Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Kāpēc Indijas dzīvnieki ir briesmās?

Kāpēc Indijas dzīvnieki ir briesmās?

Kāpēc Indijas dzīvnieki ir briesmās?

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA INDIJĀ

MAJESTĀTISKIE Bengālijas tīģeri, kalnu sarkanvilki, Indijas dzērves, olīvu bruņrupuči, Indijas ziloņi — tie ir tikai daži no Indijas dzīvniekiem, kam draud izmiršana. Kāpēc ir apdraudēti, piemēram, lielākie sauszemes zīdītāji ziloņi?

Pasaulē ir liels pieprasījums pēc ziloņu ilkņiem. Viena no lielākajām ziloņkaula patērētājām ir Japāna, un ziloņkaulu plaši izmanto arī Ķīnā, kur ļoti iecienīti ir ziloņkaula irbuļi. Bet kāpēc ziloņkaula tīkotāji īpaši apdraud tieši Indijas ziloņus?

Pirms dažiem gadiem The Times of India bija skaidrots: ”Āfrikas ziloņi visi ir ilkņaini, turpretī Indijas ziloņu mātītēm ilkņu nav, un arī starp tēviņiem ilkņi ir tikai daļai. Pieauguši tēviņi ar normāli attīstītiem ilkņiem ir galvenais mednieku mērķis. Saskaņā ar oficiālajiem datiem, katru gadu Indijā tiek nogalināti ap simt ziloņu [tēviņu], tāpēc ziloņu populācijā ir izjaukts dzimumu samērs.” Nesaudzīgo medību dēļ ir apdraudēta šīs sugas pastāvēšana.

Ragvielas veidojuma dēļ

Briesmās ir nonācis arī otrais lielākais no mūsdienās sastopamajiem sauszemes zīdītājiem — degunradzis. Indijas un Nepālas rezervāti ir Indijas degunradžu pēdējais aizsargājamais patvērums. Bet, piemēram, Pobitāras rezervāts Indijas ziemeļaustrumos, Asamas štatā, aizņem tikai kādus 38 kvadrātkilometrus, un degunradžiem tā ir samērā maza teritorija, tāpēc lielie dzīvnieki mēdz ieklīst rezervāta apkaimē iekoptajos laukos, kur tos var nošaut vai noindēt.

Cilvēki ir izdomājuši viltīgu paņēmienu, kā nonāvēt degunradžus. Cauri Pobitāras rezervātam iet divas augstsprieguma līnijas. Malumednieki ar garas bambusa kārts palīdzību uzāķē uz vadiem stiepli, kuras brīvais gals nokarājas gandrīz līdz pašai zemei. Biologs Viveks Menons stāstīja, kas notika, kad kāds degunradzis pieskārās stieplei: ”Kad degunradzi ķēra spēcīgais strāvas trieciens, tas divreiz iesēcās un neticami strauji saļima.. [..] Pēc nepilnas sekundes varenais dzīvnieks jau gulēja uz sāniem beigts.”

Šie milzīgie dzīvnieki tiek medīti samērā nelielā raga dēļ, kas sver tikai ap kilogramu un ir veidots no tās pašas vielas kā cilvēka mati un nagi. Tā kā cilvēki par šo kompakto ragvielas veidojumu ir gatavi maksāt milzu naudu, degunradžiem draud lielas briesmas.

Smalku šaļļu dēļ

No Tibetas antilopēm jeb čiru iegūst tā dēvēto šāhtūš vilnu. Tā ir tik smalka, ka no tās darinātu šalli var izvērt cauri gredzenam, ko nēsā uz rādītājpirksta. Tāda šalle pieder pie dārgākajām pasaulē — tās cena var sasniegt 16 tūkstošus dolāru (vairāk nekā 8,6 tūkstošus latu). Bet ko tas nozīmē antilopēm, no kurām iegūst smalko vilnu?

”Vienas šāhtūš šalles dēļ vismaz piecas čiru ir zaudējušas dzīvību,” teikts The Indian Express. Par spīti tam, ka dažādi likumi par apdraudētajām sugām paredz aizsargāt šīs antilopes, Tibetas plakankalnē katru gadu nelikumīgi tiekot nomedīts ap 20 tūkstošiem čiru. 1979. gadā pat tika aizliegta tirdzniecība ar čiru vilnu, tomēr antilopju skaits turpina sarukt.

Ādas un kaulu dēļ

Indijā apdraudēti ir arī tīģeri un citi kaķu dzimtas dzīvnieki. Citās zemēs dažas tīģeru pasugas — Kaspijas jeb Turānas tīģeri, Javas tīģeri un Bali tīģeri — jau tiek uzskatītas par izmirušām. 20. gadsimta sākumā Indijas mežos klejoja apmēram 40 tūkstoši tīģeru, bet gadu gaitā šo lielo kaķu skaits ir samazinājies, jo nemitīgi tiek postītas to dzīvesvietas un tos medī, lai iegūtu ādu un noteiktus kaulus, kuriem ķīniešu tradicionālajā medicīnā tiek piedēvētas dziednieciskas spējas.

Skaidrojot, kā piemērotu dzīvesvietu trūkums ietekmē tīģerus, grāmatā The Secret Life of Tigers stāstīts: ”Tīģeru populācija var pieaugt vienīgi tad, ja palielinās to aizņemtā meža platība. Ja tas nenotiek, tīģeri paši kontrolē populācijas lielumu, nogalējot cits citu sīvos cīniņos par barību un teritoriju.”

Kā Indijā klājas citiem savvaļas kaķiem? Gudžaratas štatā, Džunagadā, kāds zooloģiskā dārza apmeklētājs reiz ieraudzīja tukšu krātiņu, pie kura bija plāksnīte ar Āzijas geparda attēlu un uzrakstu gudžaratu valodā. Uzrakstā bija teikts: ”Indijā gepardi izzuda 20. gadsimta 50. gados.”

Ko sola nākotne?

Apdraudēto Indijas dzīvnieku nākotne izskatās drūma. Neskaitāmi fakti liecina, ka cilvēki, savtīgu interešu vadīti, nesaudzīgi posta zemi un tās apbrīnojamo dabu. Ko nesīs nākotne? Dieva Raksti, Bībele, norāda uz to, ka tuvojas laiks, kad piepildīsies pravietojums: ”Tautas iedegās dusmās; tad nāca [Dieva] dusmība un tā stunda, kur.. saņems.. samaitāšanu tie, kas zemi samaitā.” (Atklāsmes 11:18.)

Kas notiks, kad uz zemes vairs nebūs neviena, kas to postītu? Iestāsies brīnišķīgs laiks, kad neviena dzīvnieku suga vairs nebūs apdraudēta cilvēku dēļ. Šie lieliskie apstākļi uz zemes tiks nodibināti, kad pār to valdīs Dieva Valstība, par kuru mācīja lūgt Jēzus Kristus. (Jesajas 11:6—9; Mateja 6:10.)

[Attēli 26. lpp.]

Daži no apdraudētajiem Indijas dzīvniekiem

Indijas dzērve

Bengālijas tīģeris

Indijas zilonis

Indijas degunradzis

Čiru

[Norādes par autortiesībām]

Dzērve: Cortesía del Zoo de la Casa de Campo, Madrid; antilope: © Xi Zhi Nong/naturepl.com