Jauniešu jautājumi

Kā tikt pāri neveiksmēm?

”Es tikko saņēmu liecību, un atkal man ir nesekmīgas atzīmes tajos pašos četros mācību priekšmetos, kur iepriekš. Es tiešām centos, bet man tik un tā nekas nesanāca.” (Lorēna, 15 gadi.)

”Tikt pāri neveiksmei — tā ir īsta cīņa. Ļoti viegli ir sākt sevi šaustīt.” (Džesika, 19 gadi.)

NEVEIKSME. Varbūt tev šis vārds vien jau izraisa nepatiku. Tomēr laiku pa laikam mums visiem kaut kas noiet greizi. Vienalga, vai tas būtu slikti uzrakstīts kontroldarbs, neveikla situācija attiecībās ar cilvēkiem, vilšanās, ko esam sagādājuši kādam tuvam cilvēkam, vai morāles normu pārkāpums — visas šīs nepatīkamās situācijas var nopietni graut mūsu pašcieņu.

Protams, nav neviena, kas nekad nepieļautu kļūdas. Kā teikts Bībelē, ”visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības”. (Romiešiem 3:23.) Tomēr dažiem ir īpaši grūti tikt pāri neveiksmēm. Kāds jaunietis, vārdā Džeisons, par sevi izteicās: ”Es pats sev esmu visnežēlīgākais kritiķis. Ja man ir gadījusies kāda kļūme, cilvēki varbūt pasmejas par mani, bet pēc tam viņi parasti aizmirst par šo notikumu. Toties es pats to neaizmirstu, es turpinu to cilāt atmiņā vēl un vēl.”

Ne vienmēr apdomāt kļūdainu rīcību ir nevietā, īpaši, ja šādas pārdomas palīdz izvairīties no kļūdām nākotnē. Tomēr nemitīga, ilgstoša paškritika cilvēku ietekmē postoši. Salamana Pamācībās 12:25 ir sacīts: ”Rūpes sirdī cilvēku sāpina.”

Padomāsim, ko pieredzēja Epafrodits — kāds kristietis, par kuru stāstīts Bībelē. Viņš tika sūtīts uz Romu, lai palīdzētu Pāvilam. Tomēr Epafrodits saslima un nespēja tikt galā ar saviem pienākumiem. Galu galā viss izvērsās tā, ka Pāvils gādāja par Epafroditu, nevis otrādi. Pāvils parūpējās, lai Epafrodits atgrieztos mājās, un nosūtīja ar viņu vēstuli vietējai draudzei, kurā paskaidroja, ka šis uzticīgais kristietis jūtas nomākts. Kāpēc Epafrodits bija noskumis? Pāvils paskaidroja: ”Viņš.. bija nobēdājies par to, ka jūs bijāt dzirdējuši par viņa slimību.” (Filipiešiem 2:25, 26.) Sapratis, ka citi zina par viņa slimību un nespēju tikt galā ar uzticēto uzdevumu, Epafrodits acīmredzot jutās nožēlojami. Nav brīnums, ka viņš kļuva nomākts.

Bet kā tikt galā ar sāpīgajām izjūtām, ko rada dažādas neveiksmes?

Ņem vērā savu iespēju robežas

Viens veids, kā samazināt vilšanās iespējamību, ir izvirzīt sev saprātīgus, reālistiskus mērķus. ”Īstenā atziņa mīt pazemīgajos,” teikts Bībelē. (Salamana Pamācības 11:2; 16:18.) Pazemīgs, pieticīgs cilvēks apzinās savu spēju robežas. Protams, laiku pa laikam ir noderīgi censties sasniegt tādus mērķus, kas no mums prasītu uzlabot spējas kādā jomā. Tomēr ir svarīgi būt reālistam. Varbūt gluži vienkārši jāatzīst, ka tev nepadodas matemātika vai arī ka  izveicības un kustību koordinācijas ziņā tu netiksi līdzi sporta zvaigznēm. Kāds jaunietis, vārdā Maikls, atzina: ”Es apzinos, ka sportošana nav mana stiprā puse. Tāpēc, kaut gan es piedalos sporta spēlēs, tomēr es nenostādu sevi situācijā, kas sagādātu drošu vilšanos.” Pēc tam viņš piebilda: ”Jāizvirza tādi mērķi, kas ir tavu spēju robežās.”

