Augstākā tiesa aizstāv vārda brīvību

IZŠĶIRĪGĀ DIENA pienāca 2002. gada 17. jūnijā, kad Augstākā tiesa publicēja savu lēmumu. Par to, kāds šis lēmums bija, daiļrunīgi liecināja virsraksti avīzēs. The New York Times ziņoja: ”Tiesa atceļ Jehovas liecinieku darbības ierobežojumus”. Kolumbusas (Ohaio štats) izdevumā The Columbus Dispatch bija lasāms virsraksts ”Augstākā tiesa atzīst par spēkā neesošu prasību saņemt atļaujas”. Klīvlendas (Ohaio štats) The Plain Dealer vēstīja: ”Lai apmeklētu cilvēkus mājās, nav jāprasa pašvaldības atļauja”. Laikraksta USA Today komentāru lappusē bija ievietots raksts ”Vārda brīvība gūst uzvaru”.

Jehovas lieciniekiem nelabvēlīgie zemākas instances tiesu lēmumi tika atcelti ar balsu vairākumu 8 pret 1. Oficiālo tiesas lēmumu, kas aizņēma 18 lappuses, bija rakstījis tiesnesis Džons Pols Stīvenss. Šis lēmums skaidri apstiprināja, ka Jehovas liecinieku publisko kalpošanu aizsargā ASV konstitūcijas Pirmais labojums. Savā paziņojumā tiesa norādīja, ka liecinieki nav centušies saņemt atļauju, jo uzskata, ka ”tiesības sludināt viņiem dod Bībele”. Pēc tam tiesa citēja vārdus no Jehovas liecinieku viedokļa izklāsta: ”Ja mēs lūgtu pašvaldībai atļauju sludināt, to, mūsuprāt, gandrīz vai varētu nosaukt par apvainojumu Dievam.”

Tiesas lēmumā teikts: ”Vairāk nekā 50 gadu laikā Augstākā tiesa ne vienu reizi vien ir atcēlusi ierobežojumus cilvēku apmeklēšanai mājās un dažādu bukletu izplatīšanai. Tā nav tikai vēsturiska sakritība, ka lielākā daļa šo prāvu bija saistītas ar Pirmajā labojumā garantēto tiesību aizstāvību, ko centās panākt Jehovas liecinieki, jo cilvēku apmeklēšanu mājās prasa viņu reliģija. Kā mēs atzīmējām prāvā ”Mērdoks pret Pensilvāniju.. (1943)”, Jehovas liecinieki ”apgalvo, ka viņi seko Pāvila piemēram, mācot ”ļaužu priekšā un pa mājām”. Apustuļu darbi  20:20. Viņi saprot burtiski Bībelē lasāmo pavēli: ”Eita pa visu pasauli un pasludiniet evanģeliju visai radībai.” Marka 16:15. Tā rīkoties viņu izpratnē nozīmē paklausīt Dieva bauslim.””

Tālāk tiesas lēmumā vēlreiz citēti 1943. gada prāvas materiāli: ”Šai reliģiskās darbības formai Pirmais labojums piešķir tādu pašu statusu kā dievkalpojumiem, kas notiek baznīcās, un sprediķošanai no kanceles. Tai ir tādas pašas tiesības uz aizsardzību kā parastākām un tradicionālākām reliģiskās darbības formām.” Tiesas lēmumā citēti arī kādas 1939. gada prāvas materiāli: ”Tas, ka tiek ieviesta cenzūra, prasot saņemt atļauju un tādējādi padarot neiespējamu brīvu un netraucētu bukletu izplatīšanu, apdraud konstitucionālo garantiju pamatu pamatus.” (Autoru kursīvs.)

Pēc tam tiesa pauž svarīgu domu: ”Šīs lietas pierāda, ka Jehovas liecinieku centieni pretoties vārda brīvības ierobežošanai nav cīņa par viņu tiesībām vien.” Tiesas lēmumā paskaidrots, ka liecinieki ”nav vienīgā ”vienkāršo ļaužu” grupa, kuru tiesības paust savu viedokli apdraud tādi rīkojumi kā Stratonas ciema izdotais”.

Lēmumā norādīts, ka rīkojums ”ir aizskarošs ne tikai vērtībām, ko aizsargā Pirmais labojums, bet arī pašam priekšstatam par brīvu sabiedrību — no pilsoņa, kas vēlas ikdienišķā situācijā publiski runāt ar citiem cilvēkiem, tiek prasīts, lai viņš vispirms informētu varas pārstāvjus par savu nodomu un tad saņemtu atļauju to īstenot. ..likums, kas prasa saņemt atļauju šādām sarunām, ir krasa atkāpe no mūsu nacionālā mantojuma un konstitucionālās tradīcijas.” Pēc tam tiesas lēmumā runāts par ”šādas prasības kaitīgo ietekmi”.

