Jā. Kaut arī Bībele nav zinātnisks darbs, jautājumos, kas skar zinātni, tā ir precīza. Aplūkosim dažus piemērus, kas apstiprina, ka Bībele saskan ar to, ko ir izpētījuši zinātnieki, un ka tajā ir minēti zinātniski fakti, kas krasi atšķiras no priekšstatiem, kādi bija izplatīti tolaik, kad Bībele tika sarakstīta.

•   Visumam ir bijis sākums. (1. Mozus 1:1.) Turpretī daudzos senos mītos attēlots, ka Visums ir nevis radīts, bet ir izveidojies no pastāvošā haosa. Babilonieši ticēja, ka Visums ir dzimis no dieviem, kas cēlušies no diviem okeāniem. Citas leģendas vēstī, ka Visums ir radies no gigantiskas olas.

•   Norises Visumā pakļaujas precīziem dabas likumiem, nevis mītisku dievību kaprīzēm. (Ījaba 38:33; Jeremijas 33:25.) Dažādu tautu mīti māca, ka cilvēki ir pakļauti dievu neparedzamajai un bieži vien nežēlīgajai rīcībai un ir bezspēcīgi to priekšā.

•   Zeme turas izplatījumā bez redzama balsta. (Ījaba 26:7.) Daudzas senās tautas ticēja, ka Zeme ir plakans disks, ko tur kāds milzis vai arī dzīvnieks, piemēram, bifelis vai bruņurupucis.

•   Ūdens pieplūdi upēs un strautos nodrošina ūdens, kas iztvaiko no okeāna un citām virsmām un pēc tam atgriežas uz zemes lietus, sniega un krusas veidā. (Ījaba 36:27, 28; Pulcētājs 1:7; Jesajas 55:10; Amosa 9:6.) Senie grieķi domāja, ka upes saņem ūdeni no pazemes okeāna, un šī ideja bija dzīva vēl 18. gadsimtā.

•   Kalni paceļas un atkal noārdās, un mūsdienu kalnu grēdas senatnē sedza ūdens. (Psalms 104:6, 8.) Turpretī dažādos mītos ir apgalvots, ka dievi ir radījuši kalnus to pašreizējā izskatā.

•   Sanitārie pasākumi palīdz pasargāt veselību. Likumu krājumā, kas tika dots senajai izraēliešu tautai, bija iekļautas prasības mazgāties pēc līķa aizskaršanas, izolēt ar lipīgu slimību saslimušos un pareizā veidā atbrīvoties no cilvēku izkārnījumiem. (3. Mozus 11:28; 13:1—5; 5. Mozus 23:13.) Tajā pašā laikā, kad izraēlieši saņēma šos likumus, Ēģiptē maisījums, kura sastāvā bija cilvēku izkārnījumi, tika ieteikts vaļēju brūču ārstēšanai.

 Ja godīgi izanalizē Bībelē teikto, ir redzams, ka šādu kļūdu tajā nav. Lūk, daži maldīgi uzskati par Bībeli.

 Mīts. Bībelē teikts, ka Visums tika radīts sešās diennaktīs.

 Fakts. Bībelē nav minēts konkrēts laiks, kad Dievs radīja Visumu. (1. Mozus 1:1.) 1. Mozus grāmatas 1. nodaļā aprakstītās radīšanas dienas bija periodi, kuru ilgums tāpat nav norādīts. Bībelē par ”dienu” ir saukts arī viss laikposms, kurā tika radītas zeme un debesis. (1. Mozus 2:4.)

 Mīts. Bībelē teikts, ka augi tika radīti pirms Saules, bez kuras nav iespējama fotosintēze. (1. Mozus 1:11, 16.)

 Fakts. Saskaņā ar Bībeli, Saule — viena no zvaigznēm, kas veido ”debesis”, — tika radīta pirms augiem. (1. Mozus 1:1.) Izkliedētā Saules gaisma sasniedza zemeslodes virsmu jau pirmajā radīšanas ”dienā” jeb periodā. Atmosfēra skaidrojās, un trešajā radīšanas ”dienā” gaismas daudzums jau bija pietiekams, lai varētu sākties fotosintēze. (1. Mozus 1:3—5, 12, 13.) Taču pati Saule no Zemes kļuva skaidri saskatāma tikai vēlāk. (1. Mozus 1:16.)

 Mīts. Bībelē teikts, ka Saule riņķo ap Zemi.

 Fakts. Pulcētāja 1:5 ir sacīts: ”Saule lec, un saule riet un tad steidzas atpakaļ, lai uzlēktu no jauna.” Taču šajos vārdos ir tikai aprakstīta Saules šķietamā kustība, kāda tā izskatās vērotājam no Zemes. Arī mūsdienās mēs sakām, ka Saule ”lec” un ”riet”, lai gan zinām, ka Zeme riņķo ap Sauli, nevis otrādi.

 Mīts. Bībelē teikts, ka Zeme ir plakana.

 Fakts. Bībelē vārdi ”zemes malas” ir lietoti ar nozīmi ”tālākie zemes nostūri” — tie neatspoguļo priekšstatu, ka Zeme ir plakana vai ka tai burtiskā nozīmē ir malas. (Apustuļu darbi 1:8, zemsvītras piezīme.) Tieši tāpat arī vārdi ”četri zemes stūri” ir lietoti pārnestā nozīmē, lai apzīmētu visu pasauli. Mūsdienās līdzīgā nozīmē mēdz runāt par ”visām četrām pasaules malām”. (Jesajas 11:12; Lūkas 13:29.)

 Mīts. No Bībelē teiktā izriet, ka riņķa līnijas garums ir trīsreiz lielāks par diametru, kaut gan patiesībā riņķa līnijas garuma attiecība pret diametru ir aptuveni 3,1416 jeb π (pī).

 Fakts. Saskaņā ar 1. Ķēniņu 7:23 un 2. Laiku 4:2, metāla ūdenstvertnes diametrs bija 10 olektis, bet apkārtmērs — 30 olektis. Šie izmēri visdrīzāk bija noapaļoti. Tāpat ir iespējams, ka diametrs tika mērīts no ārmalas līdz ārmalai, bet apkārtmērs — pa iekšmalu.