Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Mēs varam pārvarēt problēmas, kas sakņojas mūsu bērnībā

Mēs varam pārvarēt problēmas, kas sakņojas mūsu bērnībā

Mēs varam pārvarēt problēmas, kas sakņojas mūsu bērnībā

NIKOLASAM * jau no agras bērnības bija nosliece uz dumpīgumu. Ar laiku iekšējo konfliktu dēļ viņš sāka lietot narkotikas un arī pārmērīgi daudz alkohola. Nikolass pats stāstīja: ”Mans tēvs bija alkoholiķis, un viņš mums ar māsu sagādāja daudz ciešanu.”

Savukārt Melindas vecāki izskatījās cienījami sabiedrības locekļi, kas apmeklē baznīcu. Taču viņi bija dziļi iesaistījušies vēl kādā reliģiskā grupā. ”Dažos rituālos vecāki mani pazemoja, un tas jau bērnībā pilnīgi sagrāva manu pašcieņu,” ar sāpēm stāsta Melinda, kurai tagad ir vairāk nekā 30 gadu. Viņa piebilst: ”Cik vien sevi spēju atcerēties, manas būtības neatņemama sastāvdaļa ir bijusi bezcerības izjūta un man iedzītā mazvērtības apziņa.”

Kas gan var noliegt, ka daudzi cilvēki bērnībā ir bijuši spiesti paciest varmācību, lamas, vecāku nevērību un citus negatīvus faktorus? Nelaimīgas bērnības radītās traumas reizēm ir ārkārtīgi dziļas. Bet vai tās obligāti iespaido cilvēku tik ļoti, ka viņš nekad nespēj pieņemt Dieva Rakstu patiesību un rast dzīvē laimi? Vai Nikolass un Melinda var kļūt par dievbijīgiem cilvēkiem, par spīti grūtajai bērnībai? Vispirms ieskatīsimies Jūdejas ķēniņa Josijas dzīvē.

Piemērs Bībelē

Josija valdīja Jūdejā septītajā gadsimtā pirms mūsu ēras, un viņa valdīšana ilga 31 gadu (659.—629. p.m.ē.). Josijas tēvu nogalināja sazvērnieki, un, kad tronī kāpa Josija, stāvoklis Jūdejā bija gaužām bēdīgs. Jūdejā un arī pašā Jeruzalemē bija papilnam ļaužu, kas pielūdza Baalu un zvērēja pie galvenā amoniešu dieva Milkoma. Jūdejas augstmaņi bija kā ”rūcoši lauvas” un tiesneši ”kā vilki vakarā”, rakstīja Cefanja, kas tajā laikā bija Dieva pravietis. Tāpēc zemē bija izplatīta varmācība un krāpšana. Daudzi savā sirdī teica: ”Tas Kungs mums nedarīs ne labu, ne ļaunu!” (Cefanjas 1:3—2:3; 3:1—5.)

Bet kāds valdnieks tad bija Josija? Bībeles hronists Ezra rakstīja: ”Viņš [Josija] darīja to, kas bija taisns tā Kunga acīs, un staigāja Dāvida, sava ciltstēva, ceļus un nenovērsās no tiem nedz pa labi, nedz pa kreisi.” (2. Laiku 34:1, 2.) Spriežot pēc šiem vārdiem, Josija sekmīgi darīja to, kas ir labs Dieva acīs. Bet no kādas ģimenes viņš bija cēlies?

Viegla vai grūta bērnība?

667. gadā p.m.ē., kad piedzima Josija, viņa tēvam Amonam bija tikai 16 gadu un pār Jūdeju valdīja viņa vectēvs Manase. Manase bija viens no ļaunākajiem ķēniņiem, kādi vien Jūdejā valdījuši. Viņš uzcēla altārus Baalam, un ”vēl daudz lielākā mērā viņš darīja to, kas tam Kungam nepatika”. Ķēniņš lika saviem dēliem iet nāvē kā ugunsupuriem, nodarbojās ar zīlēšanu, vārdošanu, izsauca garus un izlēja daudz nevainīgu asiņu. Manase arī ienesa Jehovas namā paša izcirstu svēto stabu. Viņš ”pavedināja Jūdas un Jeruzālemes iedzīvotājus, ka viņi rīkojās vēl ļaunāk nekā tās pagānu tautas, ko tas Kungs bija licis iznīdēt Israēla bērnu acu priekšā”. (2. Laiku 33:1—9.)