Noziedzības draudi

Kā tika vērtēts arguments par to, ka izdotais rīkojums pasargās iedzīvotājus no zagļiem un citiem noziedzniekiem? Tiesas viedoklis bija šāds: ”Lai gan šīs intereses ir atzīstamas par pamatotām, precedenti skaidri liecina, ka ir jāatrod līdzsvars starp šīm interesēm un to, kā izdotie noteikumi ietekmē Pirmajā labojumā garantētās tiesības.”

Tālāk tiesas lēmumā sacīts: ”Maz ticams, ka atļaujas trūkums kavētu noziedzniekus pieklauvēt pie cilvēku durvīm un uzsākt ar tiem tāda veida sarunas, par kādām rīkojumā nekas nav teikts. Piemēram, viņi varētu jautāt ceļu vai lūgt atļauju izmantot tālruni.., vai reģistrēties ar svešu vārdu un palikt nesodīti.”

Atsaucoties uz četrdesmitajos gados pieņemtajiem lēmumiem, tiesa atzina: ”Formulējumi, kas lietoti Otrā pasaules kara laika tiesu lēmumos, kuri bieži glāba prasītāju [Sargtorņa biedrības] ticības biedrus no kriminālvajāšanas dažādu nenozīmīgu  iemeslu dēļ, atspoguļo tiesas izpratni par Pirmajā labojumā garantētajām brīvībām, ar kurām ir saistīta šī lieta.”

Kādu secinājumu tiesa izdarīja? ”Apelācijas tiesas spriedums tiek atcelts, un lieta tiek nosūtīta tālākai tiesvedībai saskaņā ar šo lēmumu. Tāds ir mūsu rīkojums.”

Prāvas nobeigumu varēja raksturot ar vārdiem, kas bija lasāmi Chicago Sun-Times: ”Tiesa atbalsta Jehovas lieciniekus,” — turklāt ar vairākumu 8 pret 1!

Kas notiks tālāk?

Kā Jehovas liecinieki no tuvējās Velzvilas draudzes ir uztvēruši Augstākajā tiesā gūto uzvaru? Viņi neuzskata, ka ar to vajadzētu lielīties Stratonas iedzīvotāju priekšā, uz kuriem liecinieki netur ļaunu prātu. Jehovas liecinieks Gregorijs Kuhars saka: ”Mēs bijām spiesti vērsties tiesā, jo rīkojums, kas bija izdots, gluži vienkārši nebija pieņemams. Tas, ko mēs izdarījām, ir ne tikai mūsu, bet visu cilvēku interesēs.”

Fakti apstiprina, ka liecinieki ir darījuši visu iespējamo, lai nesadusmotu vietējos iedzīvotājus. Džīns Kuncs, cits Jehovas liecinieks, paskaidro: ”Pēdējo reizi Stratonā mēs sludinājām 1998. gada 7. martā — vairāk nekā pirms četriem gadiem.” Viņš piebilst: ”Man pašam ir teikuši, ka es tikšu arestēts. Šo gadu laikā mēs bieži dzirdējām, ka policija draud mūs arestēt, bet uz mūsu lūgumu parādīt pašu rīkojumu rakstiskā veidā tā arī neesam saņēmuši atbildi.”

Dž. Kuncs saka: ”Mēs vēlamies, lai mums būtu labas attiecības ar saviem kaimiņiem, un, ja kādam ir pretenzijas pret mūsu apmeklējumiem, mēs respektējam viņa viedokli. Taču ir cilvēki, kas ir noskaņoti draudzīgi un labprāt runā par Bībeli.”

G. Kuhars stāsta: ”Mēs neuzsākām šo tiesas prāvu, lai nostātos pret Stratonas iedzīvotājiem. Mēs tikai centāmies panākt, lai juridiski tiktu atzīta mūsu vārda brīvība, ko garantē konstitūcija.”

”Ar laiku mēs ceram atgriezties Stratonā,” turpina G. Kuhars. ”Es labprāt būtu pirmais, kas pieklauvētu pie kādām durvīm, kad būsim tur atgriezušies. Un, paklausot Kristus pavēlei, mēs noteikti atgriezīsimies.”

Prāvas ”Sargtornis pret Stratonas ciemu” iznākumam ir bijusi tālejoša ietekme. Kad kļuva zināms Augstākās tiesas lēmums, vairāku ASV pašvaldību pārstāvji atzina, ka viņu apkaimē spēkā esošie rīkojumi vairs nav piemērojami Jehovas liecinieku evaņģelizācijas darba ierobežošanai. Līdz šim brīdim problēmas, kas bija saistītas ar sludināšanu pa mājām, ir atrisinātas apmēram 90 ASV pilsētās un ciemos.

