Gudri padomi gan neprecētiem, gan precētiem kristiešiem
Gudri padomi gan neprecētiem, gan precētiem kristiešiem
”To es saku.., gribēdams jūs.. pamudināt uz to, kas pieklājas, lai jūs pastāvīgi kalpotu Kungam bez novēršanās.” (1. Kor. 7:35.)
1., 2. Kāpēc ir vērts iedziļināties padomos, kas Bībelē doti kā neprecētiem, tā precētiem kristiešiem?
NAV daudz kā tāda, kas cilvēkos izraisītu tik spēcīgas emocijas kā attiecības ar pretējo dzimumu. Tās var sagādāt ne vien dziļu prieku, bet arī vilšanos un raizes. Nepieciešamība tikt galā ar tik dažādām emocijām jau pati par sevi ir pietiekami būtisks iemesls, lai meklētu Dieva vadību, taču pastāv arī citi iemesli. Kristietim, kas nav precējies un ir apmierināts ar to, varbūt liekas, ka ģimenes locekļi vai draugi viņu spiež dibināt ģimeni. Kāds cits varbūt grib apprecēties, bet vēl nav atradis piemērotu dzīvesbiedru. Savukārt tie, kas draudzējas, meklē labus padomus par to, kā sagatavoties vīra vai sievas pienākumiem. Dieva vadība ir nepieciešama arī tāpēc, ka gan neprecēti, gan precēti kristieši sastopas ar morālas dabas pārbaudījumiem.
2 Šīs situācijas ietekmē to, vai mēs jūtamies laimīgi vai ne, bet vēl svarīgāk ir tas, ka mūsu rīcība minētajās situācijās ietekmē mūsu stāvokli Dieva Jehovas priekšā. Pāvils savā pirmajā vēstulē korintiešiem, 7. nodaļā, deva padomus kā neprecētiem, tā precētiem kristiešiem. Viņa mērķis bija vēstules lasītājus ”pamudināt uz to, kas pieklājas”, lai viņi ”pastāvīgi kalpotu Kungam bez novēršanās”. (1. Kor. 7:35.) Iedziļinoties Pāvila ieteikumos, pārdomāsim, kā ikviens no mums savā situācijā — vai mēs esam precēti vai neprecēti — var vēl labāk kalpot Jehovam.
Svarīgs personisks lēmums
3., 4. a) Kas var notikt, ja cilvēki sāk pārāk raizēties par kādu neprecētu draugu vai radinieku? b) Kā Pāvila vārdi palīdz saglabāt līdzsvarotu viedokli par laulību?
3 Tāpat kā pirmajā gadsimtā ebreju vidū, arī mūsdienās daudzās zemēs tiek uzskatīts, ka ir ļoti svarīgi, lai cilvēks būtu precējies. Ja jaunietis noteiktā vecumā vēl nav apprecējies, draugi un radinieki, ļoti iespējams, sāk par viņu raizēties un piedāvā viņam padomus. Varbūt viņi pamāca, ka jaunietim ir aktīvāk jāmeklē sev otra pusīte, vai arī sarunās izmet pa vārdam par kādu, viņuprāt, piemērotu kandidatūru. Reizēm viņi pat organizē, lai divi neprecēti cilvēki it kā nejauši satiktos. Šāda rīcība var izraisīt cilvēkā neērtības sajūtu un viņu aizvainot, un tā var pat izpostīt draudzību.
4 Pāvils nekad nevienu nespieda ne precēties, ne arī palikt neprecētam. (1. Kor. 7:7.) Viņš pats kalpoja Jehovam, nebūdams precējies, un bija ar to apmierināts, taču viņš nekritizēja tos, kas vēlējās apprecēties. Arī tagad kristiešiem pašiem ir tiesības izlemt, vai nodibināt ģimeni vai arī palikt neprecētiem. Citiem nebūtu jānorāda, kāds lēmums viņiem jāpieņem.
