Bībeles viedoklis

Kas būtu jāzina par Ziemassvētkiem

MILJONIEM cilvēku visā pasaulē gatavojas 2002. gada Ziemassvētkiem. Varbūt arī jūs esat viņu vidū, kaut arī šo svētku reliģiskais aspekts jums, iespējams, ir svešs. Lai kā tas būtu, maz ticams, ka jūs nekādi neizjutīsiet Ziemassvētku ietekmi, kas komercijas un izklaides jomā dominē pat tajās zemēs, kur kristietība nav izplatīta.

Ko jūs zināt par Ziemassvētkiem? Vai Bībele mudina svinēt Kristus dzimšanas dienu? Kā cēlušies šie populārie svētki, ko cilvēki katru gadu atzīmē decembra beigās?

Ziemassvētku aizliegums

Ja jūs kaut nedaudz papētīsiet šo jautājumu, jūs pārliecināsieties, ka Ziemassvētku svinēšana nesakņojas patiesajā kristietībā. To atzīst daudzi Bībeles pētnieki, kas pieder pie visdažādākajām konfesijām. Ja ņem vērā šo faktu, neliekas pārsteidzoši, ka 1647. gadā Anglijā Kromvela parlaments pasludināja Ziemassvētkus par grēku nožēlas dienu un 1652. gadā vispār tos aizliedza. No 1644. līdz 1656. gadam parlamenta sēdes ik gadus tīšuprāt tika rīkotas tieši 25. decembrī. Kā raksta vēsturniece Penija Restada, ”garīdznieki, kas sludināja par Kristus dzimšanu, riskēja nokļūt cietumā. Ja baznīcas vecākais uz Ziemassvētkiem izrotāja baznīcu, viņam varēja uzlikt naudas sodu. Ar likumu bija noteikts, ka veikaliem Ziemassvētku dienā jābūt atvērtiem kā jebkurā parastā darbadienā.” Kāpēc bija sperti tik stingri soļi? Anglijas puritāņi bija pārliecināti, ka baznīcai nav jāveido tradīcijas, kurām nav pamatojuma Svētajos rakstos. Viņi aktīvi sludināja un izplatīja literatūru, kurā bija nosodīta Ziemassvētku svinēšana.

Līdzīgi notika arī Ziemeļamerikā. Masačūsetsas līča kolonijā Ziemassvētki bija aizliegti no 1659. līdz 1681. gadam. * Tolaik ar likumu bija noteikts, ka nedrīkst rīkot nekādas ceremonijas par godu Ziemassvētkiem, un par šī likuma pārkāpšanu bija paredzēts naudas sods. Noraidoša attieksme pret šiem svētkiem bija ne tikai Jaunanglijas puritāņiem, bet arī dažām iedzīvotāju grupām Vidusatlantijas kolonijās. Pensilvānijas kvēkeri nosodīja Ziemassvētkus tikpat nesaudzīgi kā puritāņi. Kādā vēstures grāmatā stāstīts, ka ”drīz pēc tam, kad amerikāņi bija izkarojuši neatkarību, Elizabete Drinkera, kas pati bija kvēkere, iedalīja filadelfiešus trīs kategorijās. Pie pirmās kategorijas viņa pieskaitīja kvēkerus, kas ”nepiešķir [Ziemassvētkiem] lielāku nozīmi kā jebkurai citai dienai”, pie otrās — cilvēkus, kas tos svin reliģisku iemeslu dēļ, un pie trešās — pārējos, kas ”šai dienā nododas trakulībām un uzdzīvei”.”

Pazīstamais amerikāņu sludinātājs Henrijs Vords Bīčers, kas bija audzināts stingrā kalvinisma garā, līdz pat 30 gadu vecumam maz ko zināja par Ziemassvētkiem. ”Man Ziemassvētki bija kaut kas tāls un svešs,” H. Bīčers rakstīja 1874. gadā.

