Jehova uzklausa tos, ko māc bēdas

SENĀS IZRAĒLAS gudrais ķēniņš Salamans izteica novērojumu, ka daudz kas mūsu dzīvē ”ir atkarīgs no laika un apstākļiem”. (Sal. Māc. 9:11.) Mūsu ierasto dzīves gaitu var pārtraukt kāds traģisks notikums, kas izraisa smagus pārdzīvojumus. Ja cilvēkam negaidīti nomirst kāds tuvinieks, viņš var justies dziļi satriekts. Nedēļās un mēnešos, kas aizrit pēc smagā zaudējuma, skumjas un izmisums var šķist nepārvarams. Iespējams, viņš pat jūtas tik apjucis un nevērtīgs, ka viņam ir grūti lūgt Jehovu.

Cilvēkam, kas zaudējis tuvinieku, ir nepieciešams uzmundrinājums, iejūtība un mīlestība. Psalmu sacerētājs Dāvids izteica mierinošu domu: ”Tas Kungs ir atbalsts visiem, kas krīt, un padara atkal taisnus visu nomākto stāvus.” (Ps. 145:14.) Bībelē ir teikts, ka ”tā Kunga acis pārskata visu zemi, lai Viņš stiprinātu tos, kas ar savu skaidro sirdi pie Viņa turas”. (2. Laiku 16:9.) Viņš ir ”pie tiem, kam sagrauzts un pazemīgs gars, lai atdzīvinātu garu pazemotiem un spirdzinātu sirdi sagrauztiem”. (Jes. 57:15.) Kā Jehova atbalsta un mierina tos, kam ir ”sagrauzts un pazemīgs gars”?

”Īstenā laikā teikts vārds”

Viens veids, kā Jehova sniedz palīdzību īstajā laikā, ir ar kristīgās brāļu saimes starpniecību. Kristieši ir mudināti ”mierināt nomāktos”. (1. Tes. 5:14, NW.) Sirsnīga interese un mīlestība no iejūtīgu ticības biedru puses bēdu māktam cilvēkam var palīdzēt atgūt līdzsvaru. Mierinoši vārdi, kas pateikti kaut vai īsas sarunas laikā, spēj ļoti stiprināt to, kurš jūtas nomākts. Šāds atbalsts var nākt no cilvēka, kam ir bijuši līdzīgi pārdzīvojumi. Tāpat var stiprināt pārdomāti vārdi, ko pasaka ticības biedrs, kam ir liela dzīves pieredze. Šādā veidā Jehova spēcina tos, ko māc bēdas.

To izjuta Alekss, kristiešu draudzes vecākais, kuram neilgi pēc apprecēšanās, saslimusi ar nedziedināmu slimību, negaidīti nomira sieva. Kāds iejūtīgs ceļojošais pārraugs atvēlēja laiku, lai parunātu ar Aleksu un viņu mierinātu. Arī šis brālis savulaik bija zaudējis sievu, bet vēlāk viņš bija apprecējies vēlreiz. Ceļojošais pārraugs pastāstīja, ar kādām emocijām viņam bija jācīnās pēc sievas nāves. Viņš bija juties labi, esot kopā ar citiem sludināšanā un draudzes sapulcēs. Taču, kad viņš bija atgriezies mājās un aizvēris aiz sevis durvis, viņš bija  juties ļoti vientuļš. ”Bija liels atvieglojums uzzināt, ka jūtas, ar kādām es cīnos, ir dabiskas un nav svešas arī citiem,” teica Alekss. Patiešām, ”īstenā laikā teikts vārds” var mierināt un stiprināt grūtā brīdī. (Sal. Pam. 15:23.)

