Mēs esam tie, kas tic

Itālijā tiek sludināta mierinājuma vēsts

JEHOVA ir ”iepriecināšanas [”mierinājuma”, NW] Dievs”. Cenšoties sekot viņa priekšzīmei, Jehovas kalpi ’var iepriecināt tos, kam ir kādas bēdas’. (2. Korintiešiem 1:3, 4; Efeziešiem 5:1.) Tas arī ir viens no svarīgākajiem Jehovas liecinieku sludināšanas mērķiem.

Palīdzību saņem grūtībās nonākusi sieviete

Pēdējo gadu laikā tādu iemeslu dēļ kā trūkums, karš un ilgas pēc labākas dzīves īpaši daudz cilvēku ir izceļojuši uz valstīm ar augstāku dzīves līmeni. Tomēr pielāgoties jaunajiem dzīves apstākļiem nav viegli. Manjola kopā ar citiem albāņiem bija apmetusies Borgomanero. Tā kā Manjola Itālijā uzturējās nelegāli, kad kāda Jehovas lieciniece, vārdā Vanda, viņu uzrunāja, viņa ne visai vēlējās iesaistīties sarunā. Taču beigu beigās Vandai izdevās sarunāt ar Manjolu tikšanos. Drīz vien Manjola tik ļoti ieinteresējās par Dieva Rakstiem, ka, par spīti grūtībām, ko radīja valodas barjera, vēlējās studēt Bībeli. Tomēr pēc tam, kad Vanda dažas reizes bija Manjolu apmeklējusi, viņa vairs nevienu nevarēja sastapt mājās. Kas bija atgadījies? Vanda uzzināja, ka visi, kas dzīvoja tajā mājā, ir aizbēguši, jo viens no viņiem, Manjolas draugs, tiek meklēts par slepkavību.

Pēc četriem mēnešiem Vanda atkal satika Manjolu. ”Viņa bija tik bāla un vāja, ka nebija šaubu — viņai tiešām klājas ļoti grūti,” stāsta Vanda. Manjola pastāstīja, ka viņas bijušais draugs atrodas cietumā un draugi, pie kuriem viņa ir meklējusi palīdzību, ir likuši viņai smagi vilties. Izmisumā viņa bija lūgusi palīdzību Dievam. Un tad viņa bija atcerējusies Vandu, sievieti, kas stāstīja par Bībeli. Tāpēc Manjola bija neizsakāmi priecīga viņu atkal satikt.

Manjola atsāka studēt Bībeli, un drīz vien viņa jau apmeklēja kristiešu sapulces. Viņai arī izdevās iegūt oficiālu uzturēšanās atļauju Itālijā. Pēc gada Manjola kristījās un kļuva par Jehovas liecinieci. Pārliecinājusies, kādu mierinājumu var sniegt Dieva apsolījumi, viņa atgriezās Albānijā, lai stāstītu šo iepriecinošo Bībeles vēsti saviem tautiešiem.

Sludināšana imigrantu nometnē

Itālijā daudzās draudzēs tiek organizēti pasākumi, lai sludinātu tādiem imigrantiem kā Manjola. Piemēram, Florencē kāda draudze regulāri sludināja  imigrantu nometnē. Cilvēki šajā nometnē, no kuriem daudzi bija atceļojuši no Austrumeiropas, arī Maķedonijas un Kosovas, saskārās ar dažādām grūtībām. Daži no viņiem bija narkomāni, citiem bija problēmas ar alkoholu, un daudzi pārtika no tā, ko izdevās nozagt.

Sludināt šādā vietā nebija viegli. Tomēr kādai pilnas slodzes sludinātājai, vārdā Paola, galu galā izdevās ieinteresēt kādu maķedonieti, kuras vārds bija Žaklīna. Pēc dažām sarunām ar Paolu Žaklīna pamudināja iepazīties ar Bībeli savu draudzeni Sūzannu. Savukārt Sūzanna dalījās uzzinātajā ar radiniekiem. Drīz vien pieci no šīs ģimenes locekļiem regulāri studēja Bībeli, apmeklēja kristiešu sapulces un īstenoja dzīvē to, ko mācījās. Kaut gan viņiem dzīvē ir jāsastopas ar grūtībām, viņi ir saņēmuši mierinājumu no Jehovas un viņa Rakstiem.

Mūķene pieņem mierinājumu no Jehovas

Formijas pilsētā kāda pilnas slodzes sludinātāja, vārdā Asunta, uzsāka sarunu ar sievieti, kas pārvietojās ar manāmām grūtībām. Šī sieviete bija mūķene, kas piederēja pie reliģiska ordeņa, kurš rūpējas par slimiem un nespēcīgiem cilvēkiem gan slimnīcās, gan privātās mājās.

Sarunā ar mūķeni Asunta sacīja: ”Arī jūs ciešat, vai ne? Diemžēl neviens no mums nav pasargāts no grūtībām.” To dzirdot, mūķene nespēja novaldīt asaras un pastāstīja, ka viņai ir nopietnas problēmas ar veselību. Asunta viņu centās uzmundrināt, sacīdama, ka Bībeles Dievs var sniegt mierinājumu viņas bēdās. Tad Asunta piedāvāja sievietei uz Bībeli balstītus žurnālus, un viņa tos paņēma.

Nākamajā tikšanās reizē mūķene, kuras vārds bija Palmīra, pastāstīja, cik dziļas ir viņas ciešanas. Ilgu laiku viņa bija dzīvojusi kādā mūķeņu vadītā iestādījumā. Pēc tam, kad viņai uz kādu laiku veselības dēļ bija nācies šo vietu atstāt, viņai vairs neatļāva tajā atgriezties. Tomēr Dieva priekšā Palmīra jutās atbildīga par solījumiem, ko viņa bija devusi, būdama mūķene. Cerībā izārstēties viņa bija griezusies pie dziedniekiem, tomēr tas viņai bija sagādājis tikai sāpīgus pārdzīvojumus. Palmīra piekrita studēt Bībeli un veselu gadu apmeklēja kristiešu sapulces. Bet tad viņa mainīja dzīvesvietu, un Asunta zaudēja ar viņu sakarus. Pagāja divi gadi, līdz Asuntai izdevās viņu atkal atrast. Palmīra sastapās ar spēcīgu pretestību gan no savas ģimenes, gan no garīdzniecības puses, tomēr viņa atsāka studēt Bībeli, garīgi auga un kļuva par kristītu Jehovas liecinieci.

Tiešām, vēsts no ’Dieva, no kā nāk ieprieca,’ daudziem ir devusi spēku. (Romiešiem 15:4, 5.) Tādēļ Jehovas liecinieki Itālijā ir pilni apņēmības turpināt sekot Dievam, stāstot citiem brīnišķīgo mierinājuma vēsti.