Kā neprecētam cilvēkam veidot sekmīgu dzīvi
5., 6. Kāpēc Pāvils rosināja kristiešus palikt neprecētiem?
5 Pāvils vēstulē korintiešiem ļoti atzinīgi izteicās par kristiešiem, kas izlemj palikt neprecēti. (Nolasīt 1. Korintiešiem 7:8.) Kaut arī viņam pašam nebija sievas, viņš, atšķirībā no tagadējās kristīgās pasaules garīdzniekiem, kuri ievēro celibātu, nedomāja, ka ir labāks par tiem kristiešiem, kam ir ģimene. Pāvils uzsvēra, kādas priekšrocības ir daudziem neprecētiem labās vēsts sludinātājiem.
6 Neprecēts kristietis kalpošanā Jehovam bieži vien var paveikt to, ko nespēj precēts. Pāvils bija saņēmis īpašu uzdevumu — būt par ”apustuli citām tautām”. (Rom. 11:13.) Apustuļu darbu grāmatas 13. līdz 20. nodaļā var lasīt, kā viņš kopā ar citiem misionāriem sludināja vietās, kur vēl nekad nebija sludināts, un daudz kur nodibināja draudzes. Pāvilam kalpošanā bija jāiztur tādas grūtības, ar kādām sastopas tikai retais no mums. (2. Kor. 11:23—27, 32, 33.) Bet prieks, ko viņam sagādāja mācekļu gatavošana, atsvēra visu, kas viņam bija jāpārcieš. (1. Tes. 1:2—7, 9; 2:19.) Vai viņš būtu varējis izdarīt tik daudz, ja viņam būtu bijusi ģimene? Visticamāk, nē.
7. Pastāstiet par divām neprecētām Jehovas lieciniecēm, kas ir izmantojušas savus apstākļus valstības labā!
7 Daudzi neprecēti kristieši izmanto savus apstākļus, lai varētu pēc iespējas vairāk paveikt Dieva valstības labā. Bolīvijā divas pionieres, Sāra un Limbanija, pārcēlās uz ciemu, kura iedzīvotājiem nebija sludināts jau gadiem. Šajā ciemā nav elektrības, līdz ar to nav ne radio, ne televīzijas, un tāpēc, kā stāstīja abas pionieres, ļaužu galvenais vaļasprieks ir lasīšana. Daži cieminieki parādīja pionierēm Jehovas liecinieku izdevumus, kas jau sen vairs netiek iespiesti, bet ko viņi joprojām lasīja. Gandrīz katrā mājā māsas satika ieinteresētus cilvēkus, tāpēc pagāja ilgs laiks, līdz viņām izdevās sludināt visā savā teritorijā. Kāda gados veca sieviete viņām teica: ”Ja reiz Jehovas liecinieki ir nokļuvuši līdz mums, tad gals noteikti ir ļoti tuvu.” Daži ciema iedzīvotāji jau pavisam drīz sāka nākt uz draudzes sapulcēm.
8., 9. a) Kāpēc Pāvils rakstīja, ka ir labi būt neprecētam? b) Kādas priekšrocības ir neprecētiem kristiešiem?
8 Protams, arī precēti kristieši gūst labus panākumus, sludinādami teritorijās, kur dzīves apstākļi nemaz nav viegli. Taču daži uzdevumi, ar ko var tikt galā neprecēti pionieri, var nebūt pa spēkam tiem, kam ir ģimene. Kad Pāvils rakstīja draudzēm, viņš zināja, cik daudz darba vēl ir labās vēsts izplatīšanā, un viņš vēlējās, lai visi gūtu tādu pašu prieku, kādu izjuta viņš. Tieši tāpēc viņš uzsvēra, ka ir labi būt neprecētam, kalpojot Jehovam.
