Kāpēc daudzi apšauba, ka reliģija spēj vienot cilvēci

”TEV būs savu tuvāku mīlēt.” (Mateja 22:39.) Daudzas reliģijas apgalvo, ka sludina šo pamatlikumu. Ja tās būtu iemācījušas saviem locekļiem mīlēt tuvāko, tad šo reliģiju locekļi būtu vienoti. Bet vai tā ir? Vai reliģijas veicina vienotību sabiedrībā? Nesen Vācijā kādā aptaujā tika uzdots jautājums: ”Vai, pēc jūsu domām, reliģijas cilvēkus apvieno vai šķeļ?” 22 procenti aptaujāto uzskatīja, ka reliģijas vieno, bet 52 procenti domāja, ka reliģijas tikai šķeļ sabiedrību. Mūsu zemē viedokļi droši vien ir līdzīgi.

Kāpēc tik daudziem trūkst pārliecības par to, ka reliģija spēj vienot cilvēkus? Iespējams, tāpēc, ka viņi ņem vērā vēstures liecības. Reliģija bieži vien ir nevis vienojusi, bet gan sašķēlusi sabiedrību, un daži no vislielākajiem briesmu darbiem cilvēces vēsturē ir paveikti reliģijas vārdā. Tālāk ir minēti tikai daži piemēri no pēdējā gadsimta.

Reliģijas ietekme

Otrā pasaules kara laikā Balkānos katoļticīgie horvāti karoja ar pareizticīgajiem serbiem. Gan vieni, gan otri apgalvoja, ka seko Jēzum, kas bija mācījis mīlēt savu tuvāko. Šis konflikts izraisīja ”vienu no visbriesmīgākajiem civiliedzīvotāju slaktiņiem” — tā to raksturoja kāds vēsturnieks. Pasaule bija šausmās, kad uzzināja, ka noslepkavoti vairāk nekā pusmiljons vīriešu, sieviešu un bērnu.

1947. gadā Indijas subkontinentā dzīvoja ap 400 miljoniem cilvēku — piektā daļa visu pasaules iedzīvotāju —, no kuriem lielākā daļa bija hinduisti, musulmaņi un sikhi. Tajā gadā Indiju sadalīja, un tika izveidota musulmaņu valsts Pakistāna. Izcēlās asiņaini reliģiski nemieri, un no vienas valsts uz otru plūda simtiem tūkstošu bēgļu, kurus vajātāji dedzināja, sita, spīdzināja un šāva.

It kā ar šādiem notikumiem vēl nebūtu gana, 20. un 21. gadsimta mijā plaši ir izplatījies terorisms. Terorisma draudi tagad pastāv visā pasaulē, un daudzām teroristu grupām ir ciešas saites ar reliģiju. Reliģija vairs netiek uzskatīta par vienotības veicinātāju, tagad tā drīzāk saistās ar neiecietību un  vardarbību. Nav brīnums, ka Vācijas analītiskajā žurnālā FOCUS pasaules lielākās reliģijas — budisms, kristietība, konfūcisms, hinduisms, islāms, jūdaisms un daoisms — bija nosauktas par nemiera perēkļiem.

Iekšējās nesaskaņas

Dažas reliģijas karo savā starpā, bet citas plosa iekšējas nesaskaņas. Pēdējos gados kristīgajās baznīcās notiek nebeidzamas diskusijas par dažādiem jautājumiem, un gan garīdznieki, gan draudžu locekļi ir sašķēlušies pretējās nometnēs. Vai ir pieļaujama kontracepcijas līdzekļu lietošana? Vai drīkst izdarīt abortus? Vai drīkst sievietes iecelt par mācītājām? Kā baznīcai jāizturas pret homoseksuālistiem? Vai reliģijai jāatbalsta karš? Tā kā šajos jautājumos valda liela nevienprātība, daudzi spriež: ”Kā gan reliģijas cer apvienot cilvēci, ja tās nespēj vienot pat savus ticīgos?”

Ir skaidri redzams, ka reliģijas kopumā nespēj sniegt vienotību. Bet vai tas attiecas uz visām reliģijām? Vai pastāv kāda reliģija, kas spēj apvienot?

[Attēls 3. lpp.]

Ievainoti policisti, kas cietuši reliģisko grupējumu sadursmēs Indijā 1947. gadā

[Norāde par autortiesībām]

Photo by Keystone/Getty Images