Kas notiek pasaulē

Visstraujāk augošais noziedzīgais bizness

Cilvēku kontrabanda ”ir visstraujāk pieaugošais kriminālais bizness pasaulē”, saka Apvienoto Nāciju Narkomānijas apkarošanas un noziedzības profilakses biroja ģenerāldirektors Pino Arlaki. Pēc Arlaki kunga vārdiem, tiek lēsts, ka cilvēku kontrabandistu varā ir aptuveni 200 miljoni cilvēku. Četros verdzības gadsimtos no Āfrikas tika izvesti 11,5 miljoni cilvēku, bet pagājušajā gadu desmitā vien no vienas Dienvidaustrumāzijas vietas uz citu, kā arī no šī reģiona uz citurieni ir aizvesti vairāk nekā 30 miljoni sieviešu un bērnu. Lielāko daļu no viņiem vai nu nežēlīgi ekspluatē smagā darbā, vai izmanto seksuāliem mērķiem. Arlaki kungs iesaka valstīm, kurās vairs nepastāv likumi pret verdzību, atkal tos ieviest.

Spīdzināšana un brutalitāte Eiropā

”Piespiedu deportācija, kuras laikā iet bojā cilvēki, spīdzināšana apcietinājumā, sistemātiska policijas vardarbība, kā arī etniska un reliģiska apspiešana” ir daži no Eiropā vērojamajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, teikts Starptautiskās amnestijas organizācijas paziņojumā presei. ”Daudziem Eiropas iedzīvotājiem ir nodrošinātas galvenās cilvēktiesības, tomēr ir cilvēki, viņu vidū arī patvēruma lūdzēji un etnisko un reliģisko minoritāšu pārstāvji, kuriem joprojām ir jāsaskaras ar tādu Eiropas pusi, kas nepavisam nesaskan ar Eiropas kā cilvēktiesību un brīvības aizstāves reputāciju,” teikts paziņojumā. ”Vispārliecinošāk to pierāda fakts, ka aizvien biežāk tiek ziņots par policistu brutalitāti. No Lielbritānijas līdz pat Azerbaidžānai.. cilvēki saskarsmē ar policiju ir pieredzējuši nežēlīgu, necilvēcīgu un pazemojošu apiešanos.” Vainīgie bieži vien netiek sodīti, apgalvo minētā organizācija. Tā norāda uz šādu piemēru: ”[1999. gada] jūlijā Eiropas cilvēktiesību tiesa atzina Franciju par vainīgu starptautisko normu pārkāpšanā attiecībā uz spīdzināšanu un godīgu tiesu” kāda policijas aizturēta imigranta lietā. ”Gada beigās apsūdzētie policisti joprojām atradās savos amatos,” atzīmēts paziņojumā.

Sirmgalvji ir pelnījuši cieņu

Kādā sešu mēnešu laikā veiktā pētījumā tika noskaidrots, ka vecu ļaužu aprūpes iestāžu darbinieki bieži runā ar sirmgalvjiem kā ar maziem bērniem. Taču tāda runāšana ar veciem cilvēkiem ne tikai grauj viņu cieņu, bet arī citādi kaitē viņiem, rakstīts vācu medicīniskajā biļetenā Apotheken Umschau. Šāda necieņas izpausme, kā teikts minētajā publikācijā, slikti iespaido viņu veselību. Kristīne Sovinska no Vācijas Vecu ļaužu aprūpes asociācijas saka: ”Jo mazāk padzīvojuši cilvēki tiek cienīti, jo agrāk viņi fiziski un garīgi sabrūk.” Viņa iesaka sirmgalvju aprūpētājiem nelietot noniecinošus apzīmējumus un ”bērnišķīgu” valodu, ”jo līdz ar runasveidu mainās arī attieksme”.

Reliģiozi cilvēki dzīvo ilgāk?

