Kad tika nopostīta senā Jeruzāleme? Otrā daļa

Ko atklāj ķīļraksta dokumenti

Šis ir otrais no diviem rakstiem, kuros padziļināti ir apskatīts jautājums, kad tika sagrauta senā Jeruzāleme. Rakstos ir izklāstīta rūpīgi izpētīta informācija un uz Bībeli balstīti argumenti, kas sniedz atbildes uz jautājumiem, kuri ir radušies dažiem Sargtorņa lasītājiem.

Pirmajā daļā tika konstatēti šādi fakti:

▪ Vēsturnieki uzskata, ka Jeruzāleme tika izpostīta 587. gadā p.m.ē.

▪ No Bībeles hronoloģijas izriet, ka izpostīšana notika 607. gadā p.m.ē.

▪ Vēsturnieki savus secinājumus balsta galvenokārt uz antīko vēsturnieku darbiem un Ptolemaja kanonu

▪ Antīko vēsturnieku darbi satur būtiskas kļūdas un ne vienmēr saskan ar ziņām, kas atrodamas ķīļraksta dokumentos *

SASKAŅĀ ar Bībeli, ”lai piepildītos tā Kunga vārds, kas bija teikts ar Jeremijas muti”, ebreju trimdiniekiem bija jāpaliek Babilonas gūstā, ”kamēr piepildījās septiņdesmit gadi”. Kad viņi tika atbrīvoti? Tas notika ”Persijas ķēniņa Kīra pirmajā gadā”, t.i., viņa pirmajā valdīšanas gadā pār Babiloniju. (2. Laiku 36:21, 22.) Gan Bībeles, gan laicīgās vēstures hronoloģija liecina, ka trimda beidzās pēc tam, kad Kīrs iekaroja Babilonu un atbrīvoja ebrejus, kas atgriezās Jeruzālemē 537. gadā p.m.ē. Tā kā Bībelē skaidri ir rakstīts, ka trimda ilga 70 gadus, tai bija jāsākas 607. gadā p.m.ē.

Taču vairākums zinātnieku Jeruzālemes izpostīšanu datē ar 587. gadu p.m.ē. Tādā gadījumā ebreji trimdā būtu pavadījuši tikai 50 gadus. Ar ko zinātnieki pamato šādu datējumu? Viņi balsta savus aprēķinus uz seniem ķīļraksta dokumentiem, kuros atrodamas ziņas par Nebukadnecaru II un viņa pēctečiem.¹ Daudzus no šiem dokumentiem ir rakstījuši cilvēki, kas dzīvoja laikā, kad Jeruzāleme tika iznīcināta, vai samērā neilgi pēc tam. Bet cik droši var paļauties uz aprēķiniem, kas norāda uz 587. gadu p.m.ē.? Ko īsti atklāj ķīļraksta dokumenti?

Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, aplūkosim trīs ķīļraksta dokumentu grupas, uz kurām bieži atsaucas vēsturnieki: 1) babiloniešu hronikas, 2) darījumu dokumentus un 3) astronomiska satura plāksnītes.

 ● Babiloniešu hronikas

Kas tās ir? Babiloniešu hronikas ir ķīļraksta plāksnītes, kurās aprakstīti nozīmīgi notikumi Babilonijas vēsturē.²

Ko saka speciālisti? Pazīstamais ķīļraksta dokumentu pētnieks Ronalds Herberts Saks (Ronald Herbert Sack) atzīst, ka no šīm hronikām gūstamais svarīgāko notikumu pārskats ir nepilnīgs. * Viņš raksta, ka vēsturniekiem ir jāpētī ”sekundārie avoti.. cerībā noskaidrot, kas patiesībā notika”.

Ko atklāj dokumenti? Babiloniešu hronikās trūkst ziņu par noteiktiem vēstures posmiem.³ (Skat. ” Babiloniešu hronikas. Vēstures baltie plankumi”.) Rodas loģisks jautājums: cik nekļūdīgi ir secinājumi, kas balstās uz šādu nepilnīgu informāciju?