Arī kāds draudzes vecākais, kurš pazina vairākus brāļus un māsas, kas bija zaudējuši dzīvesbiedru, juta pamudinājumu stiprināt Aleksu. Viņš līdzjūtīgi atgādināja, ka Jehova zina, kā mēs jūtamies un kas mums ir vajadzīgs. ”Ja turpmākajos mēnešos un gados tu jutīsi, ka tev ir vajadzīgs dzīvesbiedrs,” šis brālis teica, ”atceries, ka Jehova savā mīlestībā ir devis iespēju apprecēties vēlreiz.” Protams, ne visi, kam ir nomiris dzīvesbiedrs un kas ar laiku vēlas atkal apprecēties, to var izdarīt. Tomēr, pārdomājis brāļa vārdus, Alekss sacīja: ”Atgādinājums, ka Jehova ir devis šādu iespēju, palīdz atbrīvoties no vainas sajūtas un bažām par to, ka, apprecoties vēlreiz, es nodotu sievas piemiņu un kļūtu neuzticīgs Jehovas iedibinātajam laulības iekārtojumam.” (1. Kor. 7:8, 9, 39.)

Psalmu sacerētājs Dāvids, kurš bija pieredzējis daudz pārbaudījumu un grūtību, rakstīja: ”Tā Kunga acis vēro taisnos, un Viņa ausis uzklausa viņu palīdzības saucienus.” (Ps. 34:16.) Mēs varam nešaubīties, ka uz nomākto palīdzības saucieniem Jehova var atbildēt īstajā laikā. Viņš to dara, izmantojot iejūtīgu un garīgi nobriedušu ticības biedru pārdomātos un stiprinošos vārdus. Cik gan vērtīga ir šāda palīdzība!

Palīdzība, ko var saņemt draudzes sapulcēs

Nomāktu cilvēku nereti pārņem negatīvas domas, kas viņu var mudināt norobežoties no citiem. Tomēr Salamana Pamācībās 18:1 ir izteikts brīdinājums: ”Kas norobežojas no citiem un turas pats par sevi, tas meklē savu iegribu un pretojas visam, kas labs.” (LB-65r.) Alekss atzina: ”Kad ir zaudēts dzīvesbiedrs, ir grūti pretoties negatīvām  domām.” Viņš atcerējās: ”Es bieži domāju: vai es kaut ko būtu varējis darīt citādi? Vai es būtu varējis būt iejūtīgāks un saprotošāks? Es nebiju vēlējies būt viens, es tiešām biju vēlējies apprecēties. Ir ļoti grūti neļauties šādām domām, jo katra diena tev atgādina, ka tu esi viens.”

Kad mūs māc bēdas, mums vairāk nekā jebkad ir vajadzīga laba sabiedrība. Tāda ir pieejama draudzes sapulcēs. Atrodoties šādā vidē, mūsu prāts noskaņojas uz pozitīvām un stiprinošām domām, kas nāk no Dieva.

Kristiešu sapulces mums palīdz saskatīt savu situāciju pareizā gaismā. Klausoties un pārdomājot Bībeles vārdus, mūsu domas novēršas no pašu pārdzīvojumiem un pievēršas tam, kas ir vissvarīgākais, — Jehovas varas tiesiskuma apstiprināšanai un viņa vārda svētīšanai. Vēl vairāk, kad mēs uzmanīgi klausāmies, kas tiek runāts sapulcēs, nostiprinās mūsu pārliecība, ka pat tad, ja citi nezina par mūsu grūto situāciju vai nesaprot mūsu pārdzīvojumus, Jehova noteikti visu zina un mūs saprot. Viņš zina, ka ”sirdssāpes salauž garu”. (Sal. Pam. 15:13, Vecās Derības poēzijas grāmatas.) Patiesais Dievs vēlas mums palīdzēt, un šī apziņa mums dod spēku un pamudinājumu nepadoties. (Ps. 27:14.)

