. Viņi gūst morālu spēku, kas vajadzīgs, lai atmestu kaitīgus ieradumus. Kāds gados jauns brazīlietis, vārdā Nelsons, norādīja, ko vēl dod zināšanas par Bībeli, sacīdams: ”Kopš es mācos Bībeli ar Jehovas lieciniekiem, es esmu ieguvis prieku, jo tagad manai dzīvei ir jēga.” (Salamans Mācītājs 12:13.) Ļoti daudz citu cilvēku — gan gados jaunu, gan vecu —, kas ir sākuši pētīt Dieva Rakstus, ir tādās pašās domās kā Nelsons. Vēsts par Dieva Valstību ne tikai palīdz atrast dzīves jēgu, bet arī sniedz gaišu cerību uz nākotni — cerību, kuras dēļ ir vērts dzīvot pat vissmagākajos apstākļos. (1. Timotejam 4:8.) (Skat. ”Ko paveiks Dieva Valstība”.)

Piedāvādami zināšanas par Bībeli, Jehovas liecinieki veic brīvprātīgu darbu ar nezūdošu vērtību. Dieva Rakstos teikts, kāpēc tam ir nezūdoša vērtība: ”Šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko tu esi sūtījis, Jēzu Kristu.” (Jāņa 17:3.) Iztēlojieties, ka jūs esat iesaistījies darbā, kam ir mūžīga vērtība, — lūk, tas ir brīvprātīgs darbs, kas patiešām uzlabo cilvēku dzīvi! Vai jūs nevēlētos uzzināt kaut ko vairāk par šādu darbu? Tādā gadījumā vērsieties pie Jehovas lieciniekiem — tas jums nekad nebūs jānožēlo.

[Zemsvītras piezīme]

^ 6. rk. Jehovas lieciniekiem par sludināšanu ir tāds pats viedoklis, kāds bija apustulim Pāvilam, proti: sludināšana ir patieso kristiešu pienākums. Pāvils bija teicis: ”Kad es sludinu evanģeliju, tad man nav ko lepoties; jo man tas jādara.” (1. Korintiešiem 9:16.) Tomēr viņu sludināšana ir brīvprātīga, jo viņi no brīvas gribas ir kļuvuši par Kristus mācekļiem, pilnībā apzinoties visus ar šo priekšrocību saistītos pienākumus.

[Izceltais teksts 11. lpp.]

”Ja tu plāno vienam gadam, iesēj sēklas. Ja tu plāno desmit gadiem, iestādi kokus. Ja tu plāno simts gadiem, māci cilvēkus.”

[Papildmateriāls/Attēli 10. lpp.]

Viņa palīdz un dod cerību

Nadīna, 43 gadus veca franču medmāsa, kas specializējusies tropisko slimību ārstēšanā, ir viena no brīvprātīgajiem, kas darbojas centrālajā Āfrikā. ”Ļaudis man bieži vaicā, kāpēc es to daru,” viņa teica nesenā intervijā. ”Es ticu Dievam, mīlu cilvēkus, un es gribu veltīt savu laiku un spēkus, lai viņiem palīdzētu. Tā kā es esmu Jehovas lieciniece, tiem, kas cieš, es dodu gan zāles, gan cerību.” Brīvprātīgi strādājot Āfrikā, Nadīna sniedz iedzīvotājiem praktisku palīdzību un kopā ar vietējiem Jehovas lieciniekiem piedalās Bībeles zināšanu izplatīšanā.

[Attēli]

Nadīna Āfrikā

[Papildmateriāls 12. lpp.]

Ko paveiks Dieva Valstība

Lūdzu, izlasiet Bībelē šos pantus, lai redzētu, kā Dievs ir apsolījis apmierināt cilvēku vajadzības.

Veselība. ”Viņš nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo kas bija, ir pagājis.” (Atklāsmes 21:4; Jesajas 33:24; 35:5, 6.)

Izglītība. ”Ļauna neviens vairs nedarīs un negrēkos visā manā svētajā kalnā, jo zeme būs tā Kunga atziņas pilna kā jūŗas dziļumi, kas līdz pašam dibenam ūdens strāvu pilni.” (Jesajas 11:9; Habakuka 2:14.)

Darbs. ”Kad viņi uzcels namus, tad viņi tur arī dzīvos; kad viņi stādīs vīna dārzus, tad viņi arī ēdīs to augļus. Viņi necels namu, lai citi tur dzīvotu, viņi nedēstīs vīna dārzus, lai citi ēstu to augļus. [..] Viņi nedarbosies un nepūlēsies velti.” (Jesajas 65:21—23.)

Pārtika. ”Zeme ir devusi savus augļus: mūs svētīdams ir svētījis tas Kungs, mūsu Dievs.” (Psalms 67:7; 72:16; Jesajas 25:6.)

Sociālie apstākļi. ”Tas Kungs salauzis.. varmāku rīksti.. Nu ir miers visā zemē, visi atpūšas, visur skan gaviles!” (Jesajas 14:5, 7.)

Taisnīgums. ”Tad ķēniņš valdīs pēc taisnības, un valsts vadītāji spriedīs taisnu tiesu.” (Jesajas 11:3—5; 32:1, 2.)