● Darījumu dokumenti

Kas tie ir? Lielākā daļa Jaunbabilonijas perioda darījumu dokumentu ir kvītis un tamlīdzīga satura teksti. Plāksnītes tika datētas, norādot pie varas esošā valdnieka valdīšanas gadu, mēnesi un dienu. Piemēram, kādā plāksnītē ir rakstīts, ka darījums noticis ”nīsāna 27. dienā, Nebukadrecara [Nebukadnecara II], Babilonas valdnieka, 11. gadā”.⁴

Kad valdnieks nomira vai tika gāzts, viņa pēdējā valdīšanas gada atlikušie mēneši tika uzskatīti par nākamā valdnieka tronī kāpšanas gadu. *⁵ Citiem vārdiem, iepriekšējā valdnieka pēdējais valdīšanas gads un viņa pēcteča tronī kāpšanas gads bija viens un tas pats babiloniešu kalendārais gads. Tātad dokumentiem, kas sastādīti kāda valdnieka tronī kāpšanas gadā, ir jābūt datētiem ar mēnešiem pēc iepriekšējā valdnieka pēdējā valdīšanas mēneša.

Ko saka speciālisti? R. H. Saks ir izpētījis daudzus darījumu dokumentus no Jaunbabilonijas perioda. 1972. gadā viņš rakstīja, ka vēl  nepublicēti teksti, ko Britu muzejs nodevis viņa rīcībā, ”pilnībā atspēko” iepriekšējos secinājumus par varas pāreju no Nebukadnecara II viņa dēla Amel-Marduka (Evil-Merodaha) rokās.⁶ R. H. Sakam bija zināms, ka, saskaņā ar ķīļraksta plāksnītēm, Nebukadnecars II sava pēdējā (43.) valdīšanas gada sestajā mēnesī aizvien vēl bija pie varas. Taču nesen atšifrētie ķīļraksta teksti bija datēti ar nākamā valdnieka, Amel-Marduka, tronī kāpšanas gada (kā bija pieņemts uzskatīt, tā paša gada) ceturto un piekto mēnesi.⁷ Pretruna bija acīmredzama.

Ko atklāj dokumenti? Ja runa ir par valdnieku nomaiņu, tā nav vienīgā pretruna. Piemēram, kāds dokuments liecina, ka Nebukadnecars II vēl aizvien valdīja sava pēdējā gada desmitajā mēnesī — sešus mēnešus pēc tam, kad, saskaņā ar vispārpieņemto uzskatu, tronī bija kāpis viņa pēctecis.⁸ Līdzīga neatbilsme saistās arī ar varas pāreju no Amel-Marduka pie Neriglisara.⁹

Kāpēc šīs nesakritības ir būtiskas? Kā minēts iepriekš, babiloniešu hronikās trūkst ziņu par noteiktiem laikposmiem, tāpēc, balstoties uz tām, visdrīzāk nav iespējams rekonstruēt nepārtrauktu notikumu hronoloģiju.¹⁰ Vai pastāv iespēja, ka starp tikko nosauktajiem valdniekiem valdīja vēl citi? Tādā gadījumā Jaunbabilonijas periodam būtu jāpieskaita papildu gadi. Tātad ne babiloniešu hronikas, ne darījumu dokumenti nedod pietiekamu pamatu kategoriski apgalvot, ka Jeruzāleme tika izpostīta 587. gadā p.m.ē. *

● Astronomiska satura plāksnītes

Kas tās ir? Ķīļraksta plāksnītes, kurās ir fiksēti Saules, Mēness, planētu un zvaigžņu novērojumi un sniegtas tādas vēsturiskas ziņas kā noteikta valdnieka valdīšanas gads. Piemēram, lappuses apakšā redzamajā astronomiskajā dienasgrāmatā ir minēts Mēness aptumsums, kas noticis Mukin-zeri pirmā gada pirmajā mēnesī.¹¹

Ko saka speciālisti? Zinātnieki vienprātīgi atzīst, ka babilonieši bija izstrādājuši detalizētas tabulas, kas ļāva visai precīzi paredzēt gaidāmo aptumsumu laikus.¹²

Bet vai babilonieši prata aprēķināt, kad aptumsumi bija notikuši pagātnē? Profesors Džons Stīls (John Steele) raksta: ”Ir iespējams, ka tad, kad tika sastādīts teksts, daži no senākajiem paredzējumiem tika iegūti, pēc šīs shēmas izskaitļojot pagātnes datumus.” (Kursīvs  mūsu.)¹³ Profesors Deivids Brauns (David Brown), kas ir pārliecināts, ka astronomiskie teksti satur neilgi pirms aprakstītajiem notikumiem sastādītas prognozes, tomēr pieļauj iespēju, ka daļu no šiem paredzējumiem ”rakstveži ir izskaitļojuši vēlāk, ceturtajā un turpmākajos gadsimtos p.m.ē.”.¹⁴ Ja tie patiešām ir vēlāk izdarīti aprēķini, vai bez papildu pierādījumiem šos datus var uzskatīt par absolūti uzticamiem?