Pievērsīsim uzmanību, kāda attieksme pret dzīvi ir četrpadsmitgadīgajai Ivonnai, kurai ir muguras smadzeņu trūce un cerebrālā trieka. ”Ne staigāt, ne dejot, ne skriet es nevaru tā kā citi,” stāsta Ivonna. ”Man ir sāpīgi, ka es nespēju darīt to, ko dara pārējie. Un lielākoties cilvēki nesaprot, kā es jūtos. Tomēr es tam varu tikt pāri.” Ko Ivonna iesaka? ”Neapstājies! Vienkārši mēģini iesākto atkal un atkal. Nepadodies arī tad, ja tu ciet neveiksmi vai neesi apmierināts ar rezultātu. Turpini darīt labāko, kas ir tavos spēkos.”

Nav arī saprātīgi nomocīt sevi, salīdzinot sevi ar citiem. Piecpadsmit gadus vecs puisis, vārdā Endrū, stāsta: ”Es cenšos nesalīdzināt sevi ar citiem, jo katram ir savas stiprās puses.” Endrū vārdi ir saskaņā ar domu, kas izteikta Bībelē, Vēstulē galatiešiem, 6. nodaļas 4. pantā: ”Ikviens lai pārbauda pats savus darbus, tad viņam pašam būs prieks, un viņš nelielīsies citu priekšā.”

Kad augstas prasības ir citiem

Tomēr dažkārt apkārtējie cilvēki — vecāki, skolotāji un citi — ir tie, kas gaida no tevis lielus sasniegumus. Tu redzi: lai arī kā tu censtos, viņiem nekad nav gana. Iespējams, situāciju vēl sliktāku padara tas, ka cilvēki izsaka savu neapmierinātību vārdiem, kas tevi aizkaitina vai pat saplosa tev sirdi. (Ījaba 19:2.) Visticamāk, tu saproti, ka ne vecāki, ne citi cilvēki nav gribējuši tevi sāpināt. Kā izteicās kāda jauniete, vārdā Džesika, ”visbiežāk viņi nemaz nevar iedomāties, cik spēcīgi ir ietekmējuši tevi ar saviem vārdiem. Tas parasti ir tikai pārpratums.”

Tomēr var gadīties arī tā, ka citi ievēro kaut ko tādu, ko tu pats nemani. Piemēram, varbūt tu tiešām novērtē sevi par zemu. Būtu gudri nevis ignorēt citu cilvēku ieteikumus, bet gan ”uzklausīt.. pamācības”. (Salamana Pamācības 8:33.) Maikls sacīja: ”Tas ir tev pašam par labu. Viņi vēlas, lai tev kaut kas izdotos labāk, lai tu kādā jomā uzlabotos. Uztver to kā aizraujošu izaicinājumu.”

Bet ko darīt tad, ja vecāku un citu cilvēku prasības ir tik augstas, ka tās vienkārši nav reāli apmierināt? Šādā gadījumā būtu saprātīgi ar cieņu, tomēr pilnīgi atklāti izstāstīt viņiem, kā tu jūties. Jūs varat kopīgi izlemt, kādi mērķi tavā gadījumā būtu reālāki.

”Neveiksmes” garīgos jautājumos

Gados jauni Jehovas liecinieki cenšas tikt galā ar dažādiem pienākumiem, kas ir saistīti ar kalpošanu Dievam. (2. Timotejam 4:5.) Ja arī tu esi kristietis, varbūt arī tev reizēm rodas sajūta, ka tu netiec ar visiem pienākumiem galā. Varbūt tu neesi apmierināts ar savām atbildēm kristiešu sapulcēs. Varbūt tev ir grūti paskaidrot citiem Bībeles vēsti. Džesika, piemēram, mācīja Bībeli kādai pusaudzei. Kādu laiku šī jauniete auga garīgi, tomēr, pilnīgi negaidot, viņa izlēma, ka nevēlas kalpot Dievam. ”Es jutos kā nekam nederīga skolotāja,” atceras Džesika.

Kā Džesika pārvarēja šo vilšanos? Pirmām kārtām Džesikai bija jāsaprot, ka Bībeles skolniece nenoraida viņu, bet Dievu. Viņai palīdzēja arī pārdomas par Pēteri, dievbijīgu vīrieti, kas pieļāva daudzas kļūdas, kā par to var lasīt Bībelē. Džesika stāsta: ”No Bībeles var uzzināt,  ka Pēteris pārvarēja savas vājības un Jehova viņu dažādi izmantoja Valstības interešu sekmēšanai.” (Lūkas 22:31—34, 60—62.) Ja tiešām tā ir, ka tev vajadzētu iemācīties būt par labāku skolotāju, noteikti būtu vērts pacensties uzlabot savu mācītprasmi. (1. Timotejam 4:13.) Sadarbojies ar pieredzējušiem draudzes locekļiem, no kuriem tu vari mācīties, kā kļūt par labāku Bībeles skolotāju.

