Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Tuvosimies Dievam

”Es tevi neaizmirsīšu”

”Es tevi neaizmirsīšu”

VAI Dievam Jehovam tiešām rūp viņa kalpi? Ja tā ir, cik stipras ir viņa jūtas pret tiem? Vienīgais veids, kā mēs varam uzzināt atbildes uz šiem jautājumiem, ir meklēt tās Bībelē, kur Dievs atklāj savas izjūtas. Pievērsīsim uzmanību vārdiem, kas rakstīti Jesajas 49:15.

Lai paskaidrotu, cik sirsnīgas ir viņa jūtas pret saviem kalpiem, Jehova lika Jesajam uzrakstīt ļoti aizkustinošu ilustrāciju. Sākumā viņš uzdeva jautājumu, kas rosināja uz pārdomām: ”Vai var māte aizmirst savu zīdaini un neapžēloties par savu miesīgu bērnu?” Pirmajā brīdī varētu likties, ka atbilde ir acīmredzama. Kā gan māte varētu aizmirst savu zīdaini? Mazulis ir pilnībā atkarīgs no mātes, un tam dienu un nakti ir vajadzīga viņas uzmanība. Bet šajā Jehovas jautājumā slēpās dziļāka jēga.

Kāpēc māte baro savu bērnu un apmierina viņa vajadzības? Vai tikai tāpēc, lai mazulis neraudātu? Nē, tā nav. Māte gluži dabiski apžēlojas par ”savu miesīgu bērnu”. Senebreju vārds, kas lietots Jesajas 49:15, ietver sevī domu par maigu līdzjūtību pret kādu, kas ir vājš un neaizsargāts. Mātes jūtas pret savu bērniņu ir vienas no vissirsnīgākajām jūtām, kādas vien var iztēloties.

Tomēr ne visas mātes apžēlojas par saviem mazuļiem. Mēs dzīvojam pasaulē, kurā daudzi vīrieši un sievietes ir ”neuzticīgi, bez mīļuma”. (2. Timotejam 3:1—5.) Reizēm var dzirdēt, ka māte nav rūpējusies par savu jaundzimušo, ir slikti pret to izturējusies vai pat to pametusi. Skaidrojot Jesajas 49:15, kādā Bībeles komentārā ir rakstīts: ”Mātes ir grēcīgas, un reizēm ļaunas noslieces gūst virsroku pār viņu mīlestību. Pat visstiprākā cilvēciskā mīlestība var izplēnēt.”

Bet Jehova tālāk teica: ”Ja pat māte to aizmirstu, Es tevi neaizmirsīšu.” Tas mums palīdz saprast, ko Jehova vēlējās paskaidrot ar jautājumu, kas lasāms panta sākumā. Atšķirībā no mātēm, kas ne vienmēr apliecina iejūtību pret saviem mazuļiem, Jehova nekad neaizmirsīs parādīt žēlastību saviem kalpiem, kam tā ir nepieciešama. Ir skaidrs, kāpēc iepriekšminētajā komentārā par Jesajas 49:15 vēl ir teikts: ”Tas ir viens no spilgtākajiem, varbūt pats spilgtākais Dieva mīlestības apraksts Vecajā Derībā.”

Vai nav mierinoši zināt, cik liela ir ”mūsu Dieva sirsnīgā līdzjūtība”? (Lūkas 1:78.) Vai nebūtu vērts noskaidrot, kā ir iespējams tuvoties Jehovam? Viņš saviem kalpiem ir devis mīlestības pilnu solījumu: ”Es tevi nekad neatstāšu un nekad nepametīšu.” (Ebrejiem 13:5.)