Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Zelta likums — universāls princips

Zelta likums — universāls princips

Zelta likums — universāls princips

”Tad nu visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat darait arī jūs viņiem.” (Mateja 7:12.)

ŠOS vārdus aptuveni pirms diviem tūkstošiem gadu teica Jēzus Kristus savā slavenajā Kalna sprediķī. Kopš tā laika par šo vienkāršo izteikumu ir ticis daudz runāts un rakstīts. Piemēram, tas ir cildinoši nosaukts par ”Svēto rakstu pašu būtību”, ”ideju, kas sevī apvieno visus kristieša pienākumus pret savu tuvāko,” un ”ētikas pamatprincipu”. Jēzus izteikums ir kļuvis tik populārs, ka bieži to dēvē par Zelta likumu.

Taču Zelta likumā ietvertā ideja ir pazīstama ne tikai tā saucamajā kristīgajā pasaulē. Šī ētiskā maksima ir atrodama arī jūdaismā, budismā un grieķu filozofijā. Sevišķi Tālo Austrumu iedzīvotājiem ir labi pazīstami Konfūcija izteikumi, kurš Austrumos tiek godāts kā izcilākais no gudrajiem un skolotājiem. Krājumā Luņjui jeb Pārrunas un spriedumi, kas ir trešais sējums no Konfūcija Četrām grāmatām, šī ideja parādās trīs reizes. Divreiz, atbildot saviem mācekļiem, viņš sacīja: ”Nedari citiem to, ko tu negribi, lai citi dara tev.” Un, kad viņa māceklis Dzigongs lepojās: ”Es negribu citiem darīt to, ko es negribu, lai citi darītu man,” — Konfūcijs tam reālistiski atbildēja: ”Jā, bet tu vēl nespēj tā rīkoties.”

Lasot šos vārdus, mēs redzam, ka Konfūcijs minēto domu ir izteicis nolieguma formā, turpretī Jēzus formulētais Zelta likums liek aktīvi rīkoties — darīt citiem labu. Vai mūsdienu pasaule nekļūtu labāka, ja cilvēki ik dienas dzīvotu saskaņā ar Jēzus vārdiem, rūpējoties par citiem un tiem palīdzot? Protams, kļūtu labāka.

Neatkarīgi no tā, kādā formā Zelta likums ir ticis formulēts, būtiski ir tas, ka visdažādākās izcelsmes cilvēki, kas dzīvojuši dažādos laikos un dažādās pasaules malās, Zelta likumā ietverto ideju ir uzskatījuši par ļoti nozīmīgu. Tas liecina, ka Kalna sprediķī atrodamais Jēzus izteikums ir universāls princips, kas ietekmē visu tautību un vecumu cilvēkus.

Pavaicāsim sev: vai es gribētu, lai cilvēki pret mani izturētos objektīvi un ar cieņu? Vai man patiktu pasaule, kurā nebūtu rasu aizspriedumu, noziedzības un karu? Vai es vēlētos dzīvot ģimenē, kur katram rūp pārējo jūtas un labklājība? Grūti iedomāties cilvēku, kas to negribētu. Taču realitāte ir tāda, ka tikai pavisam nedaudzi dzīvo šādos apstākļos. Lielākā daļa cilvēku par kaut ko tādu var tikai sapņot.

Kad Zelta likums netiek ņemts vērā

Vēstures gaitā ir izdarīti neskaitāmi noziegumi pret cilvēci, kuros cilvēku tiesības ir tikušas pilnībā ignorētas. Starp tiem ir afrikāņu pārdošana verdzībā, cilvēku ieslodzīšana nacistu nāves nometnēs, bērnu ekspluatācija un atkārtoti genocīda gadījumi. Šo briesmīgo uzskaitījumu varētu turpināt vēl ilgi.

Tagadējā modernās tehnoloģijas laikmetā plaši izplatīts ir egocentriskums. Tikai nedaudzi domā par citiem, ja ir apdraudētas viņu pašu intereses vai ”tiesības”. (2. Timotejam 3:1—5.) Kāpēc tik daudzi kļūst savtīgi, nežēlīgi, cietsirdīgi un egoistiski? Vai tas nav tāpēc, ka cilvēki ir atteikušies no Zelta likuma, kas gan joprojām ir plaši pazīstams, taču tiek uzskatīts par neizmantojamu pagātnes palieku? Šāds viedoklis diemžēl valda pat to vidū, kas sevi dēvē par ticīgiem. Un, spriežot pēc līdzšinējām tendencēm, cilvēki kļūs tikai vēl savtīgāki.

Tāpēc rodas vairāki svarīgi jautājumi: ko nozīmē dzīvot pēc Zelta likuma? Vai kāds joprojām to dara? Un vai jebkad pienāks laiks, kad visi cilvēki dzīvos saskaņā ar Zelta likumu? Lai uzzinātu atbildes uz šiem jautājumiem, lūdzu, izlasiet nākamo rakstu.

[Attēls 3. lpp.]

Konfūcijs un citi mācīja dažādas Zelta likuma versijas