Manase bija tik ļauns, ka Jehova panāca, lai Manasi, važās iekaltu, aizved uz Babilonu — vienu no pilsētām, kurās atradās Asīrijas ķēniņa mītne. Gūstā Manase nožēloja izdarīto, pazemojās un karsti lūdza Jehovam piedošanu. Dievs uzklausīja viņa lūgumu, ļāva viņam atgriezties Jeruzalemē un atdeva viņam ķēniņa varu. Tad Manase ar zināmiem panākumiem daudz ko valstī izmainīja uz labo pusi. (2. Laiku 33:10—17.)

Kā Manases nosodāmā rīcība un vēlākā nožēla ietekmēja viņa dēlu Amonu? Izrādījās, ka Amons ir pavisam ļauns cilvēks. Kad Manase bija nožēlojis savus grēkus un centās attīrīt zemi no tā, ko pats bija ieviesis, Amons uz to neatsaucās. Pēc tam kad 22 gadu vecumā Amons bija kļuvis par ķēniņu, viņš ”darīja to, kas bija ļauns tā Kunga acīs, gluži tāpat, kā bija darījis viņa tēvs Manase”. Viņš nevis pazemojās Jehovas priekšā, bet ”uzkŗāva sev aizvien vairāk noziegumu”. (2. Laiku 33:21—23.) Josijam bija tikai seši gadi, kad Amons kļuva par Jūdejas ķēniņu. Varam iedomāties, cik briesmīga noteikti bija Josijas bērnība!

Amona valdīšana beidzās pēc diviem gadiem, kad kalpi pret to sazvērējās un to nogalināja. Taču zemes ļaudis nosita sazvērniekus un iecēla par ķēniņu Amona dēlu Josiju. (2. Laiku 33:24, 25.)

Lai gan agrā bērnībā Josijam bija jāpieredz tik daudz kas slikts, viņš darīja to, kas ir labs Jehovas acīs. Viņa valdīšana bija tik sekmīga, ka Bībelē rakstīts: ”Neviens ķēniņš pirms viņa nav bijis līdzīgs viņam, kas būtu tā piegriezies tam Kungam no visas savas sirds un no visas savas dvēseles un ar visu savu spēku pilnīgā saskaņā ar Mozus bauslību, un arī pēc viņa neviens tāds necēlās kā viņš.” (2. Ķēniņu 23:19—25.)

Cik gan uzmundrinošs ir Josijas piemērs tiem, kam ir bijusi nelaimīga bērnība! Ko var mācīties no Josijas? Kas Josijam palīdzēja izvēlēties pareizo ceļu un pie tā turēties?

Centieties iepazīt Jehovu

Josijas vectēva Manases pozitīvā ietekme bija noteicošā Josijas pirmajos dzīves gados, jo tas bija laiks, kad Manase bija nožēlojis grēkus. Bībelē nav teikts, cik tuvas bija viņu attiecības un cik vecs bija Josija, kad Manase mainījās. Tā kā ebreju ģimenēs parasti pastāvēja ciešas attiecības, Manase, iespējams, centās pasargāt mazdēlu no apkārtējo sliktās ietekmes, mācot tam cienīt patieso Dievu Jehovu un visu, ko Dievs teicis. Patiesības sēklas, ko Manasem un varbūt arī kādiem citiem cilvēkiem izdevās iesēt Josijas sirdī, galu galā uzdīga. Savā astotajā valdīšanas gadā Josija sāka meklēt Jehovu un pildīt viņa gribu. Toreiz ķēniņam bija 15 gadu. (2. Laiku 34:1—3.)