Arī agrīnās baptistu un kongregacionālistu baznīcas uzskatīja, ka Kristus dzimšanas dienas svinēšanai nav nekāda  pamatojuma Bībelē. Kādā avotā minēts, ka Ņūportas baptistu baznīca (Rodailendā) pirmo reizi atzīmēja Ziemassvētkus tikai 1772. gada 25. decembrī, lai gan pirmā baptistu baznīca Jaunanglijā bija dibināta jau aptuveni 130 gadus pirms tam.

Ziemassvētku izcelsme

Jaunajā katoļu enciklopēdijā (New Catholic Encyclopedia) teikts: ”Kristus dzimšanas datums nav zināms. Evaņģēlijos nav norādīta ne diena, ne mēnesis. [..] Saskaņā ar H. Ūzenera hipotēzi, ..kuru mūsdienās atzīst par pareizu vairākums zinātnieku, ziemas saulgriežu diena (25. decembris pēc Jūlija kalendāra, 7. janvāris pēc Gregora kalendāra) tika izraudzīta par Kristus dzimšanas dienu tāpēc, ka šajā dienā, kad saule atkal sāk ilgāk kavēties ziemeļu debesīs, pagānu dievības Mitras pielūdzēji svinēja dies natalis Solis Invicti (neuzvaramās saules dzimšanas dienu). 274. g. 25. decembrī Aureliāns bija pasludinājis saules dievu par impērijas galveno aizbildni un veltījis viņam templi Marsa laukumā. Ziemassvētki radās laikā, kad Romā bija izveidojies ļoti spēcīgs saules kults.”

Maklintoka un Stronga enciklopēdijā rakstīts: ”Ziemassvētku svinēšana nav radusies pēc dievišķas pavēles un nav nākusi no J[aunās] D[erības]. Kristus dzimšanas datumu nav iespējams noskaidrot nedz J[aunajā] D[erībā], nedz kādā citā avotā.”

”Tukša maldināšana”

Vai, ņemot vērā visu iepriekš minēto, patiesiem kristiešiem būtu jāpiedalās Ziemassvētku pasākumos? Vai Dievam ir patīkami, ja viņa pielūgsmi sapludina kopā ar to cilvēku ticējumiem un paražām, kuri viņam nekalpo? Kolosiešiem 2:8 lasāms apustuļa Pāvila brīdinājums: ”Uzmanait, ka neviens jūs nesavaldzina ar savu prātniecību un tukšu maldināšanu, kas balstās uz cilvēku mācībām, un pasaules pirmspēkiem, bet ne uz Kristu.”

Apustulis rakstīja arī šādus vārdus: ”Nevelciet svešu jūgu kopā ar neticīgiem. Jo kāda daļa ir taisnībai ar netaisnību? Kas ir gaismai kopējs ar tumsību? Kā Kristus savienojams ar Beliaru [Sātanu], vai ir kāda daļa ticīgajam ar neticīgo?” (2. Korintiešiem 6:14, 15.)

Tā kā ir tik daudz neapstrīdamu pierādījumu par Ziemassvētku pagānisko izcelsmi, Jehovas liecinieki tos nesvin. Sekojot Svēto rakstu norādījumiem, viņi cenšas, lai viņu kalpošana būtu ”tīra un neapgānīta.. Dieva Tēva priekšā”, pūlēdamies ”sevi no pasaules pasargāt neapgānītus”. (Jēkaba 1:27.)

[Zemsvītras piezīme]

[Izceltais teksts 16. lpp.]

1652. gadā Anglijas parlaments aizliedza svinēt Ziemassvētkus

[Izceltais teksts 17. lpp.]

”Man Ziemassvētki bija kaut kas tāls un svešs” (HENRIJS VORDS BĪČERS, AMERIKĀŅU GARĪDZNIEKS)

[Attēls 17. lpp.]

Mitras un saules dieva pielūdzēji (attēloti bareljefā) 25. decembrī svinēja svētkus par godu šīm pagānu dievībām

[Norāde par autortiesībām]

Musée du Louvre, Paris