”Četrdesmit divu kopš 1977. gada publicētu neatkarīgu pētījumu rezultātu statistiskā analīze liecina, ka regulāra piedalīšanās reliģiskā darbībā iet roku rokā ar labāku fizisko veselību un garāku mūžu,” rakstīts Science News. ”Zinātnieki norāda, ka saskaņā ar statistikas datiem reliģiska darbība, īpaši, ja tai ir publisks raksturs, ir saistīta ar labākām izdzīvošanas iespējām.” Viņi min vairākus faktorus, ar kuriem varētu būt izskaidrojama šī sakarība, — atturēšanos no riskantas rīcības, laulības stabilitāti, mazāku nomāktību tādu apstākļu dēļ, kurus nav iespējams tieši kontrolēt, lielāku saskari ar citiem cilvēkiem, kā arī pozitīvas emocijas un attieksmi. Kādā rakstā izteikts šāds secinājums: ”Bieža reliģisku pasākumu apmeklēšana, kā tagad noskaidrots, ..paildzina mūžu, it sevišķi sievietēm. Biežo apmeklētāju sniegtās ziņas.. liecina, ka viņi saņem lielāku atbalstu no citiem, mazāk cieš no nomāktības un turas pie veselīgākiem paradumiem.”

Indijā vairāk nekā miljards iedzīvotāju

Tika ziņots, ka 2000. gada 11. maijā iedzīvotāju skaits Indijā ir sasniedzis vienu miljardu. Taču Associated Press paskaidro: ”Tādā valstī kā Indija, kur katru dienu dzimst 42 000 bērnu un medicīniski dati bieži vien netiek reģistrēti, ir grūti precīzi noteikt, kurā brīdī iedzīvotāju skaits ir sasniedzis miljardu.” Pieaugot iedzīvotāju skaitam, vēršas plašumā bads un analfabētisms, par spīti tam, ka ir gūti lieli panākumi pārtikas  ražošanā un izglītībā. Lai gan miljoniem cilvēku dzīvo nabadzībā, katrs nākamais bērns tiek uzskatīts par potenciālu pelnītāju, kas varēs strādāt un palīdzēs gādāt par ģimenes vajadzībām.

Vaļi izjauc vaļu aizstāvja plānus

”Kāds Kalifornijas jūrnieks, kas vienatnē bija devies pāri Klusajam okeānam, lai atbalstītu vaļu glābšanu, pēc sastapšanās ar diviem vaļiem ir pārtraucis savu ceļojumu,” stāstīts The New York Times. Minētais jūrnieks, vārdā Maikls Repijs, izbrauca no Sanfrancisko, lai dotos uz Jokohamu Japānā. Ar savu 18 metrus garo sacīkšu jahtu Thursday’s Child viņš gribēja veikt šo attālumu rekordātrumā, ”lai piesaistītu uzmanību vaļu bēdīgajam stāvoklim nebrīvē”. Bet viņš bija pavadījis ceļā tikai vienu dienu, kad garām aiztraucās divi vaļi un laivu kļuva grūti vadīt. ”Viņš konstatēja, ka ir pazudusi stūres apakšējā daļa — acīmredzot, to bija norāvis viens no garām peldošajiem vaļiem,” bija sacīts Times. 1997. gadā viņa mēģinājumu ”pievērst uzmanību jūras dzīvnieku problēmām” izjauca laivas apgāšanās aptuveni 500 kilometru attālumā no Tokijas.

DDT joprojām tiek lietots, lai cīnītos ar malāriju

”Pesticīds DDT, kas Eiropā un ASV ir aizliegts jau gandrīz 30 gadus, šķiet, netiks pilnīgi aizliegts visā pasaulē, jo tas ir iedarbīgs līdzeklis pret odiem, ar kuru starpniecību izplatās viena no nāvējošākajām slimībām pasaulē — malārija,” informē žurnāls BBC Wildlife. ”Lai gan DDT ir ļoti indīgs un ir pierādīta tā kaitīgā ietekme uz dzīvo dabu, tie, kas pūlas risināt iedzīvotāju veselības problēmas, apgalvo, ka tas joprojām ir viens no svarīgākajiem ieročiem cīņā ar malāriju — slimību, ar kuru gadā mirst 2,7 miljoni cilvēku un līdz pat 500 miljoniem saslimst hroniskā formā.” Pasaules veselības organizācija atbalsta aizliegumu izmantot DDT lauksaimniecībā, tomēr tā uzskata, ka šis pesticīds ir jālieto malārijas apkarošanai, kamēr būs izstrādāts kāds drošs un efektīvs alternatīvs līdzeklis.

