Bībeles viedoklis

Vai mēs varam palīdzēt mirušajiem?

”Jau no pašiem pirmsākumiem Baznīca.. aizlūdza par [mirušajiem], ..lai šķīstīti viņi varētu sasniegt svētlaimīgo Dieva skatīšanu.” (”Katoliskās Baznīcas katehisms”.)

LAI kāda būtu cilvēku izcelsme un kultūra, parasti viņiem nav vienaldzīgs jautājums, kādā stāvoklī atrodas mirušie. Varbūt arī jums ir pazīstamas sāpes un tukšuma sajūta, ko atstāj tuva cilvēka nāve. Varbūt jūs esat domājis, vai mirušie pēc nāves turpina kaut ko apzināties, vai viņi cieš vai ir ieguvuši mieru un vai mēs kaut ko varam darīt, lai viņiem palīdzētu.

Daudzi ticīgi cilvēki ir pārliecināti, ka viņi var palīdzēt mirušajiem. Hinduisti, piemēram, uzskata, ka, sadedzinot aizgājēja mirstīgās atliekas Gangas krastos un izkaisot pelnus šīs upes ūdeņos, viņi var nodrošināt mirušā dvēselei mūžīgu svētlaimi. Dažās zemēs budisti mēdz dedzināt no papīra darinātus automašīnu, māju, drēbju un naudas atveidus, jo viņi domā, ka tad mirušajam viņā saulē piederēs visas šīs lietas. Āfrikā pastāv paraža liet uz kapa alkoholiskus dzērienus, jo cilvēki uzskata, ka šāds upuris nesīs mirušajam kaut kādu labumu.

Katoliskā baznīca māca, ka cilvēks, kas mirst, nenožēlojis ”nāvīgu grēku”, ir izslēdzis sevi no Dieva žēlastības. Stāvoklis, kurā viņš tādējādi nonāk, ”tiek apzīmēts ar vārdu ”elle””. Turpretī tas, kas ir iemantojis Dieva labvēlību, var cerēt uz ”augstākās un galējās laimes stāvokli” ar Dievu debesīs, tomēr viņam papriekšu ir jābūt pilnībā šķīstītam. Šķīstīšana var nozīmēt, ka cilvēkam kāds laiks ir jāpavada šķīstītavā  un jāizcieš ”šķīstīšanas uguns”, kas ir sods par piedodamiem grēkiem. Saskaņā ar katoliskās baznīcas mācību, mirušajiem, kas atrodas šķīstītavā, ir iespējams palīdzēt, noturot par viņiem aizlūgumus un mises. Par šiem aizlūgumiem un misēm, ko notur baznīca, parasti maksā mirušā draugi un radinieki.

Ir pilnīgi dabiski, ka mēs vēlamies darīt visu iespējamo, lai atvieglotu mīļa cilvēka ciešanas, ja viņam tādas jāpieredz. Bet, ja mēs tiešām varētu palīdzēt mirušajiem, vai Dievs nebūtu precīzi paskaidrojis, kā tas ir jādara? Aplūkosim, kas Bībelē sacīts par iespējām palīdzēt mirušajiem.

Kādā stāvoklī atrodas mirušie?

Iepriekš pieminētās paražas balstās uz ticību dvēseles nemirstībai, proti, tam, ka pēc miesas nāves kaut kāda daļa no cilvēka turpina dzīvot. Vai Bībele apstiprina šādu priekšstatu? ”Dzīvie vismaz vēl zina, ka viņiem ir jāmirst,” teikts Bībelē, ”nomirušie turpretī vispār nezina vairāk nekā, tiem arī nav vairs ko algas gaidīt; pat viņu piemiņa aizmirstas. Tiklab laiks mīlēt kā ienīst un dzīves iekārēs degt viņiem jau sen pāri, un mūžībā viņi nepiedalās vairs ne pie kā, kas norisinās zemes virsū. Visu, ko tava roka spēj ar taviem spēkiem veikt, to dari, jo pazemē, kurp tavs ceļš iet, nav ne darba, ne vairs kādu pārdomu, ne atziņas, nedz gudrības.” (Salamans Mācītājs 9:5, 6, 10.) Senebreju vārds, kas pārtulkots ”pazeme”, nozīmē vienkārši cilvēces simbolisko kopējo kapu.

Runājot par to, kas pēc nāves notiek ar cilvēka apziņu, Dieva iedvesmotā psalmā sacīts: ”Kad gars iziet no miesas, tad viņi atgriežas pīšļos, un tanī pat brīdī viņu nodomi aiziet bojā.” (Psalms 146:4.)

Bībelē teiktie vārdi ir autoritatīvi un loģiski. Kā jums šķiet, vai mīlošs tēvs liktu saviem bērniem ciest tāpēc vien, ka viņos ir kaut kādas iedzimtas grēcīgas noslieces? (1. Mozus 8:21.) Viņš nekādā gadījumā tā nerīkotos. Kāpēc tad lai mūsu debesu Tēvs tā darītu? Kad daļa no senajiem izraēliešiem bija pārņēmuši pagānisku rituālu un dedzināja savus bērnus par upuri viltus dieviem, Dievs Jehova nosodīja šo briesmīgo rīcību un teica, ka viņš neko tādu nav pavēlējis un ka tas viņam arī ”nekad nevarēja nākt prātā”. (Jeremijas 7:31.)

Sekas, ko izraisa cilvēku grēki, ir nāve, nevis mocības pēcnāves dzīvē. ”Grēka alga ir nāve,” paskaidrots Svētajos Rakstos, ”kas nomiris, tas ir vaļā kļuvis no grēka.” (Romiešiem 5:12; 6:7, 23.)

Mirušie necieš, viņi ir it kā aizmiguši ciešā miegā un neapzinās un nejūt pilnīgi neko — ne patīkamas sajūtas, nedz arī nepatīkamas. Tātad visi centieni kaut kā palīdzēt mirušajiem nepārprotami ir pretrunā tam, ko māca Bībele.

Vai mirušajiem ir cerība?

Viss iepriekš teiktais tomēr nenozīmē, ka mūsu mirušie tuvinieki ir zuduši uz visiem laikiem. Gluži otrādi, viņiem ir brīnišķīga cerība atgriezties dzīvē.

Pirms Jēzus piecēla no nāves savu draugu Lācaru, Jēzus teica, ka grasās ”viņu modināt”. (Jāņa 11:11.) Kādā citā reizē Jēzus paskaidroja, ka ”visi, kas ir kapos, dzirdēs viņa balsi, un nāks ārā”. (Jāņa 5:28, 29.) Tā kā nomirstot cilvēks ”ir vaļā kļuvis no grēka”, augšāmceltie būs atbrīvoti no grēkiem, ko viņi iepriekš ir darījuši, un viņiem vairs nebūs jāizcieš par tiem nekāds sods. Viņiem būs dota iespēja izbaudīt dzīvi pilnīgos apstākļos.

Ja vēlaties pārbaudīt, cik uzticami ir šie Bībeles apsolījumi, griezieties pie Jehovas lieciniekiem, un viņi ar prieku jums palīdzēs.

VAI JŪS ESAT DOMĀJIS?

▪ Vai mirušie spēj kaut ko domāt un just? (Psalms 146:4; Salamans Mācītājs 9:5, 6, 10.)

▪ Vai Dievs ļautu mirušajiem mocīties elles ugunīs? (Jeremijas 7:31.)

▪ Vai mirušajiem ir kāda cerība? (Jāņa 5:28, 29.)