9 Lūk, ko rakstīja kāda neprecējusies pioniere Amerikas Savienotajās Valstīs: ”Ir cilvēki, kas uzskata: ja tev nav dzīvesbiedra, tu nevari būt laimīgs. Bet es esmu sapratusi, ka īstu laimi sniedz draudzība ar Jehovu. Lai gan dzīve bez laulātā drauga ir kā upuris, tā tomēr ir arī brīnišķīga dāvana, ja to labi izmanto.” Vēl šī māsa rakstīja: ”Ja tu esi viens, tas nav šķērslis — drīzāk tas ir tramplīns ceļā uz laimi. Es zinu, ka Jehova nevienam neliedz savu sirsnīgo mīlestību, vienalga, vai cilvēks ir precējies vai nav.” Tagad viņa ir pārcēlusies uz zemi, kur ir liela vajadzība pēc valstības sludinātājiem. Ja jūs neesat nodibinājis ģimeni, vai jūs varat izmantot savu brīvību, lai vairāk mācītu citiem patiesību? Arī jums ir iespēja pārliecināties, ka jūsu apstākļi ir nenovērtējama Jehovas dāvana.
Ja kristietis vēlas apprecēties
10., 11. Kā Jehova atbalsta tos, kas cer apprecēties, bet vēl nav atraduši piemērotu dzīvesbiedru?
10 Daudziem neprecētiem Jehovas kalpiem pēc kāda laika rodas vēlēšanās veidot ģimeni. Saprazdami, ka viņiem ir vajadzīga Jehovas vadība, viņi lūdz, lai Jehova viņiem palīdzētu atrast piemērotu dzīvesbiedru. (Nolasīt 1. Korintiešiem 7:36.)
11 Ja jūs vēlaties apprecēties ar cilvēku, kas, tāpat kā jūs, no visas sirds kalpo Jehovam, lūdziet par to Jehovu. (Filip. 4:6, 7.) Lai cik ilgi būtu jāgaida, neļaujieties nomāktībai. Paļaujieties uz Dieva palīdzību — viņš zina, kas jums ir vajadzīgs, un viņš sniegs jums emocionālu atbalstu. (Ebr. 13:6.)
12. Kāpēc kristietim ir rūpīgi jāapsver piedāvājums apprecēties?
12 Var gadīties, ka kristietis, kas vēlas apprecēties, saņem piedāvājumu veidot nopietnas attiecības no kāda, kam nav stiprs garīgums vai kas vispār nav ticīgs. Atcerieties, ka sirdssāpes, ko rada neveiksmīga laulība, ir daudz stiprākas par tiem pārdzīvojumiem, kādi varbūt ir neprecētam cilvēkam, kas jūtas vientuļš. Kad kristietis ir stājies laulībā, tad neatkarīgi no tā, vai laulība ir izdevusies vai ne, viņš ir saistīts ar savu dzīvesbiedru uz mūžu. (1. Kor. 7:27.) Nav gudri precēties tikai tāpēc, ka šķiet: otras tādas izdevības vairs nebūs. Šādu lēmumu vēlāk var nākties nožēlot. (Nolasīt 1. Korintiešiem 7:39.)
Kāpēc ir vajadzīgs reālistisks viedoklis par laulību
13.—15. Par kādiem jautājumiem būtu jārunā jau draudzēšanās laikā?
13 Lai gan Pāvils Jehovas kalpiem ieteica palikt neprecētiem, viņš nenosodīja tos, kas vēlējās stāties laulībā. Viņš deva labus padomus, kas ir noderīgi ģimenes dzīvē un palīdz saglabāt stipru laulību.