Daži cilvēki bērnībā par garīgiem jautājumiem ir varējuši uzzināt tikai no kāda attāla radinieka, paziņas vai kaimiņa. Tomēr, ja iesētās sēklas tiek koptas, tās vēlāk var uzdīgt un nest augļus. Iepriekš pieminētajai Melindai bērnībā kaimiņos dzīvoja laipns, vecs vīrs, kas regulāri nesa uz viņas māju žurnālus Sargtornis un Atmostieties!. Ar sirsnību atcerēdamās šo kaimiņu, viņa stāsta: ”Mani visvairāk iespaidoja tas, ka viņš nesvinēja pieņemtos svētkus. Man tas bija ļoti svarīgi, jo mani vecāki Halloween svētkos, kā arī citās svētku dienās veica savus rituālus.” Apmēram pēc desmit gadiem kāds draugs uzaicināja Melindu apmeklēt kristīgu sapulci Jehovas liecinieku Valstības zālē, un Melinda tūlīt atcerējās savu kaimiņu un ar prieku pieņēma šo piedāvājumu. Tas viņai palīdzēja patiesības meklējumos.

Esiet pazemīgi Dieva priekšā

Josijas valdīšana Jūdejā bija iezīmīga ar milzīgām reliģiskām reformām. Sešus gadus cīnījies ar elkdievību un attīrījis zemi, Josija sāka remontēt Jehovas namu. Darbi ritēja uz priekšu, bet tad augstais priesteris Hilkija atrada kaut ko bezgala vērtīgu. Viņa rokās nonāca ”tā Kunga bauslības grāmata”! Rakstvedis Šafans, kam Hilkija uzticēja sensacionālo atradumu, paziņoja ķēniņam par notikušo. Vai 25 gadus vecais Josija tāpēc kļuva lepns? (2. Laiku 34:3—18.)

”Kad ķēniņš bija dzirdējis bauslības vārdus,” rakstīja Ezra, ”tad viņš saplēsa gabalos savas drēbes.” Tā Josija pauda savas dziļās bēdas, jo saprata, ka viņa priekšteči nav pildījuši visas Dieva pavēles. Viņa rīcība tiešām liecināja par pazemību! Ķēniņš nekavējoties nosūtīja piecus vīrus pie pravietes Huldas, lai ar tās starpniecību izjautātu Jehovu. Atgriezušies tie ķēniņam darīja zināmu: Jehovas bauslības neievērošanas dēļ zeme pieredzēs nelaimi, bet pats ķēniņš Josija, kas ir pazemojies Dieva priekšā, tiks pievienots mirušajiem mierā un neredzēs gaidāmo postu. (2. Laiku 34:19—28.) Jehovu iepriecināja Josijas nostāja.

Lai kāda būtu bijusi mūsu bērnība, arī mēs varam kļūt pazemīgi patiesā Dieva Jehovas priekšā un cienīt viņu un viņa Rakstus — Bībeli. Tā rīkojās sākumā minētais Nikolass. Viņš stāstīja: ”Manā dzīvē valdīja juceklis, jo lietoju narkotikas un daudz dzēru, tomēr man bija interese par Bībeli un es ilgojos atrast dzīves jēgu. Pēc kāda laika es satiku Jehovas lieciniekus, izmainīju savu dzīvesveidu un pieņēmu patiesību.” Tas nozīmē, ka mēs varam izveidot cieņas pilnu attieksmi pret Dievu un viņa Rakstiem neatkarīgi no saviem apstākļiem.

Gūstiet labumu no visa, ko dod Jehova

Josija dziļi cienīja arī Jehovas praviešus. Viņš izjautāja Huldu, bet tāpat viņu spēcīgi iespaidoja arī citi tā laika pravieši. Piemēram, gan Jeremija, gan Cefanja aktīvi nosodīja Jūdejā sastopamo elkdievību. Kad Josija uzklausīja šo praviešu vēstis, viņš noteikti guva daudz spēka, lai cīnītos ar viltus reliģiju! (Jeremijas 1:1, 2; 3:6—10; Cefanjas 1:1—6.)

