Kad beigsies labās vēsts sludināšana?

Kā var lasīt Mateja 24:14, Jēzus teica: ”Labā vēsts par Dieva valstību tiks sludināta pa visu zemi, lai to dzirdētu visas tautas, un tad nāks gals.” Gan šajā, gan 6. un 13. pantā ar vārdu ”gals” ir tulkots grieķu valodas vārds telos. Ar to ir domāts Sātana pasaules gals Armagedonā. (Atkl. 16:14, 16.) Tātad labās vēsts sludināšana beigsies tikai īsu brīdi pirms Armagedona. Šis ir jauns attiecīgās Bībeles mācības skaidrojums.

Agrāk tika uzskatīts, ka labās vēsts sludināšana beigsies tad, kad līdz ar uzbrukumu lielajai Babilonai sāksies lielais posts. (Atkl. 17:3, 5, 15, 16.) Tika uzskatīts, ka tad beigsies ”Jehovas labvēlības gads” un ka galu galā dzīvi paliks tikai tie cilvēki, kas jau pirms lielā posta būs pierādījuši savu uzticību Jehovam. (Jes. 61:2.) Mūsu literatūrā bija vilktas paralēles starp viņiem un ebrejiem, kuri palika dzīvi 607. gadā p.m.ē., kad tika nopostīta Jeruzāleme. Šiem ebrejiem jau pirms tam bija ”uzvilkta uz pieres zīme”, kas liecināja, ka viņi kalpo Jehovam un ienīst ļaunumu. (Eceh. 5:11; 9:4.) Tomēr nav pamata vilkt šādas paralēles, jo Mateja 24:14 lasāmie Jēzus vārdi liecina, ka iespēja atsaukties uz labo vēsti acīmredzot zudīs tikai īsu brīdi pirms Armagedona.

Labāka sapratne par Mateja 24:14 ietekmē Atklāsmes 16:21 skaidrojumu. Šajā pantā vēsts par Dieva valstību ir salīdzināta ar ”milzīgiem krusas graudiem”, kas nodara ”neaptveramu postu”. Sīkāka izpēte ir ļāvusi secināt, ka abos šajos pantos ir runa par vienu un to pašu vēsti un ka tie papildina viens otru. Kāpēc tā var teikt? Tāpēc, ka cilvēkiem ir dažāda attieksme pret vēsti par Dieva valstību. Kā rakstīja apustulis Pāvils, ”tiem, kas tiek glābti”, tā ir laba vēsts — ”dzīvības smarža”. Bet Dieva ienaidniekiem tā ir slikta vēsts — ”nāves smarža”. (2. Kor. 2:15, 16.) Vēsts par Dieva valstību atklāj, kāda patiesībā ir pasaule, kurai viņi ir pieķērušies, — tā atklāj, ka šī pasaule ir ļauna, ka pār to valda Sātans un ka to gaida bojāeja. Tāpēc Dieva ienaidniekiem šī vēsts nepatīk. (Jāņa 7:7; 1. Jāņa 2:17; 5:19.)

Lielā posta laikā Jehovas vārds tiks darīts zināms tik plaši kā nekad agrāk, un mūsu sludinātā vēsts, iespējams, daudziem kļūs nepanesama. (Eceh. 39:7.) Bet daļai cilvēku pēc lielās Babilonas iznīcināšanas mūsu sludinātā vēsts, ļoti iespējams, šķitīs ”salda smarža”. Daļa no viņiem atcerēsies, bet daļa uzzinās, ka Jehovas liecinieki jau sen bija sludinājuši visu viltus reliģiju bojāeju.

Atsauksim atmiņā, kas notika senajā Ēģiptē pēc tam, kad ēģiptieši bija pieredzējuši desmit mocības. Kad Jehova bija ”izpildījis spriedumu visiem Ēģiptes dieviem”, izraēliešiem pievienojās ”daudz sveštautiešu”. (2. Moz. 12:12, 37, 38.) Kas viņus pamudināja nostāties Jehovas pusē? Iespējams, tas, ka viņi redzēja, kā piepildās Mozus vārdi par gaidāmajām mocībām.

Ikvienam, kas pēc lielās Babilonas iznīcināšanas nostāsies Jehovas pusē, būs iespēja atbalstīt Kristus brāļus, kas tajā laikā vēl būs uz zemes (viņi tiks paņemti uz debesīm tikai īsu brīdi pirms Armagedona). (Mat. 25:34—36, 40.) Balstoties uz cilvēka attieksmi pret svaidītajiem kristiešiem, Kristus viņu atzīs vai nu par ”avi”, vai par ”āzi”.

Jaunais skaidrojums izceļ Jehovas lielo mīlestību un žēlsirdību. Jehova ”nevēlas, lai kāds ietu bojā, bet grib, lai visi nāktu pie grēku nožēlas”. (2. Pēt. 3:9.)