14 Tiem, kas ir sākuši draudzēties, bieži vien jāmācās reāli raudzīties uz to, kas viņus gaida pēc apprecēšanās. Kad cilvēki ir iemīlējušies, viņiem liekas, ka viņu mīlestība ir kaut kas īpašs, neparasts, ka tā nodrošinās viņu laulībā pilnīgu laimi un saskaņu. Stājoties laulībā, viņi iztēlojas nākotni rožainās krāsās un tic, ka nekas neizjauks viņu laimi. Bet šāds viedoklis nav reālistisks. Kaut arī vīra un sievas tuvās attiecības var sagādāt lielu prieku, ar to vien nepietiek, lai tiktu galā ar grūtībām, kas rodas ikvienā laulībā. (Nolasīt 1. Korintiešiem 7:28.) *
15 Daudzi jaunlaulātie ir dziļi pārsteigti, pat vīlušies, kad izrādās, ka viņiem ar dzīvesbiedru svarīgos jautājumos ir dažādi viedokļi. Varbūt viņiem atšķiras domas par to, kā tērēt naudu, kā pavadīt brīvo laiku, kur dzīvot un cik bieži apciemot radiniekus. Turklāt ikvienam ir kaut kādi trūkumi, kas otru var kaitināt. Draudzēšanās laikā ir viegli nepievērst uzmanību šādiem jautājumiem, bet vēlāk laulībā tie var radīt lielu spriedzi. Tāpēc būtu labi par to visu runāt jau pirms kāzām.
16. Kāpēc vīram un sievai ir jādarbojas vienoti?
16 Lai laulība būtu izdevusies, vīram un sievai ir jādarbojas vienoti. Viņiem ir jābūt vienisprātis par to, kā audzināt bērnus un kā rūpēties par saviem vecākiem. Stresam, ko rada dzīves grūtības, nav jākļūst par iemeslu, ka vīrs un sieva attālinātos viens no otra. Liekot lietā Bībeles padomus, viņi var atrisināt daudzas problēmas, izturēt tās grūtības, ko nav iespējams novērst, un saglabāt laimīgu laulību. (1. Kor. 7:10, 11.)
17. Kāpēc Pāvils rakstīja, ka precētiem cilvēkiem ”rūp pasaules lietas”?
17 Par vēl vienu laulības dzīves aspektu var lasīt 1. vēstules korintiešiem 7. nodaļas 32. līdz 34. pantā. (Nolasīt.) Pāvils rakstīja, ka precētiem cilvēkiem ”rūp pasaules lietas”, piemēram, tas, lai viņu ģimenei būtu uzturs, apģērbs un mājoklis un būtu nodrošinātas citas pamatvajadzības. Kad brālis vēl nav precējies, viņš, iespējams, ļoti daudz laika ziedo kalpošanai. Bet pēc apprecēšanās viņam daļa no sava laika un spēka jāveltī tam, lai rūpētos par sievu un iemantotu viņas atzinību. Tāpat ir jārīkojas sievai. Jehova labi saprot, ka vīrs un sieva vēlas, lai otrs justos laimīgs. Jehova zina: vīram un sievai daļa no tā laika un spēka, ko viņi agrāk ieguldīja kalpošanā, tagad ir jāveltī tam, lai laulība būtu laimīga.
18. Kādas izmaiņas dažiem ir jāveic pēc apprecēšanās, ja ir runa par brīvā laika pavadīšanu?
18 Bet ir jādomā arī par laiku, ko vīrs un sieva pirms apprecēšanās izmantoja atpūtai un dažādiem izklaides pasākumiem. Ja jau daļa laika un spēka, ko viņi iepriekš veltīja kalpošanai, viņiem tagad ir jāveltī dzīvesbiedram, vai nebūtu jāsecina, ka līdzīgi ir jābūt ar laiku, ko viņi mēdza pavadīt kopā ar draugiem? Kā justos sieva, ja vīrs kopā ar saviem draugiem sportotu tikpat bieži kā pirms kāzām? Un kā justos vīrs, ja sieva tikpat daudz laika kā agrāk veltītu vaļaspriekiem kopā ar draudzenēm? Atraujot laiku dzīvesbiedram, vīrs vai sieva var likt otram justies atstātam un nemīlētam. No tā var izvairīties, ja laulātie dara visu iespējamo, lai stiprinātu savas attiecības. (Efes. 5:31.)
Jehova pieprasa morālu tīrību
19., 20. a) Kāpēc arī precētiem cilvēkiem ir jāsargās no netikumības? b) Kas var notikt, ja precēti cilvēki ilgu laiku pavada šķirti?