Pat ja aptumsums notika norādītajā datumā, tas vēl nenozīmē, ka precīza ir arī vēsturiskā informācija, kas plāksnītē ir saistīta ar attiecīgo datumu. Vēsturnieks Robarts van der Speks (Robartus van der Spek) skaidro: ”Sastādītāji bija astrologi, nevis vēsturnieki.” Viņa vārdiem runājot, plāksnītēs lasāmajām vēsturiskajām ziņām ”vairāk vai mazāk ir gadījuma raksturs”, un viņš brīdina, ka šī informācija ir ”jāizmanto piesardzīgi”.¹⁵

Ko atklāj dokumenti? Piemēram, aplūkosim plāksnīti VAT 4956. Tās pirmajā rindā ir rakstīts: ”Nebukadnecara, Babilonas valdnieka, 37. gads.”¹⁶ Pēc tam plāksnītē ir detalizēti aprakstīti Mēness un planētu stāvokļi attiecībā pret dažādām zvaigznēm un zvaigznājiem un ir pieminēts arī viens Mēness aptumsums. Zinātnieki apgalvo, ka visas šīs spīdekļu pozīcijas bija vērojamas 568./567. gadā p.m.ē., kas liktu secināt, ka Nebukadnecara II 18. gads — proti, gads, kad viņš izpostīja Jeruzālemi, — bija 587. gads p.m.ē. Bet vai šie astronomiskie pieraksti nepārprotami norāda tikai un vienīgi uz 568./567. gadu p.m.ē.?

Plāksnītē ir runāts par Mēness aptumsumu, kas bija aprēķināts uz simanu mēneša 15. dienu (simanu bija trešais mēnesis pēc babiloniešu kalendāra). Ir zināms, ka 568. gadā p.m.ē. šajā mēnesī, 4. jūlijā pēc Jūlija kalendāra, tiešām notika Mēness aptumsums. Bet Mēness aptumsums notika arī 20 gadus agrāk, 588. gada p.m.ē. 15. jūlijā.¹⁷

Ja Nebukadnecara II 37. valdīšanas gads bija 588. gads p.m.ē., tad viņa 18. gads būtu 607. gads p.m.ē. — tieši tas gads, uz kuru kā uz Jeruzālemes izpostīšanas gadu norāda Bībeles hronoloģija. (Skat.  laika asi lappuses apakšā.) Bet vai VAT 4956 satur vēl kādus pierādījumus par labu 607. gadam p.m.ē.?

Bez iepriekšminētā aptumsuma plāksnītē ir aprakstīti 13 Mēness novērojumi un 15 planētu novērojumi, norādot ziņas par Mēness un planētu novietojumu attiecībā pret konkrētām zvaigznēm vai zvaigznājiem.¹⁸ Tāpat tekstā ir minēti astoņi intervāli starp Saules un Mēness lēktiem un rietiem.^18a

Tā kā uz datiem par Mēness stāvokli var diezgan droši paļauties, zinātnieki ir rūpīgi izanalizējuši VAT 4956 aprakstītos 13 Mēness novērojumus. Datu analīzei viņi izmantoja  datorprogrammu, kas parāda spīdekļu izvietojumu jebkurā pagātnes datumā.¹⁹ Kādus rezultātus viņi ieguva? Ne visi aprakstītie Mēness stāvokļi atbilst 568./567. gadam p.m.ē., turpretī visi 13 atbilst par 20 gadiem senākam laikam — 588./587. gadam p.m.ē.

