Pasaule bez slimībām

”Visām valstīm ir jāsadarbojas.., lai visiem nodrošinātu primāro veselības aprūpi, jo, ja kādā valstī tiek panākts labs iedzīvotāju veselības stāvoklis, visas citas valstis no tā gūst tiešu labumu.” (ALMA-ATAS DEKLARĀCIJA, 1978. GADA 12. SEPTEMBRIS.)

PIRMS divdesmit pieciem gadiem šķita, ka ar laiku izdosies panākt, lai visiem zemeslodes iedzīvotājiem būtu nodrošināta primārā veselības aprūpe. Delegāti, kas bija ieradušies Alma-Atā (tagadējā Kazahstānā) uz Starptautisko konferenci par primāro veselības aprūpi, nolēma, ka līdz 2000. gadam visi pasaules iedzīvotāji ir jāimunizē pret galvenajām infekcijas slimībām. Viņi arī cerēja, ka līdz tam laikam visiem būs nodrošināti elementārām sanitārijas prasībām atbilstoši dzīves apstākļi un tīrs dzeramais ūdens. Alma-Atas deklarāciju, kas tika pieņemta šajā konferencē, parakstīja visas Pasaules Veselības organizācijas (PVO) dalībvalstis.

Izvirzītie mērķi nenoliedzami bija cēli, taču tālākā notikumu gaita lika vilties. Primārā veselības aprūpe joprojām nav pieejama visiem, infekcijas slimības vēl aizvien apdraud miljoniem cilvēku, turklāt tās bieži vien nonāvē bērnus un pieaugušos pašā spēku plaukumā.

Pat tāds trīskāršs drauds kā AIDS, tuberkuloze un malārija nav piespiedis valstis sadarboties savstarpējas izpalīdzības garā. Nesen dibinātais Globālais fonds AIDS, tuberkulozes un malārijas apkarošanai lūdza valstis piešķirt 13 miljardus dolāru cīņai ar šīm epidēmijām. Taču līdz 2002. gada vasaras sākumam fondam bija atvēlēti tikai nedaudz vairāk par diviem miljardiem, turpretī militārie izdevumi tajā pašā gadā sasniedza 700 miljardus dolāru. Diemžēl mūsdienu sašķeltajā pasaulē pat ļoti nopietni draudi nespēj pamudināt visas valstis uz vienotu rīcību kopēja labuma vārdā.

Pat ja nodomi ir vislabākie, veselības aizsardzības iestādes, cīnoties ar slimībām, saduras ar neskaitāmiem šķēršļiem. Piemēram, valdības bieži vien neatvēl medicīnas vajadzībām pietiekami daudz līdzekļu, mikrobi ir kļuvuši rezistenti pret daudziem medikamentiem, un cilvēki nekādi nevēlas atteikties no veselībai kaitīga dzīvesveida. Turklāt vietējie apstākļi — nabadzība, karš, bads — daudzās zemēs rada priekšnoteikumus slimību ierosinātāju izplatībai lielās iedzīvotāju masās.

 Dievam rūp mūsu veselība

Tomēr situācijai ir risinājums. Fakti liecina, ka Dievam Jehovam dziļi rūp cilvēku veselība, — to skaidri apstiprina, piemēram, mūsu apbrīnojamā imūnsistēma. Arī daudzos likumos, ko Jehova bija devis senajai izraēliešu tautai, var redzēt viņa vēlēšanos aizsargāt izraēliešus no infekcijas slimībām. *

Arī Jēzus Kristus, kura personībā atspoguļojas viņa debesu Tēva īpašības, jūt līdzi tiem, kas cieš no slimībām. Piemēram, Marka evaņģēlijā aprakstīta Jēzus tikšanās ar kādu lepras slimnieku. ”Ja tu gribi, tu mani vari šķīstīt,” šis cilvēks viņam teica. Saprazdams, kādas sāpes un ciešanas slimajam jāiztur, Jēzus no sirds par to iežēlojās un atbildēja: ”Es gribu, topi šķīsts!” (Marka 1:40, 41.)

Kad Jēzus brīnumainā veidā dziedināja cilvēkus, viņš sniedza palīdzību daudziem, nevis tikai dažiem slimniekiem. Mateja evaņģēlijā stāstīts, ka Jēzus ”staigāja pa visu Galileju, mācīdams.. un dziedinādams visas slimības un sērgas tautā”. (Mateja 4:23.) Tā viņš ne tikai sagādāja atvieglojumu slimību vārdzinātajiem Jūdejas un Galilejas iedzīvotājiem, bet arī palīdzēja saprast, kas notiks nākotnē. Šīs dziedināšanas sniedz zināmu ieskatu laikā, kad pār cilvēci pilnībā valdīs Dieva Valstība, ko Jēzus sludināja, un visas slimības beidzot izzudīs bez pēdām.

Laba veselība visiem

Bībelē apliecināts, ka slimības galu galā tiks pilnīgi uzvarētas. Apustulis Jānis paredzēja laiku, kad ”Dieva mājoklis [būs] pie cilvēkiem”. Dievs rīkosies cilvēku labā un panāks, ka ”nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo kas bija, ir pagājis”. Vai tas izklausās pārāk labi, lai būtu taisnība? Nākamajā Bībeles pantā pats Dievs paziņo: ”Šie vārdi ir neapšaubāmi un patiesi.” (Atklāsmes 21:3—5.)

