JEHOVA ir dāsns Dievs. (Jēk. 1:17.) Viss, ko Jehova ir radījis, sākot ar zvaigznēm naksnīgo debesu plašumos līdz pat zaļojošo augu segai, kas apklāj zemi, liecina par viņa dāsnumu. (Ps. 65:13, 14; 147:7, 8; 148:3, 4.)

Psalmu sacerētājs bija tik ļoti pateicīgs Radītājam, ka uzrakstīja dziesmu, kurā viņš cildināja Jehovas darbus. Lasot 104. psalmu, pārdomāsim, vai arī mūsu sirdi pilda līdzīgas jūtas. Psalmā ir teikts: ”Es dziedāšu tam Kungam visu savu mūžu, es slavēšu savu Dievu, kamēr vien šeit mītu!” (Ps. 104:33.) Vai arī mēs vēlamies to darīt?

Jehova vēlas, lai mēs no viņa mācītos būt devīgi. Viņš arī palīdz saprast, kāpēc mums tādiem jābūt. Lūk, ko, Dieva iedvesmots, rakstīja apustulis Pāvils: ”Tos, kas ir bagāti tagadējā laikmetā, pamāci nebūt augstprātīgiem un cerēt nevis uz nedrošo bagātību, bet gan uz Dievu, kurš bagātīgi dod visu, kas mums sagādā prieku. Mudini viņus darīt labu, būt bagātiem krietnos darbos, būt devīgiem un gataviem dalīties ar citiem, tā krājot sev drošu mantu — labu pamatu nākotnei, lai cieši satvertu īsto dzīvi.” (1. Tim. 6:17—19.)

Savā otrajā vēstulē Korintas draudzei Pāvils paskaidroja, kāda ir pareiza attieksme pret iespēju ziedot: ”Lai ikviens dara tā, kā savā sirdī ir apņēmies, nevis negribīgi vai piespiedu kārtā, jo Dievs mīl priecīgu devēju.” (2. Kor. 9:7.) Pēc tam Pāvils minēja, ka devīgums nāk par labu gan tiem, kuru vajadzības tiek apmierinātas, gan ziedotājiem, kas tiek darīti bagāti garīgā ziņā. (2. Kor. 9:11—14.)

Pabeidzot runāt par šo jautājumu, Pāvils savā vēstulē atsaucās uz spilgtāko Dieva devīguma pierādījumu. Viņš rakstīja: ”Paldies Dievam par viņa neaprakstāmo dāvanu!” (2. Kor. 9:15.) Jehovas dāvana acīmredzot  ietver visu labo, ko viņš ir sagādājis saviem kalpiem ar Jēzus Kristus starpniecību. Tā ir tik izcila, ka tās vērtību nav iespējams izteikt vārdos.

Kā mēs varam apliecināt pateicību par visu, ko Jehova un viņa Dēls ir darījuši un vēl darīs mūsu labā? Viena iespēja ir devīgi ziedot savu laiku, spēkus un līdzekļus, lai atbalstītu Jehovas tīro pielūgsmi, vienalga, vai mūsu ieguldījums ir liels vai pavisam neliels. (1. Laiku 22:14; 29:3—5; Lūk. 21:1—4.)