Vienam Mēness novērojuma aprakstam, kas labāk atbilst 588., nevis 568. gadam p.m.ē., ir pievērsta uzmanība plāksnītes attēlā, kas publicēts šajā atvērumā. Plāksnītes trešajā rindā ir rakstīts, ka Mēness noteiktā pozīcijā atradās ”devītā [nisanu] naktī”. Taču zinātnieki, kas datēja šo notikumu ar 568. gadu p.m.ē. (−567. gadu pēc gadu skaitīšanas sistēmas, kurā tiek izmantots nulles gads), atzina, ka 568. gadā p.m.ē. šāds Mēness stāvoklis bija novērojams ”astotajā, nevis devītajā nisanu”. Lai pamatotu plāksnītes datējumu ar 568. gadu p.m.ē., viņi pieņēma, ka rakstvedis ir kļūdījies un ”8” vietā uzrakstījis ”9”.²⁰ Taču trešajā rindā aprakstītais Mēness stāvoklis precīzi atbilst 588. gada p.m.ē. devītajam nisanu.²¹

Tātad liela daļa astronomisko datu, ko satur VAT 4956, norāda uz 588. gadu p.m.ē. kā uz Nebukadnecara II 37. gadu. Tas ir vēl viens pierādījums par labu uzskatam, ka Jeruzāleme tika sagrauta 607. gadā p.m.ē., kā izriet no Bībeles.

Kāpēc ir vērts uzticēties Bībelei?

Šobrīd lielākā daļa vēsturnieku ir pārliecināti, ka Jeruzāleme tika izpostīta 587. gadā p.m.ē. Taču Bībeles pravieši Jeremija un Daniēls nepārprotami runā par 70, nevis 50 trimdas gadiem. (Jeremijas 25:1, 2, 11; 29:10; Daniēla 9:2.) Šie izteikumi liek secināt, ka Jeruzālemes izpostīšana notika 607. gadā p.m.ē. Kā redzams no rakstā aplūkotajiem faktiem, liecības par labu šādam secinājumam ir atrodamas arī ārpus Bībeles.

Zinātnieki daudzkārt ir apšaubījuši Bībeles precizitāti. Taču, atklājoties jaunām vēsturiskām liecībām, atkal un atkal ir apstiprinājies Bībeles patiesums. * Mums ir pamats uzticēties Bībelei. Paļāvība uz Bībeles patiesumu balstās uz pierādījumiem, ka šī grāmata ir vēsturiski un zinātniski precīza un ka tās pravietojumi vienmēr piepildās. Šie pierādījumi mūsos vieš pārliecību, ka Bībele ir Dieva iedvesmota. (2. Timotejam 3:16.) Aicinām arī jūs izpētīt faktus. Ļoti iespējams, jūs nonāksiet pie tāda paša secinājuma.

[Zemsvītras piezīmes]

[Papildmateriāls/Shēma 19. lpp.]

 (Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

BABILONIEŠU HRONIKAS. VĒSTURES BALTIE PLANKUMI

Babiloniešu hronikās ir ziņas tikai par 35 Jaunbabilonijas perioda gadiem, bet tradicionāli tiek uzskatīts, ka tas ilga aptuveni 88 gadus

GADS, PAR KURU HRONIKĀS NAV ZIŅU

GADS, PAR KURU HRONIKĀS IR ZIŅAS

BM 21901

BM 21946

BM 35382

JAUNBABILONIJAS PERIODS

PERSIEŠU KUNDZĪBA

Nabopalasars

Nebukadnecars II

Amel-Marduks

Nabonīds

Neriglisars

Labaši-Marduks

BM 25127

BM 22047

BM 25124

[Norādes par autortiesībām]

BM 21901 un BM 35382: Photograph taken by courtesy of the British Museum; BM 21946: Copyright British Museum; BM 22047, 25124, 25127: © The Trustees of the British Museum

[Papildmateriāls/Attēls 20. lpp.]

ASTRONOMISKĀ DIENASGRĀMATA BM 32238

Plāksnītē ir uzskaitīti Mēness aptumsumi, bet šis teksts tika sastādīts pēc pēdējā no minētajiem aptumsumiem, kuru no pirmā šķir kādi 400 gadi. Tā kā rakstvedis pats nevarēja novērot visus šos aptumsumus, senāko aptumsumu laiku viņš visdrīzāk noteica matemātisku aprēķinu ceļā. Bez papildu pierādījumiem, kas apstiprinātu viņa apkopotos datus, šādas aplēses nav drošs hronoloģisko ziņu avots.

[Norāde par autortiesībām]

© The Trustees of the British Museum

 [Papildmateriāls/Attēli 22., 23. lpp.]

KAS PATIESĪBĀ TEIKTS VAT 4956?

