4. nosacījums. Cieņa

”Bāršanās un zaimi.. lai ir tālu no jums.” (Efeziešiem 4:31.)

Ko tas nozīmē. Domstarpības gadās arī laimīgās ģimenēs, taču tajās visi jautājumi tiek izrunāti bez asiem vārdiem, sarkasma un apvainojumiem. Visi ģimenes locekļi izturas cits pret citu tā, kā viņi gribētu, lai izturas pret viņiem pašiem. (Mateja 7:12.)

Kāpēc tas ir svarīgi. Vārdi var kļūt par ieroci, kas nodara lielu postu. Kāds Bībeles sakāmvārds skan: ”Ir labāki dzīvot izpostītā zemē nekā pie kašķīgas un dusmīgas sievas.” (Salamana Pamācības 21:19.) Tādus pašus vārdus varētu teikt arī par kašķīgu vīru. Vecākiem Bībelē dots padoms: ”Nekaitinait savus bērnus, lai tie netop bailīgi.” (Kolosiešiem 3:21.) Ja vecāki bērnus nemitīgi kritizē un norāj, bērniem var rasties iespaids, ka vecākiem nav iespējams izdabāt, un viņi varbūt pat vairs nemēģinās izdarīt kaut ko vecākiem pa prātam.

Pārbaudiet sevi. Novērtējiet, cik lielā mērā jūsu ģimenes locekļi ciena cits citu, atbildot uz šiem jautājumiem.

▪ Vai manā ģimenē domstarpības bieži beidzas ar to, ka viens no mums dusmās izskrien no istabas?

▪ Vai, runājot ar vīru (sievu) un bērniem, es mēdzu lietot nicīgus vārdus, kā ”galīgs muļķis”, ”idiots” un tamlīdzīgi?

▪ Vai ģimenē, kurā es uzaugu, bija ierasts lietot aizskarošus vārdus?

Izvirziet mērķi. Padomājiet, kā jūs varētu parādīt ģimenes locekļiem cieņu, kad jūs runājat ar viņiem. (Piemēram, ja ir jāizrunā kāds sasāpējis jautājums, apņemieties runāt par savām izjūtām, nevis izvirzīt apgalvojumus par otru. Labāk teikt: ”Mani sāpina, ja tu...”, nevis: ”Tu vienmēr...”)

Pastāstiet dzīvesbiedram par saviem mērķiem. Pēc trim mēnešiem pavaicājiet viņam, kā jums, pēc viņa domām, veicas.

Padomājiet, kādas robežas jūs sev varētu noteikt, lai nelietotu aizskarošus vārdus, runājot ar bērniem.

Varbūt jūs varētu atvainoties bērniem, ja esat runājis ar viņiem asi vai dzēlīgi?

[Attēls 6. lpp.]

Kā jūras viļņi izgrauž klinti, paradums mētāties asiem vārdiem ārda ģimeni