Es piedzimu Dominikānā, Santodomingo pilsētā, un biju jaunākais no četriem bērniem. Mani vecāki, labi izglītoti cilvēki, vēlējās, lai mēs, bērni, uzaugtu pozitīvā un patīkamā vidē. Četrus gadus pirms manas nākšanas pasaulē vecāki bija iepazinušies ar mormoņu misionāriem. Viņus tik ļoti iespaidoja šie glīti ģērbtie un pieklājīgie jaunie vīrieši, ka jau pavisam drīz vecāki nolēma, ka mūsu ģimene pievienosies Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus jeb mormoņu baznīcai. Mēs bijām vieni no pirmajiem mormoņiem Dominikānā.

Bērnībā man ļoti patika piedalīties dažādos mūsu baznīcas pasākumos, un es augstu vērtēju to, ar kādu cieņu mormoņi izturējās pret ģimenes un morālām vērtībām. Es lepojos, ka esmu mormonis, un mans mērķis bija kļūt par misionāru.

Kad man bija astoņpadsmit, mūsu ģimene pārcēlās uz ASV, lai es varētu iestāties universitātē. Apmēram gadu vēlāk pie mums ciemos uz Floridu atbrauca mammas māsa ar vīru, kas bija Jehovas liecinieki. Viņi uzaicināja mūs uz kongresu, kurā tika apskatītas Bībeles tēmas. Mani ļoti iespaidoja tas, cik cītīgi visi klātesošie sekoja līdzi nosauktajiem Bībeles pantiem un veica pierakstus. Tāpēc es palūdzu pildspalvu un lapiņu un arī sāku pierakstīt dzirdēto.

Pēc šī kongresa mana tante un onkulis teica, ka, ja jau reiz es vēlos kļūt par misionāru, viņi man varētu palīdzēt labāk iepazīt Bībeli. Man tā šķita ļoti laba doma, jo es biju iepazinis Mormona grāmatu, savukārt par Bībeli nezināju tikpat kā neko.

Katru reizi, kad sazvanījāmies un pārrunājām Bībeles tēmas, tante un onkulis mani mudināja salīdzināt to, kam es ticu, ar Bībeles mācībām. Viņi gribēja, lai es pats pārliecinātos par Bībeles patiesību.

Daudzus mormoņu uzskatus es biju vienkārši pieņēmis kā faktu un nebiju iedziļinājies, vai tie saskan ar Bībeli. Tante man atsūtīja 1995. gada 8. novembra Atmostieties! numuru (izdevuši Jehovas liecinieki), un tajā bija rakstīts par mormoņu uzskatiem. Es biju pārsteigts, ka daudzas mormoņu mācības man vispār nav zināmas. Tāpēc es meklēju informāciju oficiālajā mormoņu interneta vietnē, jo vēlējos pārbaudīt, vai tas, kas rakstīts Atmostieties!, ir patiesība. Tā bija patiesība, un arī vēlāk es par to pārliecinājos, kad apmeklēju mormoņu muzejus Jūtas štatā (ASV).

Es vienmēr biju uzskatījis, ka Mormona grāmata un Bībele ir savstarpēji saskanīgas. Bet tikai pēc tam, kad sāku rūpīgi iedziļināties Bībelē, es sapratu, ka tā nav. Piemēram, Bībelē, Ecehiēla 18:4 ir teikts, ka dvēsele ir mirstīga. Savukārt Mormona grāmatā, Almas 42:9, ir rakstīts, ka dvēsele nevar nomirt.

Mani sāka uztraukt ne tikai atšķirības mācību jautājumos, bet arī nacionālisma idejas, ko mormoņi mācīja. Piemēram, mormoņi uzskata, ka Ēdenes dārzs bija Džeksonas apgabalā, Misūri štatā (ASV). Turklāt baznīcas pravieši māca, ka tad, kad ”Dieva valstība sāks valdīt, kā brīvības un vienlīdzības simbols mastā lepni plīvos neaptraipītais Amerikas Savienoto Valstu karogs”.

Man nebija skaidrs, kas gan notiks ar citām valstīm, tai skaitā ar valsti, kurā biju dzimis? Kādu vakaru man piezvanīja viens no mormoņu topošajiem misionāriem, un es viņam uzdevu šo jautājumu. Es viņam tieši pajautāju, vai viņš būtu gatavs karot pret citiem mormoņiem — saviem ticības biedriem —, ja tie karā būtu frontes otrā pusē. Man par pārsteigumu, viņš atbildēja ”jā”! Es turpināju iedziļināties mācībās, uz kurām balstīju savu ticību, un konsultējos ar mormoņu baznīcas vadītājiem. Viņi man paskaidroja, ka atbildes uz maniem jautājumiem ir apslēptas, bet kādu dienu, kad gaisma kļūs spožāka, tās tiks atklātas.

Vīlies par šādu atbildi, es sāku pārdomāt, kāpēc vispār gribu kļūt par mormoņu misionāru. Patiesībā es vienkārši vēlējos palīdzēt cilvēkiem. Kaut kādā mērā mani piesaistīja tas, ka pret misionāriem izturas ar cieņu. Tomēr man būtu jāmāca citiem par Dievu, un es sapratu, ka neko daudz par viņu nezinu. Lai gan agrāk es vairākas reizes biju ieskatījies Bībelē, es nebiju sapratis tās patieso vērtību. Man nebija nekādu zināšanu par Dieva nodomu attiecībā uz zemi un cilvēkiem.

Jehovas liecinieku vadītajās Bībeles nodarbībās es uzzināju, kāds ir Dieva vārds, kas notiek pēc nāves un kāda ir Jēzus loma Dieva nodoma īstenošanā. Beidzot es sāku iepazīt šo īpašo grāmatu, un man ļoti patika uzzinātajā dalīties ar citiem. Es vienmēr biju ticējis Dievam, bet tagad es varēju lūgšanās runāt ar viņu kā ar savu labāko draugu. 2004. gada 12. jūlijā es tiku kristīts kā viens no Jehovas lieciniekiem, un sešus mēnešus vēlāk es uzsāku pilnas slodzes kalpošanu.

Piecus gadus man bija iespēja strādāt Jehovas liecinieku galvenajā pārvaldē Bruklinā (Ņujorka, ASV). Bija patiess prieks strādāt tur, kur tiek izdota Bībele un uz Bībeli balstīta literatūra, kas nāk par labu miljoniem cilvēku visā pasaulē. Un es joprojām ar prieku turpinu palīdzēt citiem iepazīt Dievu.