Ziemassvētki. Kas tajos ir galvenais?

MILJONIEM cilvēku uzskata, ka Ziemassvētki ir laiks, kad ir jābūt kopā ar ģimeni un draugiem un jāstiprina mīlestība un draudzība. Daudziem citiem tas ir laiks, kad jāpārdomā Jēzus Kristus dzimšana un viņa nozīme cilvēces glābšanā. Krievijā, pretēji daudzām citām zemēm, bija tāds periods, kad iedzīvotāji nedrīkstēja atklāti svinēt šos svētkus. Kaut gan daudzus gadsimtus Krievijas pareizticīgie bija atklāti svinējuši Ziemassvētkus, lielāko daļu no 20. gadsimta viņiem to darīt nebija ļauts. Kāds bija tā iemesls?

Pēc 1917. gada boļševiku apvērsuma padomju vara visā valstī īstenoja agresīvu ateisma politiku un Ziemassvētki kā reliģiski svētki krita nežēlastībā. Valsts izvērsa kampaņu kā pret Ziemassvētkiem, tā pret Jaunā gada svinēšanu, un tika klaji nosodīti galvenie svētku atribūti — eglīte un Salavecis.

1935. gadā notika kāda pārmaiņa, kas ļoti ietekmēja veidu, kā Krievijas iedzīvotāji svinēja šos svētkus. Padomju vara atļāva parādīties Salavecim, eglītei un Jaunā gada svinībām, taču ar būtisku piebildi — Salavecim turpmāk bija jānes dāvanas nevis Ziemassvētkos, bet Jaunajā gadā, un Ziemassvētku eglītei bija jākļūst par Jaungada eglīti. Tā Padomju Savienībā mainījās svētku būtība un Ziemassvētku svinēšana tika aizstāta ar Jaunā gada svinībām.

Gadu mijas svētki kļuva par absolūti laicīgu pasākumu, kuram oficiāli nebija nekādas saistības ar reliģiju. Eglīti pušķoja ar rotām, kas atainoja Padomju Savienības progresu dažādās jomās, nevis ar tādām, kurām ir reliģiska nozīme. Žurnālā Vokrug Sveta bija rakstīts: ”Pēc dažādu gadu padomju perioda eglīšu rotām var izsekot komunistiskās sabiedrības celšanas vēsturei. Līdztekus banālajiem zaķīšiem, lāstekām un rausīšiem parādījās tādas rotas kā sirpis un āmurs, traktors, vēlāk tās nomainīja ogļraču un kosmonautu figūriņas, naftas torņi, raķetes un Mēness pašgājēji.”

Bet paši Ziemassvētki oficiāli netika atzīti. Padomju vara tos pasludināja par parastu darbdienu. Tiem, kas vēlējās svinēt Ziemassvētkus, tas bija jādara ļoti piesardzīgi, riskējot iemantot varas iestāžu nelabvēlību ar visām no tā izrietošajām sekām. Tā Krievijā 20. gadsimtā mainījās svētku saturs, un no reliģiskiem tie kļuva par laicīgiem.

Atkal pārmaiņas

1991. gadā Padomju Savienība beidza pastāvēt, un daudzās dzīves jomās parādījās brīvība, ateisma politika palika pagātnē. Jaunajās neatkarīgajās valstīs, kas izveidojās pēc Padomju Savienības sabrukšanas, baznīca un valsts ir šķirtas. Daudzi reliģiski noskaņoti cilvēki domāja, ka viņi varēs  brīvi paust savu reliģisko pārliecību, un viens no veidiem, kā to varēs darīt, pēc viņu domām, būs svinēt reliģiskos Ziemassvētkus. Taču daudzi no viņiem drīz vien sāka just dziļu sarūgtinājumu. Kāpēc?

Ar katru gadu svētkos ienāca arvien vairāk komercijas. Tāpat kā Rietumos, arī bijušajā Padomju Savienībā Ziemassvētki ražotājiem un tirgotājiem ir kļuvuši par vienu no labākajām iespējām nopelnīt. Veikalu vitrīnas tiek dekorētas ar Ziemassvētku simboliem, un veikalos skan Rietumu zemēs populārās Ziemassvētku dziesmas, kas pirms tam Krievijā nebija pazīstamas. Pārdevēji ar lielām somām piepilsētas vilcienos un cita veida sabiedriskajā transportā tirgo Ziemassvētku rotājumus un citus sīkumus. Tāda ir situācija tagad.

