Neiekrītiet azartspēļu slazdā

”Azartspēles neietekmēja manu fizisko veselību, un es nekad nezaudēju kontroli pār to, cik daudz naudas es tām tērēju. Taču, jāteic, piedaloties izlozēs, es vienmēr izraudzījos tos skaitļus, kurus uzskatīju par saviem laimīgajiem skaitļiem.” (Linda)

DAUDZI azartspēlmaņi tic laimīgiem skaitļiem un talismaniem, kas nes veiksmi. Viņi paši varbūt uzskata, ka neuztver šos māņticīgos priekšstatus sevišķi nopietni, tomēr cieši turas pie tiem.

Daži spēlmaņi pat lūdz Dievu, lai viņš palīdz tiem laimēt. Taču Bībelē ir lasāms Dieva nosodījums tiem, kas apgalvo, ka pielūdz viņu, bet ”klāj galdu laimes dievam”. (Jesajas 65:11.) Dievs ienīst paražas, kas veicina māņticīgu paļaušanos uz laimi, bet azartspēles pašā savā būtībā mudina akli paļauties uz labu laimi jeb veiksmi.

 Azartspēles arī neslēpti kultivē naudas kāri. Mūsdienu pasaulē, kur interese par garīgo nemitīgi iet mazumā, nauda ir kļuvusi par dievu un azartspēles — par populāru veidu, kā to pielūgt. Grandiozie kazino ir jaunās katedrāles, un pārliecība, ka alkatība ir laba, — jaunā ticības apliecība. Kā ir konstatējuši pētnieki, lielākā daļa kazino apmeklētāju atzīst, ka viņi dodas uz turieni nevis izklaidēties vai izbaudīt īpašo gaisotni, bet laimēt ”krietnu žūksni naudas”. Taču Bībele brīdina: ”Visu ļaunumu sakne ir mantas kārība; dažs labs, tiekdamies pēc tās, ir nomaldījies no ticības un  pats sev nodarījis daudz sāpju.” (1. Timotejam 6:10.)

1. Korintiešiem 6:9, 10 Bībelē ir skaidri teikts: ”Nepievilieties! Ne.. elku kalpi, ..ne mantrauši ..neiemantos Dieva valstību.” Alkatība nav tikai sociāls ļaunums — tā ir postoša kaite, kas garīgā ziņā var izrādīties nāvējoša, tomēr to ir iespējams izārstēt.

Viņi atrada spēku mainīties

”Es daudzkārt mēģināju atteikties no azartspēlēm,” stāsta pirmajā rakstā minētais Kadzusige. ”Es apzinājos, ka, spēlēdams ar draugiem totalizatorā, es grauju savu ģimeni. Visu naudu, ko man izdevās laimēt, es vienmēr atkal nospēlēju. Es nospēlēju pat to naudu, ko sieva bija sakrājusi, gatavojoties mūsu otrā dēla piedzimšanai, un visbeidzot es sāku ņemt naudu spēlei no tās firmas līdzekļiem, kurā es strādāju. Iznākums bija pilnīgs pašcieņas zudums. Sieva bieži raudāja un lūdzās, lai es izbeidzu spēlēt, bet es gluži vienkārši nespēju apstāties.”

Vēlāk Kadzusige sāka studēt Bībeli ar Jehovas lieciniekiem. Viņš saka: ”Jo vairāk es lasīju Bībeli, jo vairāk pārliecinājos, ka Dievs ir un man būtu labi viņam paklausīt. Es apņēmos ar Dieva piešķirto spēku pārstāt spēlēt azartspēles. Sev par pārsteigumu, es ne tikai spēju atteikties no azartspēlēm, bet pat sāku tās ienīst. Tagad man sāp sirds, kad iedomājos, kādas ciešanas esmu sagādājis savai ģimenei šī paraduma dēļ. Esmu bezgala pateicīgs Dievam Jehovam, ka viņš deva man spēku atbrīvoties no azartspēļu atkarības un palīdz man dzīvot jēgpilnu dzīvi.” (Ebrejiem 4:12.)