[Papildmateriāls 9. lpp.]

”JEHOVAS LIECINIEKIEM TAS IR IZDEVIES ATKAL”

Čārlzs Heiness, zinātnieks un organizācijas ”Pirmā labojuma centrs” izglītības programmas vadītājs, rakstīja šos vārdus Brīvības foruma Web lappusē, materiālā ar virsrakstu ”Ticības brīvība”. Tālāk Č. Heinesa rakstā bija teikts: ”Pagājušajā nedēļā [liecinieki] guva savu četrdesmit astoto uzvaru Augstākajā tiesā — tā ir iespaidīga uzvaru virkne, kas ir būtiski paplašinājusi sfēru, kurā Pirmais labojums aizsargā visu amerikāņu tiesības.” Č. Heiness izteica šādu brīdinājumu: ”Ir jāatceras: ja valdība var ierobežot vienas reliģijas brīvību, tā var ierobežot jebkuras reliģijas brīvību, tātad — visu reliģiju brīvību. [..] Protams, cilvēkiem ir tiesības neklausīties un aizvērt durvis, bet valdībai nedrīkst būt tiesību izlemt, kurš drīkst klauvēt pie durvīm un kurš ne. Tāpēc Augstākā tiesa ir pelnījusi patiesu uzslavu.”

Sava raksta nobeigumā Č. Heiness norāda: ”Mēs visi esam pateicību parādā Jehovas lieciniekiem. Lai cik bieži viņi tiktu apvainoti, izdzīti no pilsētas vai pat fiziski ietekmēti, viņi turpina cīņu par savu (un līdz ar to arī mūsu) reliģijas brīvību. Kad viņi gūst uzvaru, uzvarētāji esam mēs visi.”

[Papildmateriāls/Attēli 10., 11. lpp.]

KO PAR AUGSTĀKĀS TIESAS LĒMUMU RAKSTĪJA PRESE

▪ ”Tiesa lemj par labu Jehovas lieciniekiem, sludināšanai pa mājām nav vajadzīga atļauja”

”Klaudzinot pie māju durvīm, [Jehovas liecinieki] vienmēr ir uzskatījuši, ka viņus atbalsta Dievs. Tagad viņus atbalsta arī ASV Augstākā tiesa.” (Chicago Sun-Times, 2002. gada 18. jūnijs.)

▪ ”Vārda brīvības uzvara”

”Nākamo reizi, kad Jehovas liecinieki iztraucēs jūsu pusdienas, padomājiet, vai jums nevajadzētu viņiem pateikties. Ar nelokāmo uzticību savas reliģijas principiem šī netradicionālā konfesija, pie kuras pieder tikai kāds miljons cilvēku [Amerikas Savienotajās Valstīs], ikviena amerikāņa vārda brīvības nostiprināšanai droši vien ir izdarījusi vairāk nekā jebkura cita organizācija. [..]

Vēršanās augstākajā tiesā Jehovas lieciniekiem nav nekas neparasts. 65 gadu laikā ir bijis desmitiem prāvu, kurās viņi veiksmīgi ir cīnījušies pret vairākuma tirāniju.” (USA TODAY, 2002. gada 18. jūnijs.)

▪ ”Cilvēku apmeklēšana mājās atzīta par konstitucionālām tiesībām. Lēmums — Jehovas liecinieku uzvara”

”Pirmdien ASV Augstākā tiesa nolēma, ka politiķiem, reliģiskām grupām, gaidām un citiem ir konstitucionālas tiesības apmeklēt cilvēkus viņu mājās un propagandēt savus uzskatus, nesaņemot atļauju no vietējām amatpersonām.” (San Francisco Chronicle, 2002. gada 18. jūnijs.)

▪ ”Augstākā tiesa: Jehovas lieciniekiem un gaidām nevar liegt klauvēt pie durvīm”

”VAŠINGTONA. Konstitūcija aizsargā misionāru, politiķu un citu personu tiesības klauvēt pie cilvēku durvīm, nesaņemot atļauju no vietējām varas iestādēm, šodien nolēma Augstākā tiesa. [..]

Ar balsu vairākumu 8 pret 1 tiesa atzina, ka Pirmā labojuma garantētās tiesības uz vārda brīvību ietver arī tiesības runāt ar cilvēkiem par kādu jautājumu pie viņu mājas durvīm.” (Star Tribune, Mineapolisa, 2002. gada 18. jūnijs.)

[Attēls 9. lpp.]

Tiesnesis Dž. Stīvenss

[Norāde par autortiesībām]

Dž. Stīvenss: Collection, The Supreme Court Historical Society/Joseph Bailey