Bruņrupuči ir atgriezušies!

Dabas aizsardzības aktīvisti šogad bija iepriecināti, redzot, ka Indijas austrumu krastā dēt olas ierodas tik daudz Klusā okeāna ridleju, cik šeit nav bijis kopš astoņdesmito gadu vidus. Kā stāstīts vides žurnālā Down to Earth, tas bija pārsteidzoši, jo 1999. gadā Orisas štata piekrastes joslā lielus postījumus nodarīja ciklons. Orisas krastmala ir pasaulē lielākā šo apdraudēto bruņrupuču dējvieta. No 13. līdz 20. martam šeit ieradās vairāk nekā 1 230 000 bruņrupuču, un 711 000 no tiem izdēja olas, kaut arī 28 000 bruņrupuču piekrastes ūdeņos iznīcināja zvejas traleri. Bruņrupučiem briesmas draud no dažādām pusēm — savvaļas cūkas un suņi apēd to olas, malumednieki tos medī, lai piegādātu bruņrupuču gaļu šīs delikateses cienītājiem, un tie sapinas traleru tīklos, kuriem nav pielāgojumu, kas novērš bruņrupuču iekļūšanu tajos.

Černobiļas atskaņas

1986. gada Černobiļas atomelektrostacijas avārija ”vissmagāk skartajā rajonā kļūs par iemeslu 50 000 jauniem vairogdziedzera vēža gadījumiem jaunu cilvēku vidū”, teikts Londonas The Guardian. Saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas ziņojumu, līdz šim no šīs avārijas sekām ir cietuši vairāk nekā septiņi miljoni cilvēku un precīzu skaitu, jādomā, nekad nebūs iespējams uzzināt. Trīs miljoniem bērnu ir nepieciešama ārstēšana, un daudzi mirs priekšlaicīgā nāvē. Ukrainā 73 000 cilvēku esot kļuvuši par invalīdiem uz visu mūžu. Aptuveni 23 procenti no tiem, kas piedalījās avārijas seku likvidēšanā, ir zaudējuši darbaspējas, un Baltkrievijā piektajā daļā mežu platības joprojām ir saglabājies radioaktīvais piesārņojums. Minētā ziņojuma ievadā ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans izteicās: ”Černobiļa ir vārds, ko mēs visi labprāt gribētu izdzēst no atmiņas.” Taču tālāk viņš atzīmēja: ”Vairāk nekā 7 m[iljoniem] cilvēku nekādi nav iespējams to aizmirst. Notikušā dēļ viņi cieš joprojām, cieš katru dienu.”

Virtuālā baznīca

Kā var lasīt Calgary Herald, Vinipegas (Kanāda, Manitobas province) katoļu arhibīskapija plāno ”ieviest datortīklu, kas ļautu ticīgajiem ar datora palīdzību gremdēties pārdomās, sūdzēt grēkus un griezties pēc priestera padoma”. Ričards Osiki, arhibīskapijas sakaru direktors, cer, ka šis tīkls daudzus nominālos kristiešus, no kuriem apmēram 75 procenti nekad neapmeklē baznīcu, pamudinās aktīvi nodoties savai reliģijai. Viņš teica: ”Mēs atveram baznīcu, ko neierobežo nekādas ēkas sienas. Mēs sakām — jūs varat sarunāties ar Dievu, sēdēdami pie sava datora.”