Arī Džons, otrs vīrietis, par kuru bija runa pirmajā rakstā, sāka studēt Bībeli. Viņš atceras: ”Bībeles studijas palīdzēja man pārvērtēt savu dzīvi. Pirmo reizi mūžā es tā pa īstam ieraudzīju, cik lielu postu azartspēles nodara manai ģimenei un man pašam. Es sāku aptvert, ka tās attīsta cilvēkos savtīgumu un alkatību — īpašības, kuras Jehova ienīst. Es turpināju mācīties Bībeli, un mīlestība pret Jehovu deva man spēku atbrīvoties no paraduma spēlēt azartspēles. Es sāku tās spēlēt tāpēc, ka sapņoju par labāku dzīvi. Tagad, kad esmu tās atmetis un ar priecīgu sirdi kalpoju Jehovam, šis sapnis ir piepildījies.”

Džona sieva Linda arī nolēma atteikties no azartspēlēm. ”Tas nebija viegli,” viņa atzīst. ”Bet pēc tam, kad mēs ar vīru bijām sākuši studēt Bībeli ar Jehovas lieciniekiem, es iemācījos koncentrēt uzmanību uz svarīgākām lietām. Es iemācījos ne tikai mīlēt to, ko mīl Dievs, bet arī ienīst to, ko viņš ienīst, — tostarp visas alkatības formas. Tagad man ir ne vien saturīgāka dzīve, bet arī vairāk naudas makā.” (Psalms 97:10.)

Veidojot attiecības ar Dievu Jehovu, ir iespējams iegūt spēku un gudrību, lai izglābtos no azartspēļu slazda. Atteikšanās no azartspēlēm uzlabo gan cilvēka materiālo stāvokli, gan viņa psihisko veselību un garīgumu. Cilvēks, kas šādi rīkojas, pieredz, kā viņa dzīvē piepildās vārdi no Salamana Pamācībām 10:22: ”Tā Kunga svētība dara bagātu, un rūpes tur nekā nepieliek.” (LB-26.)

[Izceltais teksts 11. lpp.]

Alkatība nav tikai sociāls ļaunums — tā ir postoša kaite, kas garīgā ziņā var izrādīties nāvējoša

[Papildmateriāls/Attēli 9. lpp.]

Azartspēles un ticība pārdabiskajam

Djūka universitātes (ASV) zinātnieki ziņojumā Nacionālajai azartspēļu ietekmes izpētes komisijai netieši norādīja uz saikni starp azartspēļu un izložu reklāmu un ticību pārdabiskajam. Ziņojumā teikts: ”Daudzas [loteriju] reklāmas ir nekaunīgi materiālistiskas.. Taču tas ir nevis tāds materiālisms, kas saistās ar smagu darbu un neatlaidību, bet drīzāk gan džinu un burvju lampu materiālisms, kas sakņojas cerībās, sapņos un māņticībā. Un katrs loteriju rīkotājs zina, ka daudzi no viņa labākajiem klientiem balsta savu izvēli uz saviem māņticīgajiem priekšstatiem, uz astroloģiskām tabulām, dažnedažādu ”gaišreģu” paredzējumiem un augstā cieņā turētajām ”sapņu grāmatām”, kurās norādīti konkrētiem vārdiem, datumiem un sapņiem atbilstoši skaitļi. Loteriju aģentūras nepavisam neuzsver, ka visiem skaitļiem pastāv vienlīdz liela varbūtība tikt izlozētiem un ka populāru skaitļu izvēle samazina iespējamo laimestu, ja saskaņā ar spēles noteikumiem laimests tiek sadalīts starp visiem uzvarētājiem. Gluži otrādi, tās mudina spēlētājus izraudzīties savus ”laimīgos” skaitļus un turēties pie tiem.”

[Attēli 10. lpp.]

”Mīlestība pret Jehovu deva man spēku atbrīvoties no paraduma spēlēt azartspēles.” (Džons)

”Sev par pārsteigumu, es ne tikai spēju atteikties no azartspēlēm, bet pat sāku tās ienīst.” (Kadzusige)

[Attēli 10. lpp.]

”Tagad man ir ne vien saturīgāka dzīve, bet arī vairāk naudas makā.” (Linda)