Kādu paradīzi Jēzus apsolīja ļaundarim?

KĀ LIECINA Lūkas vēstījums, ļaundaris, kas tika sodīts kopā ar Jēzu Kristu, aizstāvēja Jēzu un lūdza, lai Jēzus viņu piemin, kad būs ”nācis savā valstībā”. Saskaņā ar latviešu valodas Bībeles 1965. gada izdevumu, Jēzus viņam atbildēja: ”Patiesi, es tev saku: Šodien tu būsi ar mani paradīzē.” (Lūkas 23:39—43.) Pieturzīmes šajā frāzē ataino to, kā tulkotājs šo frāzi ir sapratis, jo grieķu oriģināltekstā pieturzīmes netika izmantotas. Interpunkcija, kāda tā ir pazīstama mūsdienās, izveidojās tikai ap devīto gadsimtu mūsu ērā. Daudzos Bībeles tulkojumos, tāpat kā latviešu valodas Bībeles 1965. gada izdevumā, pieturzīme ir ielikta pirms vārda ”šodien”, radot iespaidu, ka ļaundaris nonāca paradīzē tajā pašā dienā, taču tas ir pretrunā ar pārējo Bībeli. Tajā dienā Jēzus nomira un tika apglabāts, un tikai trešajā dienā viņš tika celts augšā kā ”pirmais no mirušajiem”. (Apustuļu darbi 10:40; 1. Korintiešiem 15:20; Kolosiešiem 1:18.) Debesīs viņš tika uzņemts pēc 40 dienām. (Jāņa 20:17; Apustuļu darbi 1:1—3, 9.)

Tātad pierādījumi liecina, ka Jēzus vārdu ”šodien” lietoja, nevis lai norādītu uz laiku, kad ļaundaris nokļūs paradīzē, bet lai pievērstu uzmanību brīdim, kad šis solījums tika dots, — brīdim, kad ļaundaris apliecināja, ka viņam vismaz kaut kādā mērā ir ticība Jēzum. Tajā dienā Jēzu bija atraidījuši un notiesājuši ietekmīgi reliģiski vadītāji no viņa paša tautas un pēc tam Romas varas pārstāvis viņam bija piespriedis nāves sodu. Viņš bija pieredzējis izsmieklu un nicinošu attieksmi. Turpretī ļaundaris parādīja, ka viņam ir pareiza sirds nostāja, nerīkodamies kā visi citi, bet aizstāvēdams Jēzu un apliecinādams ticību nākotnē gaidāmajai Jēzus valdīšanai. Saprotot, ka uzsvaram ir jābūt uz brīdi, kad Jēzus iepriekšminēto solījumu deva, nevis kad tam bija jāpiepildās, šai frāzei būtu jābūt pierakstītai šādi: ”Patiesi, es tev saku šodien: tu būs ar mani paradīzē.” Tādā vai līdzīgā veidā tā ir lasāma daudzos tulkojumos, piemēram, Jaunās pasaules tulkojumā, Roterema un Lamsa tulkojumā angļu valodā, Reinharta un Mihaelisa tulkojumā vācu valodā, piektajā gadsimtā tapušajā Karetona sīriešu tulkojumā un citos.

Bet kas ir domāts ar paradīzi, ko Jēzus minēja? Ir skaidrs, ka ar to nav domāta Kristus debesu Valstība. Tajā pašā dienā cerība iemantot debesu Valstību tika dota Jēzus uzticamajiem mācekļiem, kas bija pastāvējuši līdz ar Jēzu viņa pārbaudījumos, — bet ļaundaris to nekad nebija darījis. Viņš nomira pie staba blakus Jēzum savu noziegumu dēļ. (Lūkas 22:28—30; 23:40, 41.) Tāpat ļaundaris acīmredzot nebija ”atdzimis ūdenī un garā”, kas, pēc Jēzus vārdiem, bija obligāts priekšnoteikums, lai ieietu debesu Valstībā. (Jāņa 3:3—6.) Ļaundaris nebija viens no ”uzvarētājiem”, kuri, kā minēja godā celtais  Kristus Jēzus, pieredzēs ”pirmo augšāmcelšanos” un ”nosēdīsies pie Jēzus uz viņa goda krēsla”. (Atklāsmes 3:11, 12, 21; 12:10, 11; 14:1—4; 20:4—6.)

Dažos avotos ir pausts viedoklis, ka Jēzus runāja par paradīzi Hadesā jeb Šeolā — par atsevišķu nodalījumu, kas it kā esot paredzēts Dieva atzinību iemantojušajiem cilvēkiem. Tālaika jūdaisma rabīni esot mācījuši par šādu paradīzi, kur atrodas mirušie, kam ir paredzama augšāmcelšana. Taču Dž. Heistingsa izdotajā Bībeles vārdnīcā par rabīnu mācībām ir teikts: ”Rabīnisma teoloģijā, kāda tā ir nonākusi līdz mūsdienām, šie jautājumi ir traktēti ļoti dažādi, un šajās teorijās valda liels sajukums. Daudzu teoriju izcelšanās laiku ir grūti noteikt.. Šķiet, daži ticēja zemes paradīzei, citi uzskatīja, ka paradīze ir daļa no Šeola, bet vēl citi apgalvoja, ka tā atrodas nevis uz zemes vai zem zemes, bet debesīs.. Taču šīs idejas — vai vismaz daļa no tām — modina šaubas. Tās patiešām ir atrodamas vēlākajā jūdaismā. Daudz skaidrāk un detalizētāk tās parādās viduslaiku kabalistiskajā jūdaismā.. Bet nav zināms, cik senas tās ir. Vismaz senākā jūdaisma teoloģijā.., šķiet, tikpat kā nemaz vai vispār nemaz nav runāts par paradīzi kā par kaut kādu starpposmu. Tajā ir stāstīts par Gehinnom netaisnajiem un par Gan Eden jeb Ēdenes dārzu taisnīgajiem. Visas pārējās idejas, arī ideja par paradīzi Šeolā, ir apšaubāmas.” (1905, III sēj., 669., 670. lpp.)

Pat ja viņi būtu mācījuši par šādu paradīzi, būtu augstākajā mērā nesaprātīgi ticēt, ka Jēzus, kurš nosodīja jūdu reliģisko vadoņu nebībeliskās reliģiskās tradīcijas, būtu popularizējis šādu ideju. (Mateja 15:3—9.) Ļaundaris, ar kuru Jēzus runāja, visticamāk, labi zināja par paradīzi, kas minēta Ebreju rakstu pirmajā grāmatā, — par Ēdenes dārzu. Un tādā gadījumā ir loģiski domāt, ka Jēzus solījums attiecās uz paradīzi, kas tiks atjaunota uz zemes. Ļaundarim dotais solījums sniedz drošu cerību, ka arī šādi netaisni cilvēki pieredzēs augšāmcelšanu un viņiem tiks dota iespēja dzīvot atjaunotajā paradīzē. (Salīdzināt Apustuļu darbi 24:15; Atklāsmes 20:12, 13; 21:1—5; Mateja 6:10.)