Kāpēc tāds jautājums? Plāksnītes trešajā rindā rakstīts, ka pirmā mēneša (nisanu/nīsāna) devītā datuma naktī ”Mēness atradās 1 olekti pirms [t.i., uz rietumiem no] Jaunavas ß”. 1915. gadā Pauls Viktors Neigebauers (Paul Viktor Neugebauer) un Ernsts Frīdrihs Veidners (Ernst Friedrich Weidner) rakstīja, ka 568. gadā p.m.ē. (kas norādītu uz 587. gadu p.m.ē. kā uz Jeruzālemes izpostīšanas gadu) ”Mēness atradās 1 olekti pirms šīs zvaigznes astotajā, nevis devītajā nīsānā”. (Kursīvs mūsu.) Taču plāksnītē dotais apraksts precīzi atbilst pozīcijai, kādā Mēness atradās 588. gada p.m.ē. devītajā nīsānā, kas norāda uz 607. gadu p.m.ē.

8. vai 9. datums?

1. Kā parādīts fotogrāfijā, akadiešu rakstu zīme, kas attēlo ciparu 9, ir skaidri redzama

2. Savā ķīļraksta teksta transliterācijā P. V. Neigebauers un E. F. Veidners ”9” nomainīja ar ”8”

3. Uz faktu, ka oriģināltekstā ir rakstīts ”9”, ir norādīts vienīgi zemsvītras piezīmē

4. Arī plāksnītes tulkojumā vācu valodā viņi šajā vietā rakstīja ”8”

5. 1988. gadā publicētajā Ābrahāma Džozefa Saksa (Abraham Joseph Sachs) un Hermaņa Hungera (Hermann Hunger) darbā plāksnītes teksta transliterācijā ir rakstīts ”9”, tāpat kā oriģinālā

6. Tomēr savā tulkojumā angļu valodā viņi iekļāva paskaidrojumu, ka ”9” ir kļūda un tā vietā jābūt rakstītam ”8”

[Norāde par autortiesībām]

bpk / Vorderasiatisches Museum, SMB / Olaf M. Teßmer

 [Papildmateriāls 24. lpp.]

Piezīmes rakstam ”Kad tika nopostīta senā Jeruzāleme? Otrā daļa”

1. Ķīļraksts ir sena rakstība, kuras zīmes, kas ar irbuli tika iespiestas mīkstās māla plāksnītēs, atgādina ķīļus.

2. Assyrian and Babylonian Chronicles, by A. K. Grayson, 2000 (pirmizd.: 1975), 8. lpp.

3. Jaunbabilonijas periods sākās septītajā gadsimtā p.m.ē., kad pār Babiloniju sāka valdīt haldiešu dinastija. Pirmais šīs dinastijas valdnieks bija Nabopalasars, Nebukadnecara II tēvs. Šis periods beidzās 539. gadā p.m.ē., kad pēdējo valdnieku Nabonīdu gāza persietis Kīrs.

4. Neo-Babylonian Business and Administrative Documents, by Ellen Whitley Moore, 1935, 33. lpp.

5. ”Observations and Predictions of Eclipse Times by Early Astronomers,” by John M. Steele. — Archimedes, New Studies in the History and Philosophy of Science and Technology, 4. sēj., 2000, 36. lpp.

6. Amel-Marduk 562-560 B.C.—A Study Based on Cuneiform, Old Testament, Greek, Latin and Rabbinical Sources. With Plates, by Ronald H. Sack, 1972, 3. lpp.

7. Plāksnītes BM 80920 un BM 58872 ir datētas ar Amel-Marduka (Evil-Merodaha) tronī kāpšanas gada ceturto un piekto mēnesi. Tās ir publicējis R. H. Saks izdevumā Amel-Marduk 562-560 B.C.—A Study Based on Cuneiform, Old Testament, Greek, Latin and Rabbinical Sources. With Plates, 3., 90., 106. lpp.

8. Plāksnīte BM 55806, kas glabājas Britu muzejā, ir datēta ar 43. gada desmito mēnesi.

9. Plāksnītes BM 75106 un BM 61325 ir datētas ar Amel-Marduka valdīšanas pēdējā (otrā) gada septīto un desmito mēnesi. Turpretī plāksnīte BM 75489 ir datēta ar viņa pēcteča Neriglisara tronī kāpšanas gada otro mēnesi. (Catalogue of the Babylonian Tablets in the British Museum, Volume VIII, [Tablets From Sippar 3] by Erle Leichty, J. J. Finkelstein, and C.B.F. Walker, 1988, 25., 35. lpp.)

