Bībeles viedoklis

Pārdomas vai meditācija?

”LAI TEV PATĪK MANAS MUTES VALODA UN MANAS SIRDS DOMAS TAVĀ PRIEKŠĀ, AK KUNGS, MANS PATVĒRUMS UN MANS PESTĪTĀJS!” (PSALMS 19:15.)

VĀRDS ”meditācija” nozīmē ’dziļas pārdomas, dziļa apcere’ (Latviešu literārās valodas vārdnīca). Taču daudzi cilvēki, kas seko noteiktu Austrumu reliģiju mācībām, uzskata, ka ar meditācijas palīdzību ir panākama lielāka domu skaidrība vai īpaša apskaidrība. Budismā tiek praktizēta meditācija, kurā prāts jāatbrīvo no visām domām. Citi meditācijas veidi prasa piepildīt prātu ar ”gudrības universālajām patiesībām”.

Arī Bībelē ir runāts par dziļām pārdomām, bet tās atšķiras no meditācijas. Apskatīsim piemēru no Bībeles. Kādam 40 gadus vecam vīrietim, vārdā Īzāks, bija daudz vielas pārdomām. 1. Mozus grāmatas 24. nodaļas 63. pantā stāstīts: ”Īzāks ap vakara laiku bija izgājis laukā Dievu pielūgt [”lai gremdētos pārdomās”, NW].” Nekas neliecina, ka Īzāks būtu atbrīvojis savu prātu no visām domām vai ka viņš būtu koncentrējies uz kādu miglainu ”gudrības universālo patiesību”. Īzāka pārdomām droši vien bija konkrēti temati, piemēram, viņš varbūt domāja par savu nākotni, par mātes nāvi un par to, kas būs viņa sieva. Vakarpusē viņš atlicināja kādu brīvu brīdi, lai pārdomātu šos svarīgos jautājumus. Bībelē pārdomas nozīmē kaut ko vairāk par tukšu sapņošanu.

Saturīgas pārdomas

Runājot par šo tematu, jāmin arī psalmu sacerētājs Dāvids. Viņa dzīvē bija daudz šķietami nepārvaramu grūtību, un viņš labi zināja, ka ir nepilnīgs cilvēks,  kam vajadzīga Dieva palīdzība, lai rīkotos pareizi. Kas Dāvidu stiprināja grūtos apstākļos? 19. psalma 15. pantā ir lasāmi Dāvida vārdi: ”Lai Tev patīk manas mutes valoda un manas sirds domas Tavā priekšā, ak Kungs, mans patvērums un mans pestītājs!” Senebreju valodas vārds, kas šeit tulkots ar vārdu ”domas”, ir atvasināts no vārda, kas burtiski nozīmē ’runāt ar sevi’. Dāvids runāja ar sevi par Jehovu, viņa darbiem, viņa likumiem un viņa taisnīgumu. (Psalms 143:5.)

Arī agrīnie kristieši uzskatīja, ka pārdomas par garīgiem jautājumiem pieder pie patiesās pielūgsmes. Apustulis Pāvils izteica pamudinājumu: ”Kas vien ir patiess, kas svēts, kas taisns, kas šķīsts, kas patīkams, kam laba slava, ja ir kāds tikums un ja ir kas cildināms, par to domājiet!” (Filipiešiem 4:8.) Protams, lai domātu pozitīvi, visam tam, par ko runāja Pāvils, kaut kā jānonāk cilvēka prātā. Kā to panākt?

Uz šo jautājumu atbild psalmu sacerētājs. 1. psalma 1. un 2. pantā teikts: ”Svētīgs tas cilvēks, kas neseko bezdievīgo padomam.., bet kam prāts saistās pie tā Kunga baušļiem un kas dienām un naktīm domā par Viņa bauslību.” Psalmu dziesminieks regulāri lasīja Dieva bauslību, un pēc tam viņš varēja pārdomāt to, ko bija uzzinājis par Radītāju.

Kas būtu jāpārdomā mums

Bībeles lasīšana ir ļoti svarīga, bet pēc tam mums izlasītais dziļi jāpārdomā, ”jārunā ar sevi” par to. Cilvēks gūst labumu no ēdiena tikai tad, ja tas tiek sagremots, un tāpat ir vajadzīgas pārdomas, lai paturētu sevī to, ko esam izlasījuši Bībelē. Pārdomu procesā var ne tikai atbrīvoties no negatīvām domām, bet arī atrast uz Bībeli balstītus dažādu problēmu risinājumus. Šādas pārdomas palīdz tikt galā ar ikdienas dzīves raizēm. (Mateja 6:25—32.)

Psalmu sacerētājs Dāvids apzinājās pārdomu nozīmi tajā, lai cilvēks būtu patīkams Dievam. Viņš sacīja: ”Taisnā mute pauž gudrību.” (Psalms 37:30.) Ikviens uzticīgs Dieva kalps saprot, cik svarīgas ir pārdomas. Ja Dievs uzskata cilvēku par taisnīgu, tā ir īsta svētība, kas ir ļoti vērtīga garīgā ziņā. Piemēram, Bībelē teikts, ka ”taisno teka mirdz kā rīta ausmas gaišums, kas arvienu kļūst spilgtāks, līdz pilnīgi uzaust diena”. (Salamana Pamācības 4:18.) Tātad paklausīgs kristietis, kas ”pauž gudrību”, runājot ar sevi, laika gaitā sapratīs Bībeli arvien labāk un labāk.

Bībelē kristieši tiek mudināti arī pārdomāt savus Rakstos noteiktos pienākumus. Apustulis Pāvils rakstīja Timotejam: ”Par to pārdomā, pie tā paliec, lai tavas sekmes būtu visiem skaidras! Esi nomodā par sevi un par mācību, turies pie tās! Jo tu, tā darīdams, izglābsi pats sevi un tos, kas tevi klausās.” (1. Timotejam 4:15, 16, JD.) Tā patiešām ir — tas, ko mēs sakām un darām, var spēcīgi ietekmēt citus.

Nav šaubu, ka pastāv daudz iemeslu nodoties dziļām, koncentrētām pārdomām par nozīmīgiem jautājumiem. Ir svarīgi pārdomāt to, kas ar mums ir noticis, analizēt pašreizējo situāciju un pievērst uzmanību nākotnei. Taču vislielāko labumu mums sniegs pārdomas par mūsu Radītāja, Dieva Jehovas, gudrību.

[Attēls 20. lpp.]

Rodēna ”Domātājs”