Pat tos, kuri nav neapmierināti ar svētku komerciālo raksturu, bieži uztrauc kaut kas cits, kas redzams šajā periodā, — pārmērīga alkohola lietošana un tās sekas. Kādas Maskavas slimnīcas uzņemšanas nodaļas ārsts teica: ”Ārstiem Jaunais gads nozīmē to, ka būs jāārstē neskaitāmas traumas — traumas no sitieniem, grieztas, durtas, šautas brūces —, no kurām lielākā daļa gūtas ģimenes skandālos, kopīgās iedzeršanās un autokatastrofās.” Kāda Krievijas Zinātņu akadēmijas institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks minēja citu satraucošu faktu: ”Ap Jauno gadu strauji pieaug alkohola izraisītu nāves gadījumu skaits, īpaši liels tas bija 2000. gadā. Tajā pašā laikā nedaudz pieauga arī pašnāvību un slepkavību skaits.”

Par nelaimi, ir vēl kāds faktors, kas Krievijā padziļina visas ar šo svētku svinēšanu saistītās problēmas. Laikrakstā Izvestija bija teikts: ”Gandrīz desmitā daļa Krievijas iedzīvotāju Ziemassvētkus svin divreiz. Kā liecina centra ”ROMIR monitorings” aptauja, 8 procenti respondentu atzina, ka viņi svin Ziemassvētkus gan pēc katoļu baznīcas kalendāra (25. decembrī), gan pēc pareizticīgo baznīcas kalendāra (7. janvārī). [..] Dažiem acīmredzot ir svarīga nevis Ziemassvētku reliģiskā būtība, bet gan pati iespēja svinēt.” *

Vai pašreizējās svinības sagādā godu Kristum?

Ir skaidrs, ka svētkos, kas tiek svinēti ap  gadu miju, var redzēt daudz bezdievīgas rīcības. Lai gan daudzus tas satrauc, viņi domā, ka viņiem šie svētki tomēr jāsvin, lai godātu Dievu un Kristu. Vēlēšanās būt patīkamiem Dievam ir patiešām slavējama, bet vai Dievam un Kristum šo svētku svinēšana ir patīkama? Ir vērts uzzināt, kā šie svētki radušies.

Piemēram, lai kāds būtu viedoklis par padomju varas attieksmi pret Ziemassvētkiem, nav iespējams ignorēt vēsturiskus faktus, kas izklāstīti Lielajā padomju enciklopēdijā: ”Svētku izcelsme rodama pagāniskajā ”mirušo un augšāmcēlušos” dievu kultā, īpaši izplatītā zemkopju tautās, kas ik gadu, parasti ziemas saulgriežu laikā (21.—25. dec.), svinēja dieva glābēja ”dzimšanu”, kurš atmodina dabu jaunai dzīvei.”

Enciklopēdijā ir piebilsts vēl kāds būtisks fakts: ”Agrīnie kristieši nesvinēja Kristus dzimšanu. [..] No 4. gs. vidus kristīgā baznīca, cenzdamās izskaust Mitras kultu, pārveidoja mitraisma ”neuzvaramā Saules dieva dzimšanas” svētkus (tos svinēja 25. dec.) un pārvērta tos par Kristus dzimšanas svētkiem. Pirmie tos sāka svinēt Romas kopienas kristieši. Desmitajā gadsimtā kopā ar kristietību tie izplatījās Krievzemē, kur saplūda ar ziemā svinētajiem senslāvu svētkiem par godu senču gariem.”

Varētu jautāt: vai Bībelē ir teikts, ka Jēzus ir dzimis 25. decembrī? Bībelē nav minēts, kādā datumā ir dzimis Jēzus, un nav rakstīts, ka Jēzus pats par to būtu runājis, kur nu vēl būtu licis to svinēt. Tomēr Bībele palīdz noskaidrot aptuvenu laiku, kad ir dzimis Jēzus.

Saskaņā ar Mateja evaņģēlija 26. un 27. nodaļu, Jēzus tika sodīts ar nāvi 14. nīsanā, ebreju Pasā svētku dienas beigās — tā bija sākusies 33. gada 31. martā. No Lūkas evaņģēlija var uzzināt, ka tad, kad Jēzus tika kristīts un sāka savu kalpošanu, viņš bija apmēram trīsdesmit gadu vecs. (Lūkas 3:21—23.) Jēzus kalpošana ilga trīsarpus gadu, tātad nāves brīdī viņš bija apmēram trīsdesmit trīs ar pusi gadu vecs. Ap 33. gada 1. oktobri viņam būtu palikuši trīsdesmit četri gadi. Lūka rakstīja, ka tajā laikā, kad Jēzus piedzima, ”gani bija.. laukā, tie, nomodā būdami, sargāja naktī savus lopus”. (Lūkas 2:8.) Decembra aukstumā gani nebūtu bijuši ar ganāmpulkiem laukā — Betlēmes apkaimē decembrī reizēm pat snieg. Taču ap 1. oktobri gan viņi varēja būt naktī laukā, un, kā liecina pierādījumi, tas bija laiks, kad piedzima Jēzus.