Catalogue of the Babylonian Tablets in the British Museum, Volume VII, (Tablets From Sippar 2) by Erle Leichty and A. K. Grayson, 1987, 36. lpp.

Neriglissar—King of Babylon, by Ronald H. Sack, 1994, 232. lpp. Uz plāksnītes minētais mēnesis ir ajaru (otrais mēnesis).

10. Apskatīsim sīkāk Neriglisara piemēru. Kādā no valdnieku uzrakstiem par viņu ir teikts, ka viņš ir ”Babilonas ķēniņa Bel-šum-iškuna dēls”. (Kursīvs mūsu.) Citā uzrakstā Bel-šum-iškuns ir nosaukts par ”gudro rubû”. Vārds rubû ir tituls, kuram viena no nozīmēm ir ”ķēniņš, valdnieks”. Tā kā pastāv acīmredzama nesakritība ziņās par to, kad beidza valdīt Amel-Marduks un sāka valdīt viņa pēctecis Neriglisars, vai nevarētu būt, ka starp abiem šiem valdniekiem kādu laiku ir valdījis ”Babilonas ķēniņš” Bel-šum-iškuns? Profesors Reimonds Filips Douertijs atzina, ka ”norādes uz Neriglisara aristokrātisko izcelsmi nedrīkst ignorēt”. (Nabonidus and Belshazzar—A Study of the Closing Events of the Neo-Babylonian Empire, by Raymond P. Dougherty, 1929, 61. lpp.)

11. Astronomical Diaries and Related Texts From Babylonia, edited by Hermann Hunger, 5. sēj., 2001, 2., 3. lpp.

12. ”A Classification of the Babylonian Astronomical Tablets of the Seleucid Period,” by A. Sachs. — Journal of Cuneiform Studies, 2. izd. g., nr. 4, 1948, 282., 283. lpp.

13. Astronomical Diaries and Related Texts From Babylonia, 5. sēj., 2001, 391. lpp.

14. Mesopotamian Planetary Astronomy-Astrology, by David Brown, 2000, 164., 201., 202. lpp.

15. ”The Astronomical Diaries as a Source for Achaemenid and Seleucid History,” by R. J. van der Spek. — Bibliotheca Orientalis, 50. izd. g., nr. 1/2, janvāris—marts, 1993, 94., 102. lpp.

16. Astronomical Diaries and Related Texts From Babylonia, by Abraham J. Sachs, completed and edited by Hermann Hunger, 1. sēj., 1988, 47. lpp.

17. Babylonian Eclipse Observations From 750 BC to 1 BC, by Peter J. Huber and Salvo De Meis, 2004, 186. lpp. Saskaņā ar VAT 4956, Mēness aptumsums pēc babiloniešu kalendāra notika trešā mēneša 15. dienā, tātad šis mēnesis, simanu, bija sācies 15 dienas agrāk. Ja pēc Jūlija kalendāra Mēness aptumsums notika 588. gada p.m.ē. 15. jūlijā, tad pirmā simanu diena bija 588. gada p.m.ē. 30. jūnijs/1. jūlijs. Tas nozīmētu, ka pirmais babiloniešu mēnesis (nisanu) un līdz ar to jauns gads būtu sācies divus mēnešus agrāk, 2./3. maijā. Normāli gadam, kurā notika šis aptumsums, būtu bijis jāsākas 3./4. aprīlī, taču VAT 4956 sestajā rindiņā ir redzams, ka iepriekšējam gadam pēc divpadsmitā (pēdējā) mēneša (adaru) bija pievienots papildu mēnesis. (Uz plāksnītes ir rakstīts: ”XII₂ [13.] mēneša 8. diena.”) Līdz ar to jaunais gads nesākās ātrāk par 2./3. maiju. Tādējādi šī Mēness aptumsuma datējums ar 588. gadu p.m.ē. labi atbilst ķīļraksta plāksnītē sniegtajiem datiem.