19 Jehovas kalpi ir apņēmušies saglabāt morālu tīrību. Lai izvairītos no netikumības, daži izlemj apprecēties. Tomēr laulība automātiski nenodrošina aizsardzību pret netikumību. Bībeles laikos pilsētas mēdza nocietināt ar bieziem un augstiem mūriem un tajās cilvēki varēja būt drošībā. Bet, ja kāds izgāja ārpus pilsētas mūriem, kur siroja noziedznieki, viņu varēja aplaupīt vai pat nogalināt. Tāpat arī precēti cilvēki var pasargāt sevi no netikumības tikai tad, ja viņi ievēro Jehovas, laulības iedibinātāja, noteiktās robežas attiecībā uz seksuālo uzvedību.
20 Par šīm robežām ir runāts 1. vēstules korintiešiem 7. nodaļas 2. līdz 5. pantā. Sieva ir vienīgā, kas drīkst stāties dzimumattiecībās ar savu vīru, un vīrs ir vienīgais, kas drīkst stāties dzimumattiecībās ar savu sievu. No abiem tiek prasīts pildīt ”laulības pienākumu” pret otru, tas ir, neliegt otram attiecības, uz ko viņam ir tiesības. Taču daži vīri un sievas ilgu laiku pavada šķirti — atsevišķi pavada atvaļinājumus vai darba dēļ ir prom no ģimenes, un līdz ar to viņi nepilda ”laulības pienākumu” pret dzīvesbiedru. ”Nesavaldības dēļ” cilvēks var padoties Sātana ietekmei un pārkāpt laulību, un tam var būt postošas sekas. Jehova svētī vīrus un tēvus, kas gādā par ģimeni, neapdraudot laulību. (Ps. 37:25.)
Ko dod Bībeles padomu ievērošana
21. a) Kāpēc lēmumi par precēšanos vai neprecēšanos ir vieni no grūtākajiem? b) Kā mums var palīdzēt padomi, kas lasāmi 1. vēstules korintiešiem 7. nodaļā?
21 Lēmumi par precēšanos vai neprecēšanos ir vieni no grūtākajiem, kas cilvēkam dzīvē jāpieņem. Nepilnība, kas ir galvenais problēmu cēlonis cilvēku attiecībās, piemīt itin visiem. Pat tie, pret kuriem Jehova ir labvēlīgs un kurus viņš svētī, nevar pilnībā izvairīties no problēmām neatkarīgi no tā, vai ir precēti vai ne. Bet, izmantojot gudros padomus, kas atrodami 1. vēstules korintiešiem 7. nodaļā, tās var ievērojami samazināt. Gan tad, ja mēs neesam precējušies, gan tad, ja esam, mēs varam iepriecināt Jehovu. (Nolasīt 1. Korintiešiem 7:37, 38.) Dieva atzinība ir pats vērtīgākais, pēc kā mēs varam tiekties, un viņa labvēlība mums palīdzēs iegūt dzīvi viņa apsolītajā jaunajā pasaulē. Tad attiecības ar pretējo dzimumu nevienam vairs nesagādās sāpīgas emocijas, kā tas mēdz būt tagad.
[Zemsvītras piezīme]
Vai varat atbildēt?
• Kāpēc nebūtu pareizi uzstājīgi mudināt kādu precēties?
• Kā neprecēti Jehovas kalpi var pēc iespējas labāk izmantot savu laiku?
• Kā kristieši, kas plāno precēties, var sagatavoties grūtībām, kas rodas ikvienā laulībā?
• Kāpēc laulība pati par sevi nenodrošina aizsardzību pret netikumību?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēli 14. lpp.]
Neprecēti kristieši, kas izmanto savu laiku, lai darītu vairāk kalpošanā, gūst lielu prieku
[Attēls 16. lpp.]
Kas savā dzīvē varbūt ir jāmaina tiem, kas nesen ir apprecējušies?