 Protams, lai uzveiktu slimības, ir jānovērš arī tādas parādības kā trūkums, bads un karš, jo šīs nelaimes nereti veicina infekciju izplatību. Šo milzīgo darbu Jehova ir uzdevis veikt savai Valstībai — Jēzus Kristus vadītai debesu valdībai. Atbildot uz miljoniem dedzīgu lūgšanu, šī Valstība nāks un īstenos uz zemes Dieva prātu. (Mateja 6:9, 10.)

Bet kad tas notiks? Atbildēdams uz šo jautājumu, Jēzus norādīja, ka pasaulē risināsies zīmīgi notikumi, pēc kuriem varēs spriest, ka Valstība drīz sāks aktīvi rīkoties. Viena no viņa minētajām pazīmēm ir ”mēris vietu vietām”. (Lūkas 21:10, 11; Mateja 24:3, 7.) Grieķu vārds, kas tulkots ar vārdu ”mēris”, apzīmē jebkuru nāvējošu, lipīgu slimību. Par spīti visiem iespaidīgajiem medicīnas sasniegumiem, 20. gadsimtā cilvēce neapšaubāmi ir pieredzējusi daudz briesmīgu epidēmiju. (Skat. ”Infekcijas slimību upuru skaits kopš 1914. gada”.)

Kādā Atklāsmes grāmatas pravietojumā, kas vēstī par tiem pašiem notikumiem, uz kuriem attiecas evaņģēlijos lasāmie Jēzus vārdi, aprakstīti vairāki jātnieki, kas pavada Jēzu Kristu, kad viņš debesīs saņem varu. Ceturtais jātnieks, kas sēž pelēkā zirgā, visapkārt sēj ”mēri”. (Atklāsmes 6:2, 4, 5, 8.) Ja paraugās, cik daudz cilvēku kopš 1914. gada ir miruši ar dažām galvenajām infekcijas slimībām, var redzēt, ka šis simboliskais jātnieks patiešām jāj. ”Mēris” jeb epidēmijas, kas plosās pasaulē, ir viens no pierādījumiem, ka Dieva Valstība nāks jau pavisam drīz. * (Marka 13:29.)

Medicīnas zinātnei gan ir izdevies uz dažiem gadu desmitiem atvairīt infekcijas slimību uzplūdus, taču draudīgi sāk iezīmēties jauns slimību vilnis. Lai pilnīgi likvidētu slimības, ar cilvēku spēkiem nepietiek, risinājumam jānāk no kāda augstāka avota. Mūsu Radītājs ir apsolījis, ka viņš to izdarīs. Pravietis Jesaja apliecina, ka, valdot Dieva Valstībai, ”neviens iedzīvotājs nesacīs: ”Es ciešu.”” Turklāt ”nāvi [Dievs] izdeldēs uz mūžīgiem laikiem, un Dievs tas Kungs nožāvēs visas asaras no ļaužu vaigiem”. (Jesajas 25:8; 33:22, 24.) Kad pienāks šis laiks, pār slimībām beidzot tiks gūta galīga uzvara.

[Zemsvītras piezīmes]

[Papildmateriāls 12. lpp.]

Infekcijas slimību upuru skaits kopš 1914. gada

Norādītais mirušo skaits, protams, ir aptuvens. Taču šie skaitļi palīdz gūt ieskatu tajā, kādu postu epidēmijas ir nesušas cilvēcei kopš 1914. gada.

▪ Bakas (300 līdz 500 miljoni). Baku gadījumā efektīva terapija tā arī netika izstrādāta. Īstenojot starptautisku masveida vakcinēšanas programmu, līdz 1980. gadam slimību beidzot izdevās izskaust.

▪ Tuberkuloze (100 līdz 150 miljoni). Ar tuberkulozi pašlaik mirst ap diviem miljoniem cilvēku gadā, un apmēram trešā daļa pasaules iedzīvotāju ir tuberkulozes baciļu nēsātāji.

▪ Malārija (80 līdz 120 miljoni). 20. gadsimta pirmajā pusē mirstība ar malāriju sasniedza aptuveni divus miljonus cilvēku gadā. Tagad vislielākā mirstība ar šo slimību ir vērojama Subsahāras Āfrikā, kur malārija joprojām nogalina vairāk nekā miljonu cilvēku gadā.

▪ Spāņu gripa (20 līdz 30 miljoni). Daži vēsturnieki uzskata, ka upuru skaits bija vēl daudz lielāks. Šī briesmīgā epidēmija pasaulē plosījās 1918. un 1919. gadā, tūlīt pēc Pirmā pasaules kara. ”Pat buboņu mēris nespēja tik īsā laikā nonāvēt tik daudz cilvēku,” teikts grāmatā Man and Microbes.

▪ Tīfs (aptuveni 20 miljoni). Tīfa epidēmijas nereti izcēlās kara gados, un Pirmā pasaules kara laikā postoša tīfa epidēmija piemeklēja Austrumeiropas zemes.

▪ AIDS (vairāk nekā 20 miljoni). Šī jaunlaiku sērga patlaban ik gadus atņem dzīvību trīs miljoniem cilvēku. Pēc pašreizējiem Apvienoto Nāciju AIDS programmas aprēķiniem, ”ja netiks krasi paplašināti profilakses pasākumi un ārstēšana, no 2000. līdz 2020. gadam.. ar AIDS mirs 68 miljoni cilvēku”.

[Attēli 11. lpp.]

Valdot Dieva Valstībai, nevienu vairs neapdraudēs ne šīs, ne citas slimības

AIDS

Malārija

Tuberkuloze

[Norādes par autortiesībām]

AIDS: CDC; malārija: CDC/Dr. Melvin; tuberkuloze: © 2003 Dennis Kunkel Microscopy, Inc.

[Attēls 13. lpp.]

Jēzus dziedināja visas slimības un sērgas