Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Lasītāju jautājumi

Lasītāju jautājumi

Lasītāju jautājumi

102. psalma 27. pantā teikts, ka zeme un debesis ”zudīs”. Vai tas nozīmē, ka zemeslode ies bojā?

Šī psalma sarakstītājs lūgšanā Jehovam teica: ”Senlaikos Tu zemei pamatus esi licis, un debesis ir Tavu roku darbs. Tās zudīs, bet Tu paliksi; tās sadils kā drānas, Tu veidosi tās kā tērpus, un tās pārveidosies.” (Psalms 102:26, 27.) No konteksta redzams, ka runa ir nevis par zemeslodes iznīcināšanu, bet gan par to, ka Dievs ir neiznīcīgs. Tāpat šis psalms parāda, kāpēc Dieva kalpiem šī svarīgā patiesība var sniegt mierinājumu.

Psalmu dziesminieks, iespējams, atrazdamies trimdā Babilonā, vispirms raksta par savām bēdām un ciešanām. Viņš sūrojas par sava mūža dienām, kas izgaist ”kā dūmi”, un raizēm, kuru dēļ viņa kauli ir ”izdeguši līdzīgi pagalei”. Viņš ir bez spēka, viņa sirds ir ”izkaltusi kā zāle”, viņš jūtas pamests ”kā vientulis putns uz jumta”. Pārdzīvojumi viņam laupījuši ēstgribu, un viņa dienas ir bēdu pilnas. (Psalms 102:4—12.) Tomēr psalmu dziesminieks nezaudē cerību, jo zina, ko Jehova ir apsolījis paveikt Ciānas jeb Jeruzalemes labā.

Lai gan Ciāna ir nopostīta, Jehova ir devis solījumu to atjaunot. (Jesajas 66:8.) Tāpēc psalma sarakstītājs ar pārliecību uzrunā Jehovu: ”Kaut Tu celtos un apžēlotos par Ciānu, jo ir jau laiks tai žēlastību parādīt: noteiktā žēlastības stunda tai ir situsi, ..kad tas Kungs Ciānu uzcels un parādīsies visā savā spožumā.” (Psalms 102:14, 17.) Pēc tam psalmu dziesminieks atkal piemin savas ciešanas un izsaka secinājumu: ja jau Jehova ar savu spēku var atjaunot Jeruzalemi, tad vēl jo vairāk — atbrīvot viņu no bēdīgā stāvokļa. (Psalms 102:18, 21, 24.) Tomēr ir vēl kāds iemesls, kāpēc psalmu dziesminieks nešaubīgi paļaujas uz Jehovu. Viņš zina, ka Jehova ir neiznīcīgs.

Jehovas mūžīgums ir pilnīgā pretstatā psalmu sacerētāja īsajam mūžam. ”Tu, kam gadi paliek uz radu radiem,” viņš saka Jehovam. ”Senlaikos Tu zemei pamatus esi licis, un debesis ir Tavu roku darbs.” (Psalms 102:25, 26.)

Tomēr pat to, cik ilgi pastāv zeme un debesis, nevar pat salīdzināt ar Jehovas mūžīgumu. Psalma sacerētājs piebilst: ”Tās [zeme un debesis] zudīs, bet Tu paliksi.” (Psalms 102:27.) Materiālo zemi un debesis ir iespējams iznīcināt. Tiesa, Jehova ir apliecinājis, ka tās pastāvēs mūžīgi. (Psalms 119:90; Salamans Mācītājs 1:4.) Tomēr tās varētu tikt iznīcinātas, ja tāds būtu Dieva nodoms. Turpretī pats Jehova ir neiznīcīgs. Tas, ko viņš ir radījis, var ”pastāvēt mūžīgi” tikai tāpēc, ka viņš nodrošina tā pastāvēšanu. (Psalms 148:6.) Ja Dievs pārtrauktu rūpēties par radīto, tad viss ”sadiltu kā drānas”. (Psalms 102:27.) Līdzīgi kā cilvēks dzīvo ilgāk par savām drēbēm, arī Jehova varētu dzīvot ilgāk par to, ko viņš ir radījis, ja vien viņš to gribētu. No citiem Bībeles pantiem mēs zinām, ka tāda tomēr nav viņa griba. Dieva Rakstos ir apliecināts, ka burtiskā zeme un debesis paliks vienmēr. (Psalms 104:5.)

Apziņa, ka Jehova vienmēr izpilda solīto, mums var sniegt lielu mierinājumu. Ja mēs stāstām Dievam par saviem pārbaudījumiem — lai cik smagi tie būtu —, mēs varam būt pārliecināti, ka viņš ”piegriežas atstāto lūgšanām un nenicina viņu piesaukšanu”. (Psalms 102:18.) 102. psalmā lasāmais Jehovas solījums atbalstīt savus kalpus ir daudz drošāks par zemi, uz kuras mēs stāvam.