Bet ko var teikt par Jaunā gada svinēšanu? Kā jau bija minēts, šīs svinības bieži ir saistītas ar uzdzīvi. Lai gan ir mēģināts  Jaunā gada svinības sekularizēt, arī to izcelsme ir šaubīga.

Ņemot to visu vērā, ir skaidrs, kāpēc aicinājums pievērst svētkos galveno uzmanību Kristum nerod dzirdīgas ausis. Ja jums nepatīk ar Ziemassvētkiem saistītā komercija, daudzu cilvēku uzvedība ap gadu miju svinētajos svētkos, kā arī svētku pagāniskā izcelsme, uzmundrinājumu var sniegt doma, ka tomēr pastāv iespēja, kā ikviens var dot pienācīgo godu Dievam un Kristum un arī stiprināt ģimenes saites.

 Labāks veids, kā godāt Dievu un Kristu

Bībelē rakstīts, ka Jēzus Kristus bija nācis, lai ”atdotu savu dzīvību kā atpirkšanas maksu par daudziem”. (Mateja 20:28.) Būdams ar mieru mirt par mūsu grēkiem, viņš ļāva, lai viņu sodītu ar nāvi. Daudzi vēlas godāt Kristu un domā, ka to var darīt Ziemassvētkos, bet, kā jau bija minēts šajā rakstā, Ziemassvētkiem un Jaunajam gadam ir maz saistības ar Kristu un šo svētku izcelsme ir meklējama pagāniskās svinībās. Turklāt Ziemassvētkus, lai cik pievilcīgi tie daudziem šķistu, iezīmē neslēpta komercija, un vēl jāpiemin, ka svētkos bieži redzama apkaunojoša rīcība, ar ko nav apmierināts ne Dievs, ne Kristus.

Kā būtu jārīkojas tiem, kas grib būt patīkami Dievam? Ir nevis jāturas pie tradīcijām, kuras var apmierināt tieksmi pēc kaut kā reliģiska, tomēr kuras ir pretrunā ar Bībeli, bet gan jāmeklē, kā patiesībā var godāt Dievu un Kristu. Kāds ir šis patiesais veids, un kas mums būtu jādara?

Kristus ir teicis: ”Šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko tu esi sūtījis, Jēzu Kristu.” (Jāņa 17:3.) Tātad ir jātiecas precīzi noskaidrot, kā godāt Dievu un Kristu, un pēc tam šīs zināšanas jāliek lietā — taču ne tikai dažās noteiktās gada dienās, bet katru dienu. Dievs priecājas, ja cilvēki tā rīkojas un iegūst cerību uz mūžīgu dzīvi.

Vai jūs vēlētos, lai jūsu ģimene būtu to vidū, kas godā Dievu un Kristu patiesi un saskaņā ar Bībeli? Jehovas liecinieki vairākiem miljoniem ģimeņu visā pasaulē ir palīdzējuši apgūt svarīgās Bībeles zināšanas. Sirsnīgi aicinām arī jūs sazināties ar Jehovas lieciniekiem vai arī uzrakstīt viņiem (adreses norādītas šī žurnāla 2. lappusē).

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls/Attēls 7. lpp.]

Jaungada svinību izcelsme

Ko saka Gruzijas pareizticīgo baznīcas mūks

”Jaunā gada sagaidīšanas svētki ir cēlušies no vairākiem senās Romas pagāniskajiem svētkiem. 1. janvārī tika svinēti pagāniskās dievības Jāna svētki, un šī mēneša nosaukums ir radies no viņa vārda. Jānu attēloja ar divām pretējos virzienos vērstām sejām, un tas nozīmēja, ka viņš raugās gan pagātnē, gan nākotnē. Pastāvēja teiciens, ka tam, kas 1. janvāri sagaidīs smieklos un jautrībā, ar ēdienu un dzērienu pārpilnību, viss gads paies laimē un labklājībā. Tieši tāda pati māņticība pastāv Jaunā gada svinībās daudzu mūsu tautiešu vidū. [..] Dažos pagāniskajos svētkos cilvēki tiešā nozīmē ziedoja elkam, dažiem svētkiem bija raksturīgas izlaidīgas orģijas, netiklība un laulības pārkāpšana, bet citos, piemēram, Jāna svētkos, bija redzama negausīga pārēšanās, piedzeršanās un visa tā netīrība, kas no tā izriet. Ja mēs atceramies sevi tajā laikā, kad svinējām Jauno gadu, tad mums jāatzīst, ka mēs visi esam piedalījušies šajos pagāniskajos svētkos.” (No intervijas Gruzijas laikrakstā.)

[Attēls 6. lpp.]

Kristietība saplūda ar Mitras kultu

[Norāde par autortiesībām]

Museum Wiesbaden

[Attēls 7. lpp.]

Decembra aukstumā gani nebūtu bijuši ar saviem ganāmpulkiem laukā