Varbūt vislielākās grūtības tev sagādā sludināšana pa mājām. Džeisons atzīst: ”Katru reizi, kad manā priekšā aizveras durvis, es uztveru kā neveiksmi.” Kas Džeisonam palīdz tikt galā ar šīm izjūtām? ”Es cenšos atcerēties, ka īstenībā šīs situācijas nebūt neliecina par neveiksmi.” Patiesībā ir gluži pretēji: Džeisonam izdodas darīt to, ko Dievs ir pavēlējis, — sludināt labo vēsti. Un, kaut gan, protams, nav patīkami pieredzēt atteikumus, ne visiem attieksme pret Bībeles vēsti būs noraidoša. ”Kad es sastopu cilvēku, kas uzklausa labo vēsti, man nav šaubu, ka visas ieguldītās pūles ir bijušas to vērtas,” saka Džeisons.

Nopietnas kļūdas

Bet ko darīt tad, ja tu esi pieļāvis nopietnu kļūdu vai pat izdarījis smagu grēku? Anna *, kāda deviņpadsmit gadus veca jauniete, bija nonākusi šādā situācijā. Viņa atzīst: ”Es biju pievīlusi savu draudzi, ģimeni un it īpaši Dievu Jehovu.” Lai atgūtu garīgus spēkus, ir jānožēlo izdarītais un jāmeklē palīdzība pie garīgi nobriedušajiem draudzes vecākajiem. (Jēkaba 5:14—16.) Anna atceras, kā viņai palīdzēja kāda vecākā teiktais: ”Viņš sacīja, ka Jehova labprāt piedeva Dāvidam, kaut gan šis ķēniņš bija izdarījis ļoti smagus grēkus, un Dāvids ar laiku atguva garīgos spēkus. Šie vārdi man ļoti palīdzēja.” (2. Samuēla 12:9, 13; Psalms 32:5.) Turklāt tev būtu jādara viss, kas ir tavos spēkos, lai stiprinātu savu garīgumu. Anna stāsta: ”Es bieži pārlasu psalmus un īpašā kladē pierakstu uzmundrinošus Bībeles pantus.” Ar laiku cilvēks var atgūties pat pēc nopietniem grēkiem. Kā teikts Salamana Pamācību 24. nodaļas 16. pantā, ”taisnais krīt septiņas reizes un ceļas atkal augšā”.

Neveiksmēm var tikt pāri

Cilvēks, protams, var sāpīgi pārdzīvot arī samērā nelielas neveiksmes. Kas var palīdzēt tikt tām pāri? Vispirms ir svarīgi objektīvi izvērtēt savas kļūdas. Maikls šajā ziņā iesaka: ”Nesāc uzskatīt sevi par nelabojamu neveiksminieku — labāk rūpīgi apdomā, kas tieši tev nav izdevies un kāpēc. Tas tev palīdzēs, kad tu nākamreiz sastapsies ar līdzīgu situāciju.”

Tev nāks par labu arī tas, ja tu neuztversi sevi pārāk nopietni. Dzīvē ir ”savs laiks smieties” — un tas var būt laiks pasmieties arī pašam par sevi. (Salamans Mācītājs 3:4.) Ja tu jūties slikti kādas neveiksmes dēļ, koncentrējies uz kaut ko tādu, kas tev sanāk labi, vienalga, vai tas būtu kāds vaļasprieks, sportošana vai kas cits. Turklāt tev būs vieglāk raudzīties uz sevi pozitīvi, ja tu būsi ”bagāts labos darbos”, piemēram, sludināsi citiem labo vēsti. (1. Timotejam 6:18.)

Visbeidzot vienmēr paturi prātā, ka ”žēlīgs un lēnīgs ir tas Kungs.. Viņš nesaskaņas nepaturēs mūžam.” (Psalms 103:8, 9.) Džesika par savu dzīvi saka: ”Es esmu pārliecinājusies — jo vairāk es tuvojos Dievam Jehovam, jo vairāk es varu paļauties uz viņa atbalstu un palīdzību jebkurā situācijā.” Nenoliedzami, ir mierinoši apzināties, ka, par spīti mūsu kļūdām, mūsu debesu Tēva acīs mēs esam ļoti vērtīgi.

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 20. lpp.]

Ja citi gaida no tevis pārāk daudz, centies taktiski izrunāties par šo jautājumu

[Attēls 21. lpp.]

Tev būs vieglāk tikt pāri dažādām neveiksmēm, ja tu darīsi kaut ko tādu, kas tev labi padodas