Kāpēc es nesvinu Helovīnu

PAGĀJUŠAJĀ GADĀ, kad četrpadsmitgadīgā kanādiešu pusaudža Maikla kaimiņi cītīgi gatavojās svinēt populāros Helovīna svētkus, kam piemīt spēcīga spiritisma pieskaņa, Maiklam prātā bija gluži citas domas nekā lielākajai daļai apkārtējo. Skolā viņam bija uzdots rakstīt domrakstu, un tajā Maikls stāstīja:

”Šis ir pēdējais vakars pirms Helovīna. Paskatoties pa logu, es redzu, ka visiem kaimiņiem mauriņi ir izrotāti ar kapakmeņiem un skeletiem un viņu logos ir iedegtas ķirbjgalvas. Vecāki vēl pielabo bērnu kostīmus, un bērni jau iztēlojas, cik daudz saldumu viņi rīt dabūs.

Taču mūsu ģimene nedara tāpat kā citi. Mūsu mauriņš nav izdekorēts, un logā nedeg izdobts ķirbis. Cilvēki man prasa, kāpēc es nesvinu Helovīnu. Jehovas liecinieki nesvin šos svētkus pirmām kārtām to izcelsmes dēļ. *

Dīvaini, bet man patīk Helovīna laiks. Varbūt jūs jautāsiet: ”Kāpēc?” Tāpēc, ka tas man liek domāt — domāt par iemesliem, kāpēc es nevēlos darīt kaut kādas lietas. Katram pašam ir jāizdomā, vai, viņaprāt, ir svarīgi, kā ir cēlušās noteiktas paražas. Es uzskatu, ka tas ir svarīgi. Piemēram, lielākajai daļai cilvēku nepatiktu, ja viņu kaimiņi saģērbtos kā nacisti. Kas izraisītu šo nepatiku? Nacistu uniformu izcelsme un tie principi, ko šīs uniformas simbolizē un kas lielākajai daļai cilvēku ir nepieņemami. Man ir nepieņemami tie principi, ko iemieso Velns, ļaunie gari un raganas, un es negribu, ka man ar tiem būtu kaut kas kopīgs. Ir gudri pārdomāt, kādu izvēli mēs izdarām un kāpēc mēs to izdarām, un savā izvēlē vadīties pēc principiem, nevis pēc tā, kas ir populārs. Tieši tāpēc man patīk šis laiks. Es esmu lepns, ka nedaru tāpat kā visi un turos pie tā, kam ticu.”

[Zemsvītras piezīme]