Kad ķēniņu Dāvidu vajāja ienaidnieki, viņš vērsās pie Dieva ar vārdiem: ”Izmisis ir mans gars, un satraukta krūtīs ir mana sirds.” (Ps. 143:4.) Nelaimes var izsmelt cilvēka fiziskos un emocionālos spēkus. Ciešanas mēdz sagādāt arī slimības un ilgstošs nespēks. Tomēr mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova mums palīdzēs izturēt. (Ps. 41:2—4.) Kaut arī viņš mūsdienās nevienu brīnumainā veidā nedziedina, viņš tiem, kam ir grūti, dod gudrību un spēku, lai tie spētu izturēt. Kad Dāvids grūtību dēļ jutās nomākts, viņš vērsās pie Jehovas. ”Es pieminu senos laikus,” viņš dziedāja, ”es atceros visu Tavu darbu un pārdomāju visu, ko Tava roka darījusi.” (Ps. 143:5.)

No vārdiem, kas ir lasāmi Bībelē, var secināt, ka Jehova saprot mūsu jūtas. Tie apliecina, ka viņš uzklausa mūsu lūgumus pēc palīdzības. Ja mēs pieņemam Jehovas palīdzību, viņš mūs ”uzturēs taisnus”. (Ps. 55:23.)

”Lūgsim bez mitēšanās”

Jēkaba 4:8 ir teikts: ”Tuvojieties Dievam, tad viņš tuvosies jums.” Viens veids, kā mēs varam tuvoties Dievam, ir lūgšanas. Apustulis Pāvils mūs mudina ”lūgt bez mitēšanās”. (1. Tes. 5:17.) Pat ja mums ir grūti izteikt savas jūtas vārdos, ”Gars aizlūdz par mums ar bezvārdu nopūtām”. (Rom. 8:26, 27.) Jehova noteikti saprot, kā mēs jūtamies.

Monika, kura ir izveidojusi ciešas attiecības ar Jehovu, saka: ”Lūgšanas, Bībeles lasīšana un personiskās studijas man ir palīdzējušas panākt, ka Jehova ir kļuvis par manu labāko Draugu. Viņš man ir tik reāls, ka es pastāvīgi izjūtu viņa atbalstu. Ir mierinoši zināt, ka pat tad, ja es nespēju paskaidrot, kā es jūtos, viņš mani saprot. Es zinu, ka viņa laipnība un viņa svētības ir mūžīgas.”

Tāpēc uzklausīsim sirsnīgos un mierinošos ticības biedru vārdus, izmantosim laipnos padomus un ticību stiprinošos atgādinājumus, ko dzirdam draudzes sapulcēs, un lūgšanās izkratīsim Jehovam savu sirdi. Tie visi ir veidi, kā Jehova par mums gādā. Alekss, runādams no paša pieredzes, sacīja: ”Ja mēs izmantojam visu, ko Jehova mums dod, lai mēs saglabātu stipru garīgumu, mēs izjūtam ”spēka pārpilnību”, kas mums ļauj izturēt jebkādas grūtības, ko mēs varētu pieredzēt.” (2. Kor. 4:7.)

[Papildmateriāls/Attēls 18. lpp.]

Mierinājums bēdās

Daudzos psalmos ir paustas dziļas cilvēciskas emocijas un ir lasāmi atkārtoti apliecinājumi, ka Jehova uzklausa tos, kuri izjūt bēdas un zaudējuma sāpes. Lūk, daži šādi panti.

”Savās bēdās es saucu Kungu, savu Dievu es palīgā saucu. Viņš Savā pilī izdzirda manu balsi, mans palīgā sauciens Tam nāca ausīs.” (Ps. 18:7, Vecās Derības poēzijas grāmatas.)

”Tas Kungs ir tuvu tiem, kam salauztas sirdis, un palīdz tiem, kam satriekts un noskumis prāts.” (Ps. 34:19.)

”Viņš [tas Kungs] dziedē salauztas sirdis un remdē ļaužu sāpes.” (Ps. 147:3.)

[Attēls 17. lpp.]

Cik gan lielu mierinājumu var sniegt ”īstenā laikā teikts vārds”!