Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Vai Jehova bija vienīgi senebreju cilšu dievs?

Vai Jehova bija vienīgi senebreju cilšu dievs?

Bībeles viedoklis

Vai Jehova bija vienīgi senebreju cilšu dievs?

MŪSDIENĀS cilvēkiem daudzās zemēs Jehovas vārds nesaraujami saistās ar Jehovas liecinieku organizāciju. Tomēr šis vārds ir atrodams arī citu reliģiju izmantotajos Bībeles tulkojumos. Patiesībā Jehovas vārdu, kas attēlots ar tetragrammu, cilvēki lieto jau tūkstošiem gadu.

Jehova dažkārt tiek saukts par ”Israēla Dievu”. (1. Laiku 17:24.) Tas daudzus ir vedinājis domāt, ka viņš bija vienīgi senebreju cilšu dievs, kuru tie bija vai nu pārņēmuši no kādas citas kultūras, vai arī izdomājuši paši. ”Sākotnēji [Jehova] bija ļoti agresīva izraēliešu cilšu dievība,” raksta grāmatas A History of God autore Karena Ārmstronga. ”Vēlāk, ..septītajā vai sestajā gadsimtā pirms mūsu ēras, [Izraēlas pravieši] šo cilts Dievu pārveidoja par pilnīgi neaprakstāmas realitātes simbolu.”

Vairāki reliģijas vēsturnieki ir centušies noskaidrot Jehovas vārda izcelsmi, meklējot to kanaāniešu un ēģiptiešu avotos. Citi apgalvo, ka tas ir ”vārds, ko lietoja kādas senas ciltis” un nav attiecināms uz ”Jaunajā Derībā” minēto Dievu. Vai tas ir tiesa? Ko var noskaidrot, rūpīgi lasot Bībeli?

Jehova — visu tautu Dievs

Bībelē ir atzīts, ka starp Jehovu un izraēliešu tautu pastāvēja cieša saikne. Taču tas nedod pamatu viņu uzskatīt tikai par izraēliešu Dievu. Kristiešu apustulis Pāvils uzdeva jautājumu: ”Jeb vai Dievs tikai jūdu, ne arī pagānu tautu Dievs?” Kāda bija atbilde? ”Protams, arī pagānu!” (Romiešiem 3:29.) Par kādu Dievu Pāvils šeit runāja? Šajā Pāvila vēstulē romiešiem Jehovas vārds oriģinālā ir minēts 19 reizes. Citēdams seno ebreju pravieti Joēlu, apustulis Pāvils norādīja, ka ne vien izraēlieši, bet ”ikviens, kas piesauc tā Kunga [”Jehovas”, NW] vārdu, tiks izglābts”. (Romiešiem 10:13; Joēla 3:5.)

Izraēlieši neizvēlējās Jehovu par savu Dievu; gluži otrādi — Jehova izvēlējās viņus, lai īstenotu savu nodomu, proti, sagatavotu ceļu Mesijam. Turklāt cilšu dievu liktenis ir pilnībā atkarīgs no pašu cilšu likteņa. Ciltij ciešot sakāvi, sakāvi cieš arī tās dievs, bet ar Jehovu tā nekad nav noticis.

Tā kā svētības, kas bija saistītas ar derību, kuru vairākus gadsimtus pirms kristiešu laikmeta Jehova noslēdza ar Ābrahāmu, bija apsolītas cilvēkiem no visām tautām, var droši teikt, ka Dievam rūp visa cilvēce. (1. Mozus 12:1—3; Apustuļu darbi 10:34, 35; 11:18.) Izraēliešu ķēniņš Dāvids apliecināja, ka Jehovam pieder daudz vairāk nekā tikai Izraēla zeme, sacīdams: ”Tam Kungam [”Jehovam”, NW] pieder zeme un viss, kas to piepilda, zemes virsus un viss, kas uz tā dzīvo.” (Psalms 24:1.)

Vēlāk, kad Dāvida dēls Salamans Jehovam veltīja templi, kas bija paredzēts Jehovas pielūgsmei, viņš norādīja, ka uz šo templi var nākt pazemīgi cilvēki no ikvienas tautas, lai tuvotos Dievam. Tempļa veltīšanas lūgšanā Salamans sacīja: ”Arī svešnieks, kas pats nav no manas tautas, no Israēla, ..ja tāds tad nonāktu un pielūgtu Tevi šinī namā, Tad uzklausi ir viņu debesīs, savā dzīvojamā mājoklī, un dari Tu visu tā, kā Tevi svešnieks ir lūdzis, lai visas zemes tautas atzīst tavu vārdu, lai tie Tevi bītos gluži tāpat kā tava tauta Israēls.” (1. Ķēniņu 8:41—43.)

Izraēls tika atraidīts

Par Jehovas un Izraēla attiecībām profesors K. Labuskahne rakstīja: ”Izraēlieši vēstures gaitā atkal un atkal pārliecinājās, ka viņu ”nacionālais” Dievs kaut kādās situācijās ne tikai neatbalsta savu tautu, bet pat nostājas pret to.” Kad pirmajā gadsimtā Izraēls noraidīja Mesiju, Jehova atteicās no šīs tautas.

Bet Jehovas vārdu turpināja lietot kristieši. Kristiešu draudzei augot, tajā pakāpeniski ienāca cilvēki no visām tautām. Māceklis Jēkabs, pēc tautības ebrejs, vadīdams kādu kristiešu sapulci Jeruzalemē, sacīja, ka Dievs ir ”apžēlojies, lai no pagāniem veidotu tautu savam vārdam”. Par pierādījumu, ka tas jau iepriekš bija paredzēts, Jēkabs citēja pravietojumu no Amosa grāmatas, kurā ir minēts Jehovas vārds. (Apustuļu darbi 15:2, 12—18, JD; Amosa 9:11, 12NW.)

Dievs gādā par visiem un svētī visus

Apstiprinādams domu, ka Jehova ir Dievs pār visām tautām, Pāvils rakstīja: ”Šai ziņā nav starpības starp jūdu un grieķi: Jo pār visiem ir tas pats Kungs, kas parāda savu bagātību visiem, kas viņu piesauc.” (Romiešiem 10:12.) Tātad Jehovas svētības var saņemt ikviens dievbijīgs cilvēks.

Visiem saviem uzticīgajiem un paklausīgajiem cilvēku bērniem — neatkarīgi no to tautības vai rases — Jehova apsola brīnišķīgu nākotni. Viņa Rakstos šie cilvēki ir nosaukti par ”visu tautu bagātībām”. (Hagaja 2:7, LB-65r.) Šie cilvēki iepazīst Jehovu un iemīl viņu. Bībeles pēdējā grāmatā par tiem ir sacīts: ”Visas tautas nāks tavā [Jehovas] priekšā un tevi pielūgs, jo tavas taisnības darbi ir kļuvuši redzami.” (Atklāsmes 15:4.)

[Attēls 20. lpp.]

Mozus ar plāksnēs iegravētiem desmit baušļiem