18. Saskaņā ar P. V. Neigebauera un E. F. Veidnera rakstu ”Ein astronomischer Beobachtungstext aus dem 37. Jahre Nebukadnezars II”, plāksnītē ir fiksēti 13 Mēness novērojumi attiecībā pret kādu zvaigzni vai zvaigznāju. (Berichte über die Verhandlungen der Königl. Sächsischen Gesellschaft der Wissenschaften zu Leipzig, 67. izd. g., 1. maijs, 1915, 67.—76. lpp.) Viņi uzskaita arī 15 planētu novērojumus. (72.—76. lpp.) Ķīļraksta zīme, kas apzīmē Mēnesi, ir skaidra un nepārprotama, turpretī dažu planētu un to pozīciju apzīmējumi ir neskaidri. (Mesopotamian Planetary Astronomy—Astrology, by David Brown, 2000, 53.—57. lpp.) Šī iemesla dēļ planētu novērojumus var interpretēt dažādi. Tā kā Mēness stāvokli ir viegli aprēķināt, tad ar diezgan lielu precizitāti ir iespējams noteikt un datēt to VAT 4956 minēto spīdekļu pozīcijas, kuru novietojums raksturots attiecībā pret Mēnesi.

18a. Šie intervāli ir laika mērījumi, piemēram, no Saules rieta līdz Mēness rietam mēneša pirmajā dienā un vēl divas reizes mēneša gaitā. Zinātnieki tos ir attiecinājuši uz noteiktiem datumiem. (”The Earliest Datable Observation of the Aurora Borealis,” by F. R. Stephenson and David M. Willis. — Under One Sky—Astronomy and Mathematics in the Ancient Near East, edited by John M. Steele and Annette Imhausen, 2002, 420.—428. lpp.) Lai senie novērotāji varētu izmērīt šos intervālus, viņiem bija nepieciešams kaut kāda veida pulkstenis. Šādi mērījumi nebija precīzi. (”Observations and Predictions of Eclipse Times by Early Astronomers,” by John M. Steele. — Archimedes, New Studies in the History and Philosophy of Science and Technology, 4. sēj., 2000, 65., 66. lpp.) Turpretī Mēness stāvoklis attiecībā pret citiem debess ķermeņiem tika aprēķināts ar lielāku precizitāti.

19. Analīze tika veikta ar datorprogrammu TheSky6™. Pētījumā tika izmantota arī bezmaksas programma Cartes du Ciel/Sky Charts (CDC) un ASV Jūras observatorijas datumu konvertētājs. Tā kā ķīļraksta zīmes, kas apraksta daudzus planētu stāvokļus, ir dažādi interpretējamas, ziņas par šiem stāvokļiem pētījumā netika izmantotas, lai noteiktu, uz kuru gadu ir attiecināma astronomiskā dienasgrāmata.

20. Paul V. Neugebauer, Ernst F. Weidner: ”Ein astronomischer Beobachtungstext aus dem 37. Jahre Nebukadnezars II, (-567/66)”. — Berichte über die Verhandlungen der Königl. Sächsischen Gesellschaft der Wissenschaften zu Leipzig, 67. izd. g., 1. maijs, 1915, 41. lpp.

21. Plāksnītes VAT 4956 trešajā rindiņā teikts: ”Mēness atradās 1 olekti [t.i., 2 grādus] pirms Jaunavas ß.” Iepriekšminētajā datu analīzē tika secināts, ka 9. nisanu Mēness atradās 2°04ʹ pirms jeb uz rietumiem un 0° zem Jaunavas ß. Tā tika uzskatīta par precīzu atbilsmi.

[Shēma 21. lpp.]

 (Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

UZ KURU GADU NORĀDA VAT 4956 — 587. VAI 607. GADU P.M.Ē.?

◼ Plāksnītē aprakstītas astronomiskas parādības, kas bija vērojamas Nebukadnecara II 37. valdīšanas gadā

◼ Nebukadnecars II izpostīja Jeruzālemi savas valdīšanas 18. gadā (Jeremijas 32:1)

Ja Nebukadnecara II 37. valdīšanas gads bija 568. gads p.m.ē., tad Jeruzāleme tika izpostīta 587. gadā p.m.ē.

610. g. p.m.ē.

600

590

580

570

560

Ja viņa 37. valdīšanas gads bija 588. gads p.m.ē., tad Jeruzāleme tika izpostīta 607. gadā p.m.ē., kā izriet no Bībeles hronoloģijas

◼ VAT 4956 drīzāk norāda uz 607. gadu p.m.ē.

[Norāde par attēlu autortiesībām 18. lpp.]

Photograph taken by courtesy of the British Museum