Kungs Jēzus Kristus ir uzdevis ar garu svaidīto sekotāju grupai — ”uzticīgajam un gudrajam kalpam” — īstajā laikā dot garīgo uzturu. (Mateja 24:45—47.) Kalpa grupa, izmantojot uz Bībeli balstītus izdevumus un draudzes sapulces, uzsver, ka jāuzklausa Bībeles padomi, un iesaka, kā tos praktiski ievērot ikdienā. Tāpēc ir ļoti labi, ja mēs izmantojam visu Jehovas doto, lai mainītu dziļi iesakņojušos nepareizu prāta ievirzi. Piemēram, Nikolass jau no bērnības izjuta spēcīgu nepatiku pret vadību. Pat tad, kad viņš jau zināja Dieva Rakstu patiesību, šis trūkums viņam traucēja pilnībā kalpot Jehovam. Viņam nebija viegli mainīt savu domāšanu, taču ar laiku tas izdevās. ”Ar divu saprotošu vecāko palīdzību,” skaidroja Nikolass, ”es beidzot atzinu, ka man ir šāda problēma, un sāku izmantot Rakstu padomus, ko viņi ar mīlestību deva.” Viņš piebilda: ”Lai gan manī vēl tagad reizēm uzbango tāds kā aizvainojums, esmu iemācījies kontrolēt savu nepakļāvīgo dabu.”

Arī Melinda pirms svarīgu lēmumu pieņemšanas griežas pēc padoma pie vecākajiem. Cīnoties ar bezcerības izjūtu un mazvērtības apziņu, kas viņu māc jau no bērnības, viņa ir konstatējusi, ka izcili vērtīgi ir dažādi Sargtorņa un Atmostieties! raksti. Melinda stāsta: ”Dažreiz rakstā ir tikai kāda rindkopa vai teikums — pavisam mazs gabaliņš —, kas mani aizkustina. Pirms kādiem deviņiem gadiem es sāku vākt šādus rakstus vienā mapē, lai vajadzības gadījumā varētu tos ātri atrast.” Tagad viņai jau ir trīs mapes, kurās ir apmēram 400 rakstu!

Jā, kaut arī bērnībā dažiem ir bijis jāpieredz daudz kas slikts, tas nenozīmē, ka ir sagrauta visa viņu turpmākā dzīve. Ar Jehovas palīdzību viņi var garīgi augt. Tāpat kā laba audzināšana negarantē, ka bērns izaugs par krietnu cilvēku, nelabvēlīga atmosfēra ģimenē nav šķērslis, lai cilvēks kļūtu dievbijīgs.

Pēc tam kad, remontējot templi, tika atrasta bauslības grāmata, Josija ”slēdza derību tā Kunga priekšā, solīdamies sekot tam Kungam” un paklausīt viņam ”ar visu savu sirdsprātu un ar visu savu dvēseli”. (2. Laiku 34:31.) Līdz pat mūža galam Josija neatkāpās no savas apņemšanās. Arī Melinda un Nikolass ir apņēmušies palikt uzticīgi Dievam Jehovam un saglabāt dievbijību. Mums tāpat ir vajadzīga apņemšanās saglabāt tuvas attiecības ar Dievu un uzticīgi kalpot viņam. Mēs varam būt pārliecināti, ka to noteikti spēsim, jo Jehova ir apsolījis: ”Nebīsties, jo Es esmu ar tevi! Neatkāpies, jo Es esmu tavs Dievs! Es tevi stiprinu, Es tev arī palīdzu, Es tevi uzturu ar Savas taisnības labo roku!” (Jesajas 41:10, 13.)

[Zemsvītras piezīme]

^ 2. rk. Daži vārdi rakstā ir mainīti.

[Attēli 26. lpp.]

Lai gan Josija bērnībā pieredzēja daudz ko briesmīgu, viņš centās meklēt Jehovu un viņa dzīve izveidojās sekmīgi

[Attēls 28. lpp.]

Draudzes vecākie var palīdzēt, lai mēs pārvarētu kādu negatīvu personības iezīmi

[Attēls 28. lpp.]

”Sargtornis” un ”Atmostieties!” palīdz saglabāt dievbijību