Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Nāves jūras rokraksti. Kāda tiem ir nozīme?

Nāves jūras rokraksti. Kāda tiem ir nozīme?

Nāves jūras rokraksti. Kāda tiem ir nozīme?

Pirms Nāves jūras rokrakstu atklāšanas senākie Ebreju rakstu manuskripti bija no mūsu ēras devītā un desmitā gadsimta. Vai varēja paļauties, ka šajos manuskriptos ir precīzi atspoguļota sākotnējā Dieva Rakstu vēsts, ņemot vērā to, ka Ebreju raksti tika pabeigti jau vairāk nekā tūkstoš gadu iepriekš? Profesors Hulio Trevolje Barrera, kas strādāja starptautiskajā Nāves jūras rokrakstu pētniecības grupā, teica: ”Jesajas tīstoklis [no Kumrānas] neapstrīdami pierāda, ka jūdu pārrakstītāji Bībeles tekstu vairāk nekā tūkstoš gadu laikā ir pārrakstījuši ar ārkārtīgu precizitāti un rūpību.”

HULIO BARRERAS minētais tīstoklis satur pilnu Jesajas grāmatas tekstu. Starp vairāk nekā 200 Bībeles rokrakstiem, kas atrasti Kumrānas apkārtnē, ir visu Bībeles grāmatu fragmenti, izņemot Esteres grāmatu. Atšķirībā no Jesajas grāmatas, kuras teksts ir saglabājies pilnībā, tie ir tikai nelieli fragmenti — ne vairāk kā desmitā daļa no attiecīgās grāmatas teksta. Visplašāk pārstāvētās Bībeles grāmatas Kumrānā bija Psalmi (36 eksemplāri), 5. Mozus grāmata (29 eksemplāri) un Jesajas grāmata (21 eksemplārs). Šīs Ebreju rakstu daļas arī ir visvairāk citētas Kristiešu grieķu rakstos.

Lai gan Nāves jūras rokraksti pierāda, ka Bībeles teksts laika gaitā nav būtiski mainījies, pēc tiem var arī spriest, ka ir pastāvējuši nedaudz atšķirīgi Svēto rakstu senebreju teksti, ko izmantoja jūdi Otrā tempļa periodā. Vairākos tīstokļos ir atrodamas ortogrāfiskas un tekstuālas atšķirības no masoretu teksta, un dažu rokrakstu teksts ir tuvāks grieķu valodas tulkojumam Septuagintai. Pirms šiem atklājumiem zinātnieki uzskatīja, ka Septuagintā atrodamās atšķirības varbūt ir radušās neuzmanības vai apzinātas tulkotāju rīcības dēļ. Bet Nāves jūras rokrakstu teksts atklāja, ka šo atšķirību cēlonis ir dažādie senebreju teksta varianti. Tas arī varētu izskaidrot, kāpēc agrīno kristiešu citāti no Ebreju rakstiem dažreiz tekstuāli atšķīrās no masoretu teksta. (2. Mozus 1:5; Apustuļu darbi 7:14.)

Šīs atrastās bagātības — Bībeles teksta tīstokļi un to fragmenti — pavēra plašas iespējas pētīt, kā gadsimtu gaitā tika saglabāts senebreju Bībeles teksts. Nāves jūras rokraksti ir apstiprinājuši gan Septuagintas, gan samariešu Pentateiha lielo nozīmi Bībeles teksta salīdzināmajā analīzē. Šie rokraksti ir vērtīgs avots, kas palīdz Bībeles tulkotājiem izlemt, kādi precizējumi ir vajadzīgi, tulkojot Bībeli no masoretu teksta. Daudzos gadījumos tie apstiprina Jaunās pasaules Bībeles tulkošanas komisijas lēmumu atjaunot Jehovas vārdu tajās vietās, kur tas masoretu tekstā ir aizstāts ar kādu titulu.

Nāves jūras rokrakstos aprakstītie Kumrānas reliģiskās kopienas likumi un uzskati ļoti skaidri pierādīja, ka Jēzus laikā pastāvēja dažādas jūdaisma formas. Kumrānas kopienas tradīcijas atšķīrās no farizeju un saduceju tradīcijām. Visticamāk, tieši šo atšķirību dēļ sekta nolēma izolēties tuksnesī. Viņi nepamatoti attiecināja uz sevi Jesajas 40:3 lasāmos vārdus par balsi tuksnesī, kas dara ”līdzenas tekas mūsu Dievam”. Vairākos tīstokļu fragmentos ir runāts par Mesiju, kura atnākšana, pēc tekstu autoru domām, bija ļoti tuva. Šis fakts ir īpaši interesants, ņemot vērā Lūkas piezīmi par to, ka cilvēki gaidīja Mesiju. (Lūkas 3:15.)

Nāves jūras rokraksti zināmā mērā palīdz saprast, kāda bija jūdu dzīve tajā laikā, kad sludināja Jēzus. Tāpat šie rokraksti paver plašas iespējas senebreju valodas un Bībeles teksta salīdzināmajai pētīšanai. Tomēr daudzi Nāves jūras rokraksti vēl rūpīgi jāpētī, un, ļoti iespējams, nākotnē mēs no tiem varēsim uzzināt vēl daudz ko jaunu. 20. gadsimta lielākais arheoloģiskais atklājums pat 21. gadsimtā joprojām saista gan zinātnieku, gan daudzu citu cilvēku prātus.

[Norādes par attēlu autortiesībām 7. lpp.]

Izrakumi Kumrānā: Pictorial Archive (Near Eastern History) Est.; rokraksts: Courtesy of Shrine of the